Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja ir ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā, kurā tiek iekļautas pasaules mērogā nozīmīgu notikumu gadskārtas, kas bijušas izšķirīgas svarīgu ideju virzībā, vai arī ievērojamu personību, kuras devušas būtisku ieguldījumu kultūras, izglītības, zinātnes un citu UNESCO mandāta jomu attīstībā, gadadienas. Laiks uzzināt, ko varēsim šogad piedzīvot Latvijā kultūras jomā!

 
Foto: publicitātes

Teātra pasaule: Raiņa sapņi, Uguns un nakts, Aspazija u.c.

Nacionālajā teātrī

29.janvārī muzikāla izrāde Kirila Serebreņņikova režijā «Raiņa sapņi» ar komponista Jēkaba Nīmaņa mūziku. Izrāde piedāvās ieskatīties Raiņa dzīvē ar dzejas, sapņu un pārdomu palīdzību, noiet Raiņa dzīves ceļu no piedzimšanas jeb nebūtības līdz nāvei jeb mūžībai. Izrādē tiek uzdoti jautājumi: «Par ko sapņoja jaunais Rainis - Jānis Pliekšāns? Ko redzēja savos sapņos Rainis 15 gadus ilgajā trimdā Kastanjolā? Kādi bija tā Raiņa sapņi, ko mēs pazīstam no fotoattēliem kā kungu ar sirmu ķīļbārdiņu? Vai daudziem ir zināms, ka izcilais latviešu dzejnieks un dramaturgs bija arī politiķis un Latvijas Nacionālā teātra direktors? Kāpēc Rainis ticēja sociālai vienlīdzībai, vēl nedzimušajai Latvijas valstij un Nākotnes cilvēkam?»

11.septembrī Raiņa dzimšanas dienu teātris atzīmēs ar iestudējumu «Uguns un nakts» Viestura Kairiša režijā.

Jaunais Rīgas teātris

18.martā pirmizrādi piedzīvos izrāde «Aspazija», ko veidojusi režisore Māra Ķimele, scenogrāfs Gints Gabrāns un komponists Jānis Šipkēvics. Izrāde ir pētījums, kuras pamatā būs pazīstamās latviešu literātes un politiķes Aspazijas biogrāfijas meti. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne kā pseidonīmu sev bija izvēlējusies Perikla mīļotās Aspazijas vārdu. Viņa bija izcilā dzejnieka Raiņa dzīvesbiedre. Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā - kā mīlestības un radoša tandēma simbols.

Valmieras drāmas teātris

11. septembrī Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos iestudējums bērniem «Bērns, vārdā Rainis» režisora un scenogrāfa Reiņa Suhanova vadībā, kas būs veltīts Raiņa bērnības pasaulei un ko plānots piedāvāt skatītājiem kā ceļojošo izrādi Latvijas skolās. Izrādes idejas autori un dramaturģiskā materiāla veidotāji, kuri darbosies arī lomās, ir Valmieras drāmas teātra aktieri Inese Ramute un Mārtiņš Meiers.

Reiņa Suhanova režijā Valmieras drāmas teātris plāno veidot arī divus poētiskus iestudējumus, kas veltīti Aspazijas dzejas krājumam «Sarkanās puķes» un Raiņa dzejas krājumam «Vētras sēja», kas būs smalki vēstījumi par tajos ietverto idejiski poētisko pasauli. Aspazijas «Sarkanās puķes» (1897.) latviešu literatūrā ieņem būtisku vietu, jo krājuma kompozīcija pirmo reizi mūsu dzejas vēsturē tiek veidota kā vienots poētisks vēstījums, kurā liriskais varonis iziet cauri vairākiem pasaules izjūtu posmiem un asi pauž sava laika modernās idejas par sievietes emancipāciju sociālajā vidē un iestājas par tiesībām uz pilnvērtīgu iekšējās pasaules attīstību. Krājums sarakstīts savam laikam drosmīgā un romantisma idejās balstītā, ekspresīviem izteiksmes līdzekļiem bagātā valodā, kas dod iespēju to pārvērst aizraujošā skatuves stāstā. Savukārt Rainis ar krājumu «Vētras sēja» turpināja Aspazijas iesākto formu, un tas ir veidots kā saturā vienots dramatisks vēstījums, kas ļauj to ērti izmantot kā materiālu skatuviskam uzvedumam. Izrāde būs mēģinājums plēst vaļā sastingušās «Vētras sējas» lapaspuses un ieraudzīt degošās sirdis, kuras bija gatavas un spējīgas aizdedzināt pasauli. Kā fotoarheologi, kuri cenšas restaurēt senu fotogrāfiju autentisko atmosfēru ar gaismas, skaņas, smaržu atmosfēru, skatītāji būs aicināti ietiekties Aspazijas un Raiņa ideju pasaulē. Šī idejām un pasaules mainīšanas plāniem bagātā dzeja ir ļoti piemērota, lai runātu ar vidusskolas vecuma jauniešiem un liktu ieraudzīt Aspaziju un Raini kā ideju līdzgaitniekus, kā dzejniekus, kuri ir pierakstījuši alkas pēc iekšējas brīvības. Izrāžu pirmizrāde plānota 2015. gada rudenī.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

2.oktobrī sezonu atklās ar muzikāli poētisku iestudējumu «Tālas noskaņas zilā vakarā». Izrādi iestudēs Igors Koņajevs sadarbībā ar komponistu Arturu Maskatu. Izrāde skatuves izteiksmes līdzekļu valodā - mūzika, vārds, deja, scenogrāfija, kostīmi, gaismas - palīdzēs no jauna un mūsdienīgi ielūkoties Raiņa dzejas krājuma «Tālas noskaņas zilā vakarā» lappusēs, kas tapa Krievijā pilsētā Slobodskā, saklausot viņa poēzijas bezgalīgo un negaistošo mūziku.

Liepājas teātris

Jau tapusi, skatāma un atzinīgi novērtēta kustību izrāde «Indulis un Ārija». Režisors Sergejs Zemļanskis radījis unikālu iestudējumu - kustību izrādi bez vārdiem, kurā aktieri izstāsta stāstu, izmantojot vien ķermeņa valodu. Raiņa luga «Indulis un Ārija» ieņem nozīmīgu vietu latviešu dramaturģijā. Tās darbība norisinās Lejaskurzemē - Embūtē, lugai par pamatu ņemta sena teika par kuršu virsaiša Induļa un vācu bruņinieku vadoņa meitas - skaistās Ārijas - mīlestību. Luga gan nav tikai par šo neiespējamo mīlestību, bet tajā skartas arī tādas būtiskas tēmas kā piederība un uzticība savai zemei un tautai, cilvēka brīvība un atbildība.

Arī vairāki nevalstiskie teātri - Dirty Deal Teatro, Teātris TT u. c., kā arī pašvaldību teātri Jūrmalā, Valkā u. c. ir iecerējuši izrādes Raiņa un Aspazijas gada zīmē - gan bērnu, gan pieaugušo auditorijai, kas pirmizrādes piedzīvos 2015. gadā.

Teju visi šie iestudējumi guvuši atbalstu 2014. gadā noritējušajā Dramaturga un režisora radošās idejas konkursā «Modini kanonu! Rainis un Aspazija», ko kopējā sadarbībā organizēja Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Memoriālo muzeju apvienība un Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja.

 
Foto: Edgars Kalmēns TVNET

Mūzika: Sidraba šķidrauts, Zelta zirgs, Dagdas skiču burtnīcas

24.janvārī Lielajā ģildē Latvijas Simfoniskās mūzikas lielkoncertā būs klausāms Jāņa Mediņa prologs operai «Uguns un nakts», Artura Maskata trīs dziesmas ar Aspazijas vārdiem (pirmatskaņojums), kā arī Jura Karlsona baleta «Sidraba šķidrauts» fragmenti. Latvijas Nacionālās operas orķestri diriģēs Mārtiņš Ozoliņš.

2015. gadā Rīgā un reģionālajos kultūras centros un koncertzālēs būs klausāma koncertprogramma «Dagdas skiču burtnīcas». Koncertuzveduma veidotāju Ievas Paršas, Oresta Silabrieža un Uģa Brikmaņa uzmanības lokā ir Raiņa aprakstītais cilvēka ceļojums pie sevis - caur sapņiem, sāpēm, šķietamību un realitāti. Jaunus opusus speciāli šim koncertlasījumam komponē astoņi dažādu paaudžu un dažādas stilistiskās izteiksmes latviešu komponisti: Santa Bušs (1981), Mārīte Dombrovska (1977), Andris Dzenītis (1978), Maija Einfelde (1939), Oskars Herliņš (1980), Jēkabs Jančevskis (1992), Pēteris Plakidis (1947), Gundega Šmite (1977).

Dzintaru koncertzālē taps koncertuzvedums «Vēstules...» ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un jauniešu kora «Kamēr…» dalību, uzvedums veltīts Raiņa un Aspazijas sarakstei, un to veido režisore Rēzija Kalniņa un diriģents Ainārs Rubiķis. Uzveduma pirmizrāde plānota š. g. 6.jūnijā, savukārt oktobrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē būs dzirdams poētisks Raiņa dzejas atspoguļojums mūzikā «Daugava» Latvijas Radio kora izpildījumā.

2015. gada sākumā Latvijas Komponistu savienība sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību izsludinās «Solo un kora dziesmu konkursu», lai rosinātu jaunas mūsdienu oriģinālmūzikas darbu - a cappella kordziesmu - tapšanu ar Raiņa un Aspazijas dzeju. Konkursa rezultāts būs dzirdams 2015. gada otrajā pusē. Atskaņojot II kārtai izvirzītos konkursa darbus, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktā kora priekšā stāsies Māris Sirmais un JVLMA kordiriģēšanas studenti.

XXIII starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku (no 31.jūlija līdz 2.augustam) centrālais notikums būs Arvīda Žilinska operas «Zelta zirgs» iestudējums Gunta Gailīša režijā, diriģents - Atvars Lakstīgala. Ar šo iestudējumu svētku organizatori šogad vēlas godināt četrkāršu jubileju: Rainim - 150, komponistam Arvīdam Žilinskim - 110, operas «Zelta zirgs» pirmizrādei - 50, bet Antiņa lomas izpildītājam tenoram Jānim Zāberam - 80 gadu. Iestudējums būs skatāms Siguldas pilsdrupās.

Festivāla «Dzejas dienas» laikā septembra sākumā plānots laist klajā mūziķa un dzejnieka Pētera Draguna dziesmas ar Raiņa vārdiem, kas atklāj klasiķa dzejas skanējumu mūsdienīgi meditatīvā balss un instrumentu mijiedarbē.

 

Deja: iepazīsim Raini un Aspaziju caur deju

23. un 24. janvārī Eduarda Smiļģa Teātra muzejā būs skatāma poētiskās dejas traģēdija «Viens un Divi», ko veidojusi horeogrāfe Olga Žitluhina un dejas apvienības «Ārā» jaunie dejotāji. Laikmetīgās dejas izrāde ar apakšvirsrakstu «Aspazijas un Raiņa mīlestības vēstules - profesors Gunārs Bībers - horeogrāfi» tapusi, izmantojot daudzveidīgu kultūrvēsturisko materiālu bāzi.

Savukārt tautas deju ansamblis «Zelta sietiņš» plāno koncertuzvedumu bērniem «Iepazīt un iemīlēt Raini un Aspaziju ar deju un dzeju».

 
Foto: LETA

Izstādes: Aspazija/Rainis: Dumpiniece/Humānists

Jūnijā norisināsies apjomīga starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde «Man sirdī tīģer’s», kas tiks atklāta jaunajā izstāžu zālē Mākslas stacija Dubulti, šī iecere top mākslas zinātnieces un izstāžu kuratores Ingas Šteimanes vadībā. Izstādes tēma ir piedošanas - atriebības trauslā robeža, kas sasaucas ar Raiņa idejām lugā «Jāzeps un viņa brāļi», jo īpaši - Jāzepa paštapšanas aspektā. Izstādē piedalīsies laikmetīgie mākslinieki no Šveices, Maķedonijas, Izraēlas, Ēģiptes, Brazīlijas, Zviedrijas un Latvijas, kas izstādei veidos deviņus mākslas objektus/instalācijas un četrus video darbus.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību veido izstādi «Aspazija/Rainis: Dumpiniece/Humānists», kas tiks eksponēta UNESCO centrālajā mītnē Parīzē š. g. aprīlī un tālāk ceļos uz Kirovu Krievijā.

 
Foto: publicitātes

Literatūra: Zelta sietiņš, Jāzeps un viņa brāļi, Sirdsmīļo brālīti

Par godu Raiņa un Aspazijas jubilejai jau izdoti un tiek gatavoti vairāki izdevumi, kas veltīti dzejniekiem un viņu daiļradei.

22.janvārī Rīgas Latviešu biedrības namā tiks atklāts Raiņa un viņa māsas Līzes sarakstes izdevums «Sirdsmīļo brālīt!», ko veidojusi un komentārus izstrādājusi Gaida Jablovska. Kopumā Rīgas Latviešu biedrībā 2015. gadā plānoti trīspadsmit Rainim un Aspazijai veltīti pasākumi.

Šogad plānoti arī vairāki Raiņa darbu tulkojumi un izdevumi ārvalstīs - Raiņa lugas «Zelta zirgs» izdevums angļu valodā, «Jāzeps un viņa brāļi» ukraiņu valodā, bilingvālas Raiņa un Aspazijas dzejas izlases krievu un latviešu valodā, gan Raiņa, gan Aspazijas dzejas izlases vācu un angļu valodā, Raiņa lugu izlase gan krieviski, gan angliski - e-grāmatas formātā.

2015. gadā plānoti dažāda veida izdevumi - fonds «Viegli» rūpēsies par izdevumu «Laiks Rainim» izdošanu, savukārt apgāds «Apostrofs» laidīs klajā klausāmgrāmatu «Zelta sietiņš», bet apgāda «Liels un mazs» bērniem veidoto «BikiBuks» sēriju 2015. gadā papildinās ar divām Latvijas mākslinieku ilustrētām grāmatiņām - Raiņa dzejoļiem «Mīkla» un «Kara kungs». Martā apgāds «Mansards» laidīs klajā dzejas krājumu «Rainis un Aspazija 21. gadsimta Austrumlatvijas literātu balsīs». Šogad dažādos apgādos tiks izdoti arī vairāki zinātnisku rakstu krājumi par Raini un Aspaziju.

Festivāls «Dzejas dienas» sadarbībā ar Latvijas pastu plāno īstenot jau pērn sekmīgi un ar lielu interesentu atsaucību aizsākto projektu «Dzejas pasts», kas dod iespēju ikvienam uzrunāt savu draugu, paziņu, radinieku vai Latvijā populāru personību ar aktuālu dzejas citātu. 2015.gadā dzejas pasta akciju plānots īstenot, īpaši akcentējot Raiņa vai Aspazijas dzejas, atziņu un runu citātus.

 
Foto: Edgars Kalmēns TVNET

Muzejos: muzeju nakts Aspazijas un Raiņa zīmē, Aspazijas dzimšanas diena

Atsaucoties Raiņa un Aspazijas jubilejas gada idejai, arī Muzeju nakts, kas šogad notiks 16.maijā, plānota Raiņa un Aspazijas zīmē, rosinot muzejus īstenot idejas, akcijas un aktivitātes, kas būs pieejamas plašai Latvijas auditorijai.

2015. gadā tiks rīkota īpaša muzeju akcija «Rainis un Aspazija klauvē», ko īstenos Aleksandra Čaka muzejs, Jāņa Akuratera muzejs, Andreja Upīša muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs sadarbībā ar Ādolfa Alunāna muzeju un Raiņa muzeju Berķenelē. Paredzētas četras akcijas-ceļojumi, iepazīstinot interesentus ar Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietām Rīgā un Latvijā:

  • 11. aprīlis - Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietas Rīgas centrā un Pārdaugavā;
  • 9. maijs - Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietas Jelgavā, Zaļeniekos;
  • 5. septembris - Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietas Sēlijā un Latgalē;
  • 3. oktobris - Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietas Jūrmalā.

Latvijas Pasts šogad izstrādās un laidīs klajā Raiņa un Aspazijas jubilejai veltītu pastmarku, savukārt Latvijas Banka veido Raiņa un Aspazijas jubilejas monētu.

16.martā - Aspazijas dzimšanas dienā - plānota īpaša jubilejas svinību programma pērn restaurētajā un atklātajā Aspazijas mājā, martā plānoti arī vairāki pasākumi, kas veltīti Aspazijas personībai un daiļradei. Pašlaik norit intensīvs un radošs darbs, veidojot Aspazijas mājas digitālo ekspozīciju, ko plānots atklāt maijā. Savukārt jau martā tiks atklāta multimediāla Raiņa istaba Jūrmalas pilsētas muzejā, kuras autors ir mākslinieks Ivars Mailītis. Ik mēnesi Aspazijas mājā šogad notiks dzejas lasījumi un diskusijas, savukārt 11.septembrī plānota Dzejas dienu programma pie Raiņa priedēm Pumpuros, kur 2014. gadā tika uzstādīts Rainim veltīts tēlnieka Kristapa Gulbja veidots vides objekts. Izstrādē ir arī īpaša Rainim un Aspazijai veltīta suvenīru līnija.

 
Foto: facebook.com/mindpower2015

Unikāls projekts ar 28 īsfilmām #domasspēks

Jura Podnieka filmu studija veido unikālu projektu ar 28 īsfilmām, kas taps visās ES valstīs un kurās piedalīsies katrā valstī populāra, sabiedrībā cienīta personība, citējot Raiņa un Aspazijas dzejas tulkojumus savas valsts valodā.

Pirmās īsfilmas tapušas Latvijā un Zviedrijā un tika prezentētas 7.janvārī. Pārējās taps un būs skatāmas laika posmā no 2015. gada janvāra līdz maijam un pieejamas interneta vidē.

Video projekts «#domasspēks» iepazīstinās Eiropu ar Raini un Aspaziju un viņu idejām.

Katrā ES dalībvalstī Raiņa un Aspazijas idejas atklās kāda ievērojama personība - televīzijas zvaigzne Pērs Morbergs Zviedrijā, Helsinku bīskape Irja Askola Somijā, Lietuvas Nacionālā drāmas teātra aktieri Tads Grīns un Toma Vaškevičūte - Lietuvā. Kultūras projekts aptvers visu Eiropu.

Katru nedēļu Latvijas prezidentūras tīmekļa vietnē «EU2015.LV» un sociālajos tīklos parādīsies jauns video. Kopumā tiks izveidotas 29 īsfilmas. Raiņa un Aspazijas lomās Latvijā iejutīsies Goran Gora un Ikstena-Strapcāne.

Īsfilmas tiek veidotas Jura Podnieka studijā. To režisors ir Olafs Okonovs, operators - Aleksandrs Grebņevs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams