Šodien Saeima ar 64 deputātu balsīm apstiprināja Laimdotas Straujumas veidoto valdību. Pret viņas piedāvāto Ministru kabineta sastāvu bija 27 tautas priekšstāvji, bet divi atturējās. Pati premjera amata kandidāte iepriekš Saeimas ārkārtas sēdē uzsvēra, ka izveidotais nākamās valdības sastāvs ir profesionāls. Straujuma arī atkārtoti pateicās premjeram Valdim Dombrovskim («Vienotība») par paveiktajiem darbiem, esot amatā.

Balsojumā par Laimdotas Straujumas veidoto valdību nepiedalījās viens no koalīcijas deputātiem - Valdis Liepiņš (RP), kurš pauda neapmierinātību ar valdības veidošanas gaitu un arī rezultātu. Valdības veidošanas process neesot bijis atklāts, savukārt premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (V) nesniedza atklātu novērtējumu ministriem, kā arī noraidīja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) kandidatūru.

Balsojumā par jaunās valdības apstiprināšanu nepiedalīsies arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Dāvis Stalts, Inga Bite, kā arī Inga Vanaga. Šie deputāti gan nav tā dēvētajā olšteiniešu grupā, kas pārstāv koalīciju.

Foto: Saeimas kanceleja

Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība «Saskaņas centrs».

Seši jauni ministri

Jaunajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Jaunajā valdībā savu darbu neturpinās līdzšinējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V), tāpat darbu valdībā neturpinās līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis. Pabriks, Viņķele un Valdis Dombrovskis tagad plāno atjaunot Saeimas deputātu mandātu.

Topošās koalīcijas partiju pārstāvji paraksta koalīcijas līgumu

Savukārt iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) kļūs par ekonomikas ministru, bet līdzšinējā zemkopības ministre Straujuma pildīs valdības vadītājas pienākumus.

Nespēj pamatot nepatiku pret Pavļuta kandidatūru

Kaut arī premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (V) atzīst, ka daži ministri darbu turpināt nevarēja, jo jauno koalīciju veido jau četri politiskie spēki, viņa joprojām nespēj vai arī negrib paskaidrot, kas viņu neapmierina Daniela Pavļuta kandidatūrā.

Arī šorīt raidījumā «Rīta Panorāma» savos komentāros par Pavļuta neaicināšanu valdībā Straujuma bija izvairīga, atgādinot ministra atbildību Zolitūdes traģēdijas lietā. Uz jautājumu, vai ir bijuši arī kādi citi iemesli, kādēļ Pavļuts netika aicināts turpināt darbu, Straujuma atbildēja apstiprinoši, taču izvairījās sniegt konkrētākus komentārus. Šie «citi iemesli», pēc viņas teiktā, esot būtiski.

Koalīcija paplašināta ar ZZS

Jauno valdību veidos iepriekšējās koalīcijas partijas - «Vienotība», Reformu partija (RP), nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī seši pie frakcijām nepiederošie deputāti -, pieaicinot līdz šim opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

«Vienotību» jaunajā valdībā pārstāvēs premjere Straujuma, kā arī veselības ministre Ingrīda Circene, tāpat darbu jaunajā valdībā turpinās līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks, bet par izglītības un zinātnes ministri kļūs Druviete.

«Vienotība» un pie frakcijām nepiederošie deputāti arī turpmāk saglabās atbildību par Satiksmes ministriju, ko turpinās vadīt satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK jaunajā valdībā pārstāvēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Cilinskis, tieslietu ministre Broka, bet kultūras ministres amatā turpinās darboties pašreizējā ministre Dace Melbārde.

Foto: Saeimas kanceleja

Savus amatus jaunajā valdībā saglabā arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP). Savukārt Ekonomikas ministriju vadīs Vjačeslavs Dombrovskis.

ZZS jaunajā valdībā ir atbildīga par Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju, kā arī Aizsardzības ministriju, kuras attiecīgi vadīs Dūklavs, Augulis un Vējonis.

Dombrovska formālais atkāpšanās iemesls - Zolitūdes traģēdija

Jaunā valdība bija jāveido tāpēc, ka pagājušā gada 27.novembrī pēc traģēdijas Zolitūdē, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata. Toreiz pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu demisionējušais premjers pauda, ka ir nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas. Dombrovska lēmums atkāpties daudziem bija negaidīts.

Valdis Dombrovskis Latvijas vēsturē iegājis kā visilgāk nostrādājušais Ministru prezidents, vadot trīs valdības pēc kārtas, kā arī esot visvairāk dienu pēc kārtas savā amatā, - valdības vadītāja krēslā viņš pavadījis kopumā 1777 dienas.

Domstarpību par to, kuras partijas veidos jauno koalīciju, nebija. Proti, jau 27.novembrī «Vienotības» līderi pauda, ka jāveido plaša labēji centrisko politisko spēku valdība, kam potenciālie partneri arī piekrita. Tādējādi RP atteicās no iepriekšējās valdības veidošanas laikā paustās nostājas nesadarboties ar ZZS.

Neoficiāli izskanējis, ka vēl pirms Valda Dombrovska atkāpšanās un Zolitūdes traģēdijas ZZS tika aicināta valdībā, tomēr netika panākta vienošanās par ministrijām, kuru vadīšanu uzņemtos ZZS.

Grūtāk veicās ar premjera amata kandidāta meklējumiem. Kaut arī «Vienotība» uzņēmās iniciatīvu arī jaunās valdības izveidē, prezidents divreiz izbrāķēja šā politiskā spēka piedāvātos premjera amata kandidātus. Pirmajā politisko sarunu kārtā prezidents nenominēja nevienu no trīs «Vienotības» piedāvātajiem kandidātiem - ne Pabriku, ne Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu, ne demisionējošā premjera padomnieku Intu Dālderi. Otrajā sarunu kārtā «Vienotība» turpināja piedāvāt Pabrika kandidatūru, tomēr Bērziņš nevēlējās uzticēt viņam valdības veidošanu. Prezidents savukārt norādīja, ka par premjera amata kandidātu varētu kļūt «Vienotības» valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) vai arī «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Valdības veidošanas gaitā izskanēja arī dažas citas kandidatūras premjera amatam, piemēram, Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš, Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, ĀM valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams