Latvijas Nacionālajā teātrī 27.februārī ir pirmizrāde Džona Boitona Prīstlija lugai «Laiks un Konveju ģimene». Režisors Edmunds Freibergs.

«Stāsts par Konvejiem man ļoti atgādina to, kas pašlaik notiek Latvijā, kad mēs savā egoismā, cieņas un mīlestības trūkumā citam pret citu esam gatavi saārdīt to, pēc kā paši tik ļoti esam ilgojušies. Tāpēc, iestudējot šo izrādi, režijas atslēgas vārds man bija ĢIMENE. Galu galā arī teātris ir ģimene, arī Latvija un pat visa pasaule ir viena liela ģimene, kuru tik viegli var izpostīt nepamatotas ambīcijas, alkatība, egoisms, vēlme uzkundzēties un galvenais – mīlestības deficīts,» atzīst izrādes režisors Edmunds Freibergs.

Izrādes skatītājus gaida cerību un sapņu pilnais laiks Anglijā tūlīt pēc 1. pasaules kara. Konveju kuplajā ģimenē notiek Kejas pilngadības svinēšana, un tieši šai vakarā no frontes pārrodas Robins, ko gaida viņa meitene. Visiem skaidrs, ka tagad, kad karš ir beidzies, cilvēki dzīvos daudz gudrāk un labāk, bez naida, bez alkatības, mīlestībā, apzinoties to, ka dzīvība ir brīnums, ko vērts sargāt.

Lomās: Ināra Slucka, Ivars Kļavinskis, Līga Zeļģe, Ainārs Ančevskis, Madara Saldovere, Agnese Cīrule, Sanita Pušpure, Inga Misāne-Grasberga, Uldis Anže, Egils Melbārdis.

Scenogrāfs Leonards Laganovskis, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa.

Lugas autors Džons Bointons Prīstlijs (1894-1984) ir viens no pēdējiem lielajiem britu rakstniekiem, pārstāvējis to britu brīvdomātāju paaudzi, kas savos darbos atsaucas uz aktuāliem zinātnes un filosofijas jautājumiem. Viens no lielākajiem britu 20. gadsimta domātājiem un ietekmīgākajiem esejistiem un dramaturgiem. Savā 89 gadus garajā mūžā guva ievērību un pasaules slavu kā literāts, kas darbojies visos žanros – dramaturģijā, prozā, dzejā, rakstījis operas libretu un televīzijas lugas, bijis ne tikai vēsturnieks, bet arī ass publicists un radiodiktors.

Literatūrpētniece Džūdija Kuka par viņu raksta: «Prīstlijs bija dižena personība visās jomās, gan savās neparastajās darba spējās, gan savā cēlsirdībā. Viņš bija cilvēks, ko mīl daudzi – viņš mīlēja sievietes un sievietes viņu, ne tikai viņa trīs sievas un mūzas, bet arī tās, kas bija vienkārši viņa draudzenes. Viņš mīlēja veco mūzikholu, teātri, mūziku, lielos vācu komponistus (pats bija arī teicams pianists), klasisko literatūru un Anglijas laukus, īpaši Jorkšīras ielejas.»

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams