Diriģents Mariss Jansons Latvijas Nacionālajā operā karaliskā

FOTO: GATIS DIEZIŅŠ / LETA

Latvijas Nacionālajā operā (LNO) šovakar plkst.19 notiks «Lielās mūzikas balvas 2014» pasniegšanas ceremonija, informēja «Latvijas koncertu» pārstāve Rinta Bružēvica. Kategorijā «Eiropas nozīmes mūzikas notikums Latvijā» nominēti trīs pasākumi - projekts «Bahs. Pasija. Rīga», kas pērn 4., 11 un 18. aprīlī notika vairākos Rīgas dievnamos. Nominēts arī 6. jūlija koncerts «Dzimuši Rīgā» un Pasaules koru olimpiādes sakrālās mūzikas koncerts 15. jūlijā.

«Gada koncerta» titulam nominēti Ingas Kalnas solokoncerts «Bel canto», kas 17. maijā norisinājās Latvijas Nacionālajā operā, kā arī Martas Argeričas un Gidona Krēmera koncerts «Kremerata Baltica», kas 12. oktobrī notika Cēsīs. Tāpat šim titulam nominēts Latvijas Radio bigbenda un Džeimsa Morisona koncerts programmā «Mare Balticum».

Uz «Gada uzveduma» titulu pretendē Kristapa Pētersona opera «Mihails un Mihails spēlē šahu», Leonarda Ernsteina mūzikls «Brīnišķīgā pilsēta» un Džuzepes Verdi opera «Rigoleto».

Par izcilu sniegumu Lielajai mūzikas balvai nominēts valsts kamerorķestris «Sinfonietta Rīga», dziedātājs Egils Siliņš, kā arī Valsts akadēmiskais koris «Latvija». «Sinfonietta Rīga» sniegums īpaši atzīmēts koncertā «Mocarta klarnetes koncerts un Vidmaņa fantāzija» pagājušā gada 3. oktobrī Lielajā ģildē, koncertā «Eiropas Ziemassvētki. Bēthovena simfonija un Šostakoviča klavierkoncerts» 19. decembrī Lielajā ģildē, kā arī koncertā «Senās mūzikas festivāls. «Sinfonietta Rīga» un baroka arfists Endrū Lourenss-Kings» 11. jūlijā Lielajā ģildē. Siliņš, pēc žūrijas locekļa diriģenta Jāņa Erenštreita teiktā, «gan maigu siltumu, gan dēmonisku skarbumu» paudis Fēliksa Mendelsona-Bartoldi oratorijā «Elija», savā solokoncertā Latvijas Nacionālajā operā, kā arī festivālos «Summertime» un «Artissimo». Valsts akadēmiskais koris «Latvija» izcēlies Karla Orfa scēniskās kantātes «Carmina Burana» atskaņojumā 10. maijā Lielajā ģildē, kā arī 17. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā. Mūziklā «Brīnišķīgā pilsēta» koris parādījis, ka prot arī dejot un dziedāt vienlaicīgi.

Balvai par izcilu Ludviga van Bēthovena «Trešās simfonijas mibemolmažorā op.55» atskaņojumu 25. septembrī Vidzemes koncertzālē «Cēsis» nominēts diriģents Atvars Lakstīgala. Šajā kategorijā balvai par solopartiju Pētera Vaska otrā čellkoncerta «Klātbūtne» pirmatskaņojumā 25.oktobrī Lielajā ģildē nominēta arī čelliste Sola Gabeta. Kā izcila atzīmēta arī pianista Reiņa Zariņa solopartija Dmitrija Šostakoviča «Pirmā klavierkoncerta dominorā op.35» atskaņojumā 19. decembrī Lielajā ģildē un solopartija Aleksandra Skrjabina klavierkoncerta atskaņojumā 31.oktobrī koncertā «Reinis Zariņš. Mākoņi. Čaikovskis».

Uz «Gada jaundarba» titulu pretendē Andra Dzenīša koncerts saksofonam un orķestrim «E(GO)», kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 25. janvārī Lielajā ģildē Arvīda Kazlauska un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā. Ar viņu konkurē Santas Ratnieces «Septītais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim», kura pirmatskaņojums notika XXII Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā 23. aprīlī Liepājā. To Latviešu biedrības namā izpildīja Vestards Šimkus un Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Lakstīgalas vadībā. Kategorijā balvai nominēts arī Riharda Dubras darbs «My Soul Doth Magnify the Lord», kas tika pirmatskaņots 17.Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā. 26.augustā Rīgas Domā to atskaņoja čelliste Guna Šnē, mežradznieki Aivars Vadonis un Krišjānis Rērihs, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš, kā arī koris «Latvija» Māra Sirmā vadībā.

Par izcilu darbu ansamblī uz balvu pretendēs ērģelniece Kristīne Adamaite, pianiste Lauma Skride un flautiste Dita Krenberga, savukārt par «Gada jaunā mākslinieka» titulu cīnīsies diriģents Kaspars Ādamsons, situminstrumentālists Jānis Bombizo-Fedotovs un vijolniece Magdalēna Geka.

Nominācijas «Gada debija» laureāts iegūs «Hennessy» naudas balvu, kuras mērķis ir veicināt jauno mūziķu profesionālo izaugsmi un prasmju papildināšanu studijās vai meistarklasēs. Speciālā balva no «DNB bankas» par talantu audzināšanu tiks pasniegta pedagogam, diriģentam un komponistam Jānim Kaijakam.

Kā ziņots, «Lielā mūzikas balva 2014» par mūža ieguldījumu jau 9. februārī tika pasniegta diriģentam Marisam Jansonam. To viņam Amsterdamas «Concertgebouw» pasniedza kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Diriģents Mariss Jansons Latvijas Nacionālajā operā karaliskā

FOTO: GATIS DIEZIŅŠ / LETA

***

Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, un šogad tā tiks pasniegta 22. reizi. 1993. gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas nolēma ik gadu izcilākos sasniegumus valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Tā sākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan mūzikas cienītāju īpaši gaidītu notikumu. Lielās mūzikas balvas augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša «Lielās mūzikas balvas» pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

Žūrijā ir diriģents un komponists Andris Vecumnieks, Latvijas Televīzijas kultūras redakcijas vadītāja un muzikoloģe Ieva Rozentāle, muzikoloģe un žurnāliste Inese Lūsiņa, diriģents Jānis Erenštreits, muzikoloģe un publiciste Ilze Šarkovska-Liepiņa, mūzikas izdevniecības SIA «Musica Baltica» direktore Solvita Sējāne, kā arī Latvijas Radio Eiroradio projektu koordinatore Zane Prēdele.

Balvas pasniegšanas ceremoniju tiešraidē atspoguļos Latvijas Radio 3 - «Klasika». LTV1 balvas pasniegšanas ceremoniju sāks pārraidīt plkst. 21.05.

«Lielās mūzikas balvas» pasākumu organizē Kultūras ministrija un VSIA «Latvijas koncerti».

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO