Tuvākajā laikā notikumi Ukrainā un it īpaši tās galvaspilsētā Kijevā ir diezgan neparedzami. Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis un izpilddirektors Andis Kudors intervijā portālam TVNET norāda, ka vēl pirms dažām dienām sākotnējie protesta organizētāji un pretējās puses pārstāvji situāciju vairs nespēja kontrolēt.

«Svarīgi, lai mēs notikumus Ukrainā nevērtētu klišejās un melnbalti. Jāsaprot, ka process ir sarežģīts.

Ja sākotnējie protesta iemesli bija saistīti ar proeiropeiskas politikas nepieciešamību, tad pēc nesamērīgā spēka lietošanas pret protestētājiem prasību priekšplānā izvirzījās Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča un valdības atkāpšanās, kā arī pulcēšanās brīvību ierobežojošo likumu atcelšana.

Tas protests, kas bija vērojams vēl pirms dažām dienām, vairs nebija uzskatāms par miermīlīgu.

Nav atbalstāma Ukrainas tiesībsargājošo institūciju pārstāvju patvaļa un nepamatota vardarbība. Tāpat nav atbalstāma Molotova kokteiļu mešana uz miliču galvām.. Nezinu, vai var teikt, ka jaunieši, kas ar kokiem metās virsū miličiem, ir tauta, kas cīnās pret viennozīmīgi ļauno varu. Tā būtu bīstama vienkāršošana. Vardarbība nav atbalstāma nekādā izpausmē.»

Ārpus kontroles

Kudors pauda viedokli, ka sākotnējie protesti un prasības saistībā ar austrumu partnerību ir pārvērtušies par pasākumiem ārpus kontroles. «Nedomāju, ka [partijas UDAR līdera Vitālija] Kļičko mēģinājumi apstādināt uz ielas trakojošos jauniešus ir tikai viņa PR gājiens. Domāju, ka viņi apzinās – ar eskalāciju viņi savus proeiropeiskos mērķus neīstenos.»

Sākotnējo protestu organizētājiem vardarbība neesot izdevīga.

«Diemžēl arī provokatori zināmā mērā var ietekmēt notikumu gaitu.»

Iespējama vilšanās

Speciālists atgādināja, ka Ukraina ir ārkārtīgi sašķelta. «Nav tā, ka absolūtais Ukrainas vairākums sapņo par asociācijas līgumu,» viņš teica un vērtēja, ka

bieži vien parastajiem cilvēkiem ir maldīgi priekšstati par saistību ar Eiropu.

Mediju uzrunātie cilvēki Kijevas ielās runājuši par iestāšanos Eiropas Savienībā, bet realitātē tā ir ļoti tāla un miglaina perspektīva. «Pat ja būtu noslēgts asociācijas līgums, ir bail par cilvēku vilšanos. Varbūt cilvēki pat īsti nesaprata, kas ir austrumu partnerība.»

Sašķeltība neļauj atrisināt vienkārši

Ukrainas sašķeltība ideju un vērtību līmenī ir liela problēma. «No personīgās pieredzes varu teikt, ka sašķeltība starp Rietumukrainu un Dienvidu un Austrumukrainu ir lielāka nekā Latvijā starp latviešiem un krieviem. Šī problēma nav tik vienkārši atrisināma. Skaidrs, ka ciešāka integrācija ar Krieviju, iestāšanās Muitas savienībā un nākotnē Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā būtu pilnīgi nepieņemama lielai daļai Ukrainas iedzīvotāju.»

Citai daļai būtu nepieņemama valsts ciešāka sadarbība ar rietumvalstīm, taču Kudors pauda ticību, ka

tuvināšanās Eiropai radītu mazāku drāmu un sprādzienu Ukrainas iedzīvotājos,

jo tā būtu pakāpeniska reformu īstenošana. Turklāt reformas Ukrainā ir vajadzīgas tāpat, jo viņu ekonomika buksē, valstī valda stagnācija, tehnoloģijas ir novecojušas, metalurģijas uzņēmumi darbojas neefektīvi. «Ja cilvēki gribētu dzīvot pārtikuši, viņi būtu spiesti veikt reformas. Ar esošo saimniekošanas veidu viņi ir nonākuši ekonomiskajā krīzē.» Piemēram, mērot iekšzemes kopprodukta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Ukraina dramatiski atpaliek pat no Krievijas un Baltkrievijas.

Prezidents pārāk aizraujas

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pārstāvis norādīja, ka daļa no pēdējo dienu aktivitātēm bija iepriekš paredzamas, piemēram, tas, ka Janukovičs mēģinās pielabināt to opozīcijas daļu, kas vispār dodas uz sarunām ar esošo varu.

«Amatu piedāvāšana Kļičko un [partijas «Batkivščina» («Tēvzeme») vadītājam Arsentijam] Jaceņukam par premjeru un vicepremjeru bija paredzama, jo Janukoviča ideja un virsmērķis nav saistīti ne ar Eiropu, ne Krieviju. «Viņa ideja ir palikt pie varas, 2015.gadā atkal uzvarēt prezidenta vēlēšanās, kā arī viņu atbalstošo lielo uzņēmēju jeb oligarhu ideju īstenošana.

Tikai šoreiz Janukovičs pārkombinējās, jo valsti nevar vadīt kā mazu kompāniju,

kur vadītājs var strauji mainīt stratēģiskus mērķus. Vienā brīdī liela daļa sabiedrības saka: «Stop! Tādu mandātu mēs neesam devuši!»

Kudora vērtējumā, Janukovičs šoreiz pārāk aizrāvās ar savām spēlēm. «Cenšoties palielināt finansiālo ieguvumu no Krievijas puses, viņš centās rādīt Eiropai, ka tuvojas tai un ir gatavs slēgt asociācijas līgumu. Taču, ja piedāvājums nav tik labs, viņš pagriezīsies uz Krievijas pusi. Ja viņš pats var fiziski savā krēslā pagriezties uz Krievijas pusi, tas nenozīmē, ka visa Ukraina tā var grozīties.

Patlaban Ukraina vairs nav tā valsts, kas kādreiz. Ir bijis Oranžais periods, un cilvēki ir sajutuši, ka kaut ko var izmainīt un kaut kas no viņiem ir atkarīgs. Ukraina nav viņa mazā piparbodīte, kurā viņš var visu noteikt.»

Krievija īsteno mērķtiecīgu iedzīvotāju ietekmēšanu

Kudors arī iezīmēja atšķirības Krievijas un Eiropas Savienības stratēģijā pret Ukrainu. Mūsu austrumu kaimiņvalsts mērķtiecīgi strādā pie Ukrainas iedzīvotāju viedokļu formulēšanas par labu Krievijai, bet Eiropas Savienībai (ES) reālas stratēģijas nav bijis.

Tas ir skaidrojams gan ar ES dalībvalstu dažādajām interesēm, gan ar ES kopējās ārpolitikas raksturu. Rietumu institūcijas piedāvāja Ukrainai finansiālu palīdzību, pretī pieprasot reformu veikšanu. Īstermiņā tas ietekmētu arī tādas praktiskas lietas kā iekšējo energo tarifu celšanu, kam Janukovičs nebija gatavs, jo šāda attīstība apgrūtinātu viņa uzvaru nākamā gada prezidenta vēlēšanās.

Savukārt Krievija seko Ukrainas ārpolitikas stratēģiskajai izvēlei ar lielu uzmanību. Krievija aktīvi darbojas iedzīvotāju viedokļu veidošanā. Tā regulāri izplata tendenciozu informāciju ne tikai par procesiem savā valstī, bet arī Ukrainā, Eiropas Savienībā, Amerikā un citviet pasaulē.

Par to liecina kāds neliels piemērs no Kudora personīgās dzīves. Reiz viņš Ukrainā runājis ar kādu, visticamāk, krievu tautības pareizticīgo priesteri, kurš, izdzirdot, ka Kudors nāk no Latvijas, uzreiz izteicis līdzjūtību, jo

viņam bija radies priekšstats, ka pie mums Latvijā dzīve ir ļoti slikta.

Turklāt tas notika apstākļos, kad Ukrainas ekonomiskais un politiskais stāvoklis ir daudz sliktāks nekā Latvijā.

Vai Latvijai jābūt asākai?

Pēc Austrumeiropas politikas pētījumu centra pārstāvja vērtējuma, Latvijas Saeimas izteiktais nosodījums vardarbībai Ukrainā ir adekvāta un pietiekama rīcība. Mums nevajagot asāku retoriku. «Latvija jau ir austrumu partnerības atbalstītāja, un domāju, ka tas ir pareizi.. Mūsu vēstījumu nevajag asāku. Janukovičs tika ievēlēts daudzmaz demokrātiskā veidā.

Protams, ir problēmas ar to, kā viņš iegūto varu izmanto, bet jāatceras, ka

nav atbalstāma vardarbīga varas gāšana.

Būtu cita situācija, ja kādā valstī, piemēram, puča rezultātā militāristi pārņemtu varu un rīkotos despotiski. Tad reakcija no ārpuses varētu būt citādāka. Situāciju Ukrainā nevar vērtēt melnbalti.»

Vienlaikus ir skaidrs, ka vienkāršajiem cilvēkiem ir sakrājies daudz pretenziju pret valdošajiem. Piemēram, valstī valda liela korupcija. Ukraina noteikti ir korumpētāka par Krieviju. Tāpat valstī ir daudz saimniecisko problēmu, kas var raisīt reālas sadursmes un vardarbību.

Noslēgumā Kudors izteica viedokli, ka tagad galvenais ārvalstu uzdevums ir aicināt abas puses nomierināties un risināt domstarpības mierīgā veidā. «Pēdējie notikumi dod cerību, ka spriedze mazināsies.»

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams