Demonstranti svētdien Ukrainā cenšas piekļūt Dņepropetrovskas apgabala administrācijas ēkai. Demonstranti nogāzuši sētu ap administrācijas ēku. Dažviet sēta aizdedzināta. Vairāki tūkstoši demonstrantu Ukrainā centušies iebrukt arī Zaporožjes apgabala administrācijā.

Protestētāji cenšas piekļūt administrācijas ēkai, bet likumsargi demonstrantu virzienā raida ūdeni no ugunsdzēsēju automašīnas.
Nekārtībās cietuši vairāki cilvēki.

Kā liecina pieejamā informācija, demonstrācija Zaporožjē pie administrācijas ēkas jau pāraugusi vardarbībā, demonstrantiem cenšoties pārraut drošības sargu pretestību un iekļūt administrācijas ēkā.

Likumsargi pret demonstrantiem liek lietā asaru gāzi un dūmu granātas.

Ukrainas opozīcijas līderi nepieņēma prezidenta Viktora Janukoviča piedāvātos premjera un vicepremjera amatus, galvaspilsētā šodien salīdzinošs klusums protestos bojāgājušo aktīvistu bēru dēļ, tikmēr situācija valsts reģionos iziet ārpus kontroles, aktīvistiem turpinot uzbrukumus vietējām administrācijām.

Gala lēmumu par prezidenta piedāvājumu krīzes pārvarēšanai pieņems, visiem opozīcijas spēkiem vienojoties, taču pagaidām protesti un cīņa jāturpina, tā paziņojuši opozīcijas līderi.

Labi, ka notiek vismaz kaut kādas sarunas, tomēr māc bažas, vai abām pusēm izdosies vienoties, saka uzrunātie ļaudis, kuri lielas cerības nelolo. Daudzi uzskata, ka sarunas ar varas eliti būtu jārisina jauniem opozīcijas līderiem, kuri izauguši Maidanā nevis parlamenta opozīcijai.

Kā vēstīts, tuvāko dienu laikā Ukrainā būtu svarīgi panākt kompromisu starp valdību un opozicionāriem, taču situācijas atrisinājums nav gaidāms vēl ilgi, norāda eksperti.

Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents piektdien paziņojis, ka ir gatavs reformēt valdību un tas tikšot izdarīts parlamenta ārkārtas sēdē 28.janvārī. Vienlaikus viņš piedraudējis izmantot «visas likumīgās metodes», lai apturētu nemierus.

Sestdien Janukovičs, tiekoties ar opozīcijas līderiem, piedāvājis premjerministra amatu partijas «Batkivščina» līderim Arsēnijam Jaceņukam, bet vicepremjera amatu - partijas «Udar» dibinātājam Vitālijam Kļičko.Tikšanās ilga vairāk nekā trīs stundas.

Tūkstošiem cilvēku svētdien Kijevā atvadījās no 25 gadus vecā Baltkrievijas pilsoņa Mihaila Žižņevska, kurš aizvadītajā nedēļā tika nogalināts sadursmēs ar drošības spēkiem.

Atvadas no nogalinātā protestētāja notika Kijevas Svētā Mihaila katedrālē.

Demonstranta bēres apmeklēja arī visi trīs Ukrainas opozīcijas līderi - partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko, partijas «Batkivščina» («Tēvzeme») vadītājs Arsentijs Jaceņuks un ukraiņu nacionālistu partijas «Svoboda» («Brīvība») līderis Oļegs Tjagņiboks.

Ukrainas varasiestādes apstiprinājušas, ka Žižņevskis miris no šautām brūcēm, taču Ukrainas drošības spēki nolieguši, ka būtu šāvuši uz protestētājiem.

Nogalinātā aktīvista mirstīgās atliekas svētdien tiks pārvestas uz Baltkrieviju, kur Žižņevskis tiks guldīts zemes klēpī.

Saskaņā ar oficiālo informāciju vardarbīgajās sadursmēs Ukrainā aizvadītās nedēļas laikā nogalināti trīs cilvēki. Turpretī opozīcija ziņo par sešiem bojāgājušajiem.

Šodien pie Brīvības pieminekļa atbalsta akcijā Ukrainas tautai pulcējušies ap 100 cilvēku, īsi pēc pasākuma sākuma notika neliela konfliktsituācija, ko operatīvi novērsa policija, novēroja aģentūra LETA.

Cilvēki pie Brīvības pieminekļa ir ieradušies ar Ukrainas un Latvijas karogiem un apģērba elementiem Ukrainas karoga krāsās. Kāds no atbalstītājiem ieradies ar Eiropas Savienības karogu.

Cilvēki vienojās kopīgā Ukrainas himnas dziedājumā, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas tautai. Pasākuma apmeklētāju vecums ir dažāds - ieradušies gan jaunieši, gan sirmgalvji, ir arī ģimenes ar maziem bērniem.

Ik pa laikam tiek izsaukta slava Ukrainas varoņiem, atbalsta akcijai pievienojas arvien jauni cilvēki. Brīvības pieminekļa pakājē tiek noliktas iedegtas svecītes.

Kaut arī pasākums sākās mierīgi, Latvijas himnas dziedāšanas laikā izcēlās nesaskaņas starp vairākiem pasākuma apmeklētājiem, kuras operatīvi novērsa policijas darbinieki.

Daži no dalībniekiem kādam vīrietim pārmeta provocēšanu, pārāk tuvu citu sejām liekot fotoaparāta objektīvu. Policija vīrieti izraidīja no atnākušo pūļa, un pēc pārrunu veikšanas viņš notikuma vietu pameta.

Foto: LETA

Akcijas mērķis ir parādīt, ka arī Latvijas iedzīvotājiem notiekošais Ukrainā - valdības attieksme pret iedzīvotājiem, cilvēktiesību un vārda brīvības ierobežošana.

Viens no pasākuma organizatoriem Mihails aģentūrai LETA atklāja, ka ir gandarīts par iedzīvotāju atsaucību. Viņaprāt, galvenais, pulcējoties pie Brīvības pieminekļa, ir parādīt solidaritāti Ukrainas tautai.

Mihails paskaidroja, ka pagaidām nav zināms, vai tiks rīkota vēl kāda atbalsta akcija.

Uz pasākumu bija ieradušies arī politiķi. Notiekošo no malas vēroja bijusī labklājības ministre, Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V), bet aktīvi piedalījās un atbalstu pauda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V). Viņa sarunā ar aģentūru LETA pauda neizpratni par Eiropas Savienības lielo dalībvalstu rīcību, nepaužot savu nostāju Ukrainas jautājumā.

Foto: LETA

Viņa pauda bažas par notikumu tālāku attīstību jau reģionālā kontekstā. Pēc kalnietes domām, pastāv bažas par to, ka diktatūra, kas veidojas Ukrainā var radīt ģeopolitisko spriedzi reģionā un ietekmēt arī citas valstis, piemēram, Latviju. Pēc politiķes domām, vienīgais situācijas risinājums Ukrainā ir jaunas vēlēšanas, jo pašreizējais valdības vadītājs Viktors Janukovičs ir zaudējis savu leģitimitāti.

Starp atnākušajiem bija arī politoloģe Iveta Kažoka, kura arī piektdien bija devusies uz pirmo atbalsta pasākumu pie Ukrainas vēstniecības.

Viens no šīs akcijas atbalstītājiem ir Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle. Viņš «Facebook» izveidotajā akcijas lapā bija norādījis, ka apmeklēs šo pasākumu. Tomēr, sazinoties ar politiķi, viņš aģentūrai LETA atzina, ka pašu pasākumu nav plānojis apmeklēt, taču atbalsta akciju. Zīle uzsvēra, ka pasākumi Ukrainā ir politiski ļoti izšķiroši, jo ir redzams skaidrs Krievijas spiediens uz Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, lai viņš valstī ieviestu autoritāru režīmu. Pēc Zīles domām, Ukrainā patlaban notiek cīņa starp divām zonām - Eiropu un Eirāziju.

Šis ir jau otrais atbalsta pasākums šonedēļ, kas tiek rīkots saistībā ar vardarbību Ukrainā. Piektdien, 24.janvārī šāds pasākums notika Rīgā pie Ukrainas vēstniecības, un uz to pulcējās aptuveni 100 cilvēku.

Jau vēstīts, ka plašās demonstrācijas Ukrainu pāršalkušas pēc lēmuma atteikties no iespējas ar ES parakstīt asociācijas līgumu. Demonstrantu un drošības spēku sadursmēs Kijevā dzīvību zaudējuši vairāki demonstranti, kuriem bijušas šautas brūces.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams