«Saskaņas centra» (SC) deputāti šonedēļ nepiedalījās Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisijas balsojumos par vardarbības nosodījumu Ukrainā. Politiķi no «Saskaņas centra» šobrīd ir arī vairums no Saeimā izveidotās deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainu. Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» ziņo, ka, neraugoties uz asiņainajiem notikumiem Ukrainā, sadarbības grupa kopš rudens uz nav sanākusi uz sēdēm vai iniciējusi atbalsta pasākumus šai valstij.

Deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem ir daļa no Saeimas struktūras, taču par būšanu vai strādāšanu šajās grupās piemaksāts netiek. Saeimas mājas lapā var izlasīt, ka šīs grupas var veidot starpvalstu parlamentu sadarbības veicināšanai vai citu interešu apmierināšanai, kas saistītas ar deputāta darbu.

11. Saeimā pavisam ir 69 sadarbības grupas

Tās ir gan ar kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, gan citām Eiropas Savienības valstīm, gan Austrumeiropas valstīm, kā arī virkni eksotisku valstu – Kubu, Mjanmu, Šrilanku un citām. Ja no kādas no šīm valstīm atnāktu ielūgums apmeklēt tās parlamentu, priekšroka ir sadarbības grupas deputātiem. Parasti ceļa izdevumus apmaksā valsts, kura uzņem ciemiņus. Interesanti, ka, piemēram, sadarbības grupai ar Kubu pieteikušies vairāk deputātu nekā, piemēram, sadarbībai ar Igauniju, kuru Latvijā bieži min kā piemēru.

Deputātu grupā, kas izveidota sadarbībai ar Ukrainu, pieteicies 31 deputāts. Vairāk nekā puse – 17 – no SC. Pieteikšanās ir brīvprātīga. Deputāte Daina Kazāka (RP), piemēram, izrādījusi interesi ne tikai par Ukrainu, bet pieteikusies 63 no 69 grupām. Iemesli dalībai šādā Ukrainas grupā katram savi.

Iveta Grigule (ZZS): «Redziet, parasti šais grupās piesakās ar domu iepazīties vairāk ar konkrēto valsti, uzzināt, kā dzīvo viņu deputāti, kādām idejām. Apmainīties ar pieredzi, stāstīt, kā pie mums notiek lietas. Bet lielā mērā grupas vadītāja iniciatīva ir tā, kas nosaka – sasaukt sēdi vai nesasaukt.»

Vilnis Ķirsis (RP): «Ukraina ir interesanta valsts ar lielu tirgu.»

Valērijs Agešins «Neesmu bijis un neesmu iesaistījies kaut kādos ciešos kontaktos ar Ukrainas deputātiem. Un iestājos tikai tāpēc, ka Latvijā dzīvo ne mazums ukraiņu un nav valodas barjeras, darbojoties ar ukraiņiem.»

Tiesa gan – vairums «De facto» aptaujāto deputātu nenosauca, ko tieši šīs grupas ietvaros vispār būtu darījuši.

Sergejs Dolgopolovs (SC): «Es esmu ierindas grupas biedrs. Es personīgi neko neesmu darījis, varbūt citi grupas biedri arī ir kaut ko darījuši, tādas informācijas manā rīcībā nav.»

Jānis Ādamsons (SC) domā, ka sadarbība ir reprezentatīva: «Es nezinu, ko vairāk izdarīt, lai neiejauktos jau tā trauslajā situācijā.»

Nemaz nezina, kādās darba grupās strādā

Izrādās, aktivitāšu ir tik maz un tik retas, ka nav pat grūti aizmirst par savu dalību grupā, kā tas gadījies deputātam Kārlim Seržantam (ZZS), kurš pārvaicā, vai viņš tiešām ir šajā grupā.

Grigule domā, ka šajā Saeimas sasaukumā Ukrainas grupa nemaz nav sanākusi kopā. Seržants atceras, ka ticies ar Ukrainas delegāciju, kad pērnvasar Latvijā bijis Ukrainas parlamenta spīkers. Novembra beigās ukraiņu parlamentārieši atbraukuši pētīt farmācijas likumdošanu Latvijā. Bet par to, tāpat kā pērn vienīgo oficiālo tikšanos ar Ukrainas vēstnieku, atgādina grupas vadītājs Andrejs Klementjevs (SC). Vairums deputātu atzīmē – sadarbības grupas darbu organizē tās vadītājs, bet pārējie aktivitātes nerosina.

Ināra Mūrniece (VL!-TB/LNNK): «Es neesmu saņēmusi uzaicinājumu uz Ukrainas sadarbības grupu pēdējā laikā. (..) Šai Ukrainas grupai ir konkrēta vadība, līdz ar to, to, ko ir iespējams darīt Ukrainas atbalstam, es esmu darījusi, savu pozīciju teikusi...»

Andrejs Klementjevs (SC): «Es nevaru katru deputātu apstaigāt, tāpēc ka viņiem ir 150 citu pienākumu un sadarbības grupas ir tāds labas gribas žests. Varbūt vienam otram Taivāna interesē vai citas eksotiskas valstis. Mums ar ukraiņiem reāla sadarbība bija ar likumdošanu.»

Parlamenta sadarbības grupas ar Ukrainu vadītājs pat neformālā līmenī, piemēram, populārākajos sociālajos tīklos, ko viņš lieto, par Ukrainu nav bildis ne vārda.

Andrejs Klementjevs (SC): «Šodien, pēc manas pārliecības, Latvijas Saeima un sadarbības grupa ar Verhovnaja Rada neko nevar izdarīt, tāpēc ka mums nav objektīvas informācijas.»

Grupas dalībniece Kursīte-Pakule Ukrainā bijusi vēl novembrī un apliecina, ka, neraugoties uz grupas pasivitāti, ar šīs valsts pārstāvjiem, tostarp deputātiem sazinās pati.

Janīna Kursīte-Pakule: «Esmu tikusies ar Latvijas atbalsta grupas deputātiem Ukrainā. (..) Novembrī bija vēl mierīgi, bet iekšēja neapmierinātība jau rūga. Tās bija Latvijas kultūras dienas. Tad sarunā ar Verhovna Radas deputātiem viņi jau juta to spriedzi, kas pieaug.»

Citi grupas deputāti pārstāsta, ko darījuši Ukrainas labā, strādājot Saeimas Ārlietu vai Eiropas lietu komisiju sēdēs. Tomēr paziņojumam par vardarbības nosodījumu Ukrainā nepievienojās tie seši (Sergejs Dolgopolovs, Nikolajs Kabanovs, Ivans Klementjevs, Sergejs Potapkins, Raimonds Rubiks, Ivars Zariņš) tautas kalpi no Saskaņas centra, kuri vienlaikus skaitās deputātu grupā sadarbībai ar Ukrainu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams