Gada beigās atskatāmies uz dažiem nozīmīgākajiem pēdējo 12 mēnešu notikumiem, kas vistiešāk ietekmē Latvijas ekonomiku, kā arī iedzīvotāju ikdienu un, iespējams, arī labklājību. Gandrīz katrs no pēdējiem gadiem ir bijis saistīts ar kādu lielu un skandalozu bankrotu, kas iecērt pamatīgu robu valsts budžetā. Līdz šim tādi bija «Parex bankas» un «Krājbankas» sabrukumi, lielā mērā arī «airBaltic» sāga un neskaidrais pasažieru vilcienu iepirkums, bet šogad vislielākās rūpes ir sagādājis tieši «Liepājas metalurgs». Taču nevar arī teikt, ka aizvadītajā gadā nebūtu bijis pilnīgi nekā pozitīva, kas nākotnē liktu raudzīties ar piesardzīgu optimismu. Un viens būtiskis notikums mūsu dzīvē izmaiņas nesīs jau parīt - Eiro!

 
Foto: AFP/LETA

Eiro ieviešanas veiksmes stāsts

Šā gada sākumā reti kurš vēl varēja ar pilnīgu pārliecību apgalvot, ka Latvijas centieni pievienoties eiro zonai vainagosies ar panākumiem. Tomēr visa šā gada laikā iedzīvotāju atbalsts vienotajai eiro valūtai ir pieaudzis gandrīz tikpat nedaudz, cik pērnā gada pēdējos trīs mēnešos.

Šā gada sākumā pozitīvi noskaņoti pret eiro ieviešanu bija 31% Latvijas iedzīvotāju, bet decembrī tādu ir tikai par 4% vairāk. Eiro ieviešanas komunikācijas kampaņai jau sākotnēji bija paredzēti gandrīz divi miljoni eiro, taču atdevi no tās ir grūti aprēķināt, ņemot vērā faktu, ka cilvēkiem ir jāapgūst arī ar eiro ieviešanu saistītās praktiskās lietas.

Saeimā eiro ieviešanas likums tika apstiprināts jau 31. janvārī, taču pirmie nepārprotami pozitīvie signāli no Briseles sekoja tikai pavasara beigās un vasaras sākumā. Jūnija sākumā Eiropas Komisija (EK) atzina, ka Latvija ir gatava no nākamā gada pievienoties eiro zonai, jo ir veikusi nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Vidējais inflācijas līmenis gada laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3%, kas ir krietni zemāks par kritērijos noteikto 2,7% līmeni.

Neilgi pirms Jāņiem pozitīvu lēmumu par Latvijas gatavību ieviest eiro pauda eirozonas dalībvalstu finanšu ministri, bet vēl pēc dažām dienām to balsojumā apstiprināja arī Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteja.

Biznesa ziņu dienests «Bloomberg» secināja, ka Latvijas pēdējie soļi ceļā uz eirozonu «ieved to dziļāk Rietumeiropas ekonomikā un nodrošina papildu izolācijas slāni pret tās agrāko imperiālo pavēlnieku Krieviju». Turpretim Vācijas izdevums «Der Spiegel» brīdināja, ka Latvija kļūs par Eiropas Savienības (ES) «jaunāko nodokļu paradīzi» un var veicināt Eiropas ekonomikas nestabilitāti. Latvijas uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) ir 15%, kas ir krietni zemāks par ES vidējo - 23,5%, un vēl zemākas UIN likmes ir tikai Īrijā un Kiprā - 12,5%.

Eiro ieviešana valsts pārvaldē izmaksās 10,2 miljonus latu, bet kopumā tautsaimniecības izmaksām nevajadzētu pārsniegt 80 miljonus latu. Eiro monētu kalšanas un piegādes izmaksas veido Ls 15 miljonus.

Pārejot no latiem uz eiro, Latvijā būs jāapmaina 59 miljoni banknošu 1,16 miljardu latu vērtībā un 488 miljoni monētu 73 miljonu latu vērtībā.

Britu laikraksts «The Guardian» raksta, ka Latvija ir trešā nabadzīgākā ES dalībvalsts, kas apņēmusies kļūt par 18. eirozonas dalībvalsti, tomēr Latvijas veiksme var veicināt arī Lietuvas un Polijas centienus ieviest eiro, eirozonu no 17 dalībvalstīm dažu gadu laikā paplašinot līdz 20.

Bijušais Pasaules Bankas viceprezidents Ians Goldins izteicies, ka patlaban veidojas divu ātrumu Eiropa, un Latvijai jāizvēlas, vai tā vēlas piederēt Eiropas kodolam vai perifērijai. Viņš uzskata, ka visiem ir jāspēlē pēc vieniem noteikumiem neatkarīgi no tā, cik bagāts vai nabadzīgs esi, - kad daži izdomā spēlēt pēc saviem noteikumiem, sākas problēmas.

 
Foto: LETA

Pabeigta gadsimta celtne – Nacionālā bibliotēka

Kaut arī oficiālā Gaismas pils atklāšana ir pārcelta uz nākamā gada sākumu un skaļi izreklamētā «grāmatu ķēde», visticamāk, notiks tikai 14. janvārī, var teikt, ka šogad beidzot ir pabeigta kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vērienīgākā būve – Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNT).

Formāli šo ēku var nodot ekspluatācijā tikai kopā ar inženiertīkliem, taču tie ir iekļauti LNB tehniskās ēkas projektā, kuras būvniecība vēl nav pabeigta.

Vēl šā gada maijā Kultūras ministrija lēsa, ka Gaismas pils pirmos lasītājus varētu sākt uzņemt 2013. gada beigās.

Gaismas pils celtniecība tika sākta 2008.gada jūnijā, un krīzes gados tas bija vienīgais šāda mēroga valsts finansētais projekts, kas vismaz simboliski varēja mēģināt noturēt pie dzīvības pēc nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas panīkušo būvniecības nozari.

Patlaban tiek prognozēts, ka, piemēram, humanitāro un sociālo zinātņu lasītava otrajā stāvā durvis vērs nākamā gada maijā. Kopējais grāmatu plauktu garums LNB sasniegs deviņus kilometrus, un brīvā piekļuvē būs pieejami 350 000 grāmatu eksemplāru.

Saskaņā ar 2008. gada 15.maijā noslēgto līgumu bibliotēkas būvniecība izmaksās 135,2 miljonus latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Projekta būvuzraugs «Hill International» ir nodrošinājis nepārtrauktu celtniecības uzraudzību, tādēļ nav pamata bažām, ka ēkas izveidē būtu pieļauti bēdīgi slavenajam Zolitūdes lielveikalam līdzīgi «pārsteigumi».

«Hill International» pārstāvis Peters Sokets decembra sākumā atzina, ka ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 40 tūkstoši kvadrātmetru, tāpēc atsevišķās telpās varētu būt novērojami defekti, piemēram, švīkas. Taču būtisku defektu ēkai nebūs. Būvdarbu laikā veikti dažādi testi, lai pārliecinātos par ēkas konstrukcijām.

Pirmā lasītava apmeklētājiem tiks atvērta aprīlī, bet LNB atklāšana notiks 29. augustā.

 
Foto: TVNET/LETA

«Liepājas metalurga» sabrukums

Līdz novembrī sāktajam maksātnespējas procesam «Liepājas metalurgs» nonāca diezgan strauji. Jau janvāra beigās kļuva zināms, ka uzņēmuma valde nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt AS «Latvenergo» obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem. Uzņēmums izteicies, ka arvien augošais OIK maksājums «tieši ved uz bankrotu».

Uzņēmumu dzenot bankrotā elektrības cenu lēciens, ko izraisījusi valdības pārliekā labvēlība pret tā sauktajiem zaļās elektrības ražotājiem. Tikmēr eksperti vērš uzmanību, piemēram, uz uzņēmuma administratīvajām izmaksām, kas ir 5 miljoni latu gadā. Vēl smagāku visu padarot «Metalurga» krīzes laikā ņemtais kredīts - tuvu 70 miljoniem latu, kas bija nepieciešams, jo bez modernizēšanas uzņēmums neizturētu starptautisko konkurenci.

Vēl marta beigās tika ziņots, ka Starptautiskā auditorkompānija SIA «Ernst&Young Baltic», veicot padziļināto finanšu auditu «Liepājas metalurgā», nav konstatējusi tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā. Tomēr jau pēc dažām dienām uzņēmuma vadība lūdza valdībai 57,6 miljonus latu, ar ko norēķināties ar kreditoriem un samaksāt «Latvenergo» par patērēto elektrību. Drīz vien neoficiāli kļuva zināms, ka uzņēmumam ir pamatīgas likviditātes problēmas un savas saistības tas nespēs pildīt jau aprīlī.

«Liepājas metalurga» valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs drīz vien ir spiests atzīt, ka uzņēmumam nāksies atlaist 8-10% darbinieku un samazināt savu jaudu par 30%. Turklāt aprīlī tas vairs nespēj norēķināties ar kreditoru – Itālijas banku «UniCredit S.p.A», kurai steidzami ir jāatmaksā vairāk nekā 7,78 miljoni eiro.

Bijušais finanšu ministrs Einars Repše, kura laikā uzņēmumam tika izsniegts valsts galvojums, vēl paziņo, ka problēmas varētu atrisināt steidzīga uzņēmuma vadības maiņa, taču tajā pašā laikā «Liepājas metalurgs» jau pārtrauc tērauda kausēšanu.

24. maijā uzņēmums iesniedz Liepājas tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu, un gandrīz vienlaikus «Metalurgu» pamet pirmie 120 strādnieki. Tā ir aptuveni puse no darbiniekiem, kurus uzņēmuma vadība jau bija plānojusi atlaist.

Bet tikmēr «Liepājas metalurga» lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins savam vecākajam brālim Valērijam uzdāvinājis piecus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība bijusi gandrīz deviņi miljoni latu. Arī otrs lielais akcionārs Iļja Segals maija beigās izjutis nepieciešamību atbrīvoties no personiskās mantas: savu Jūrmalas villu viņš uzdāvinājis divpadsmitgadīgajam dēlam. Šīs darbības ir veiktas visai laicīgi, jo tiesas lēmumu par īpašumu apķīlāšanu Iļja Segals saņem tikai 20. jūnijā.

Tālāk seko riņķa dancis ap Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam piederošajām uzņēmuma akcijām, kuras Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde arestē jūlija sākumā.

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre vēl pauž cerību, ka valsts varētu atgūt Itālijas bankai «UniCredit S.p.A.» samaksātos 67,5 miljonus eiro, kas ir «Liepājas metalurgam» galvotā kredīta pamatsummas atlikums.

Viņa norādīja, ka valstij pret samaksāto naudu pretī ir ķīlas, taču to vērtību lielā mērā nosaka tas, vai uzņēmums turpina strādāt.

Patlaban Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē ir reģistrējušies vairāk nekā 1000 bijušie uzņēmuma darbinieki, bet kopumā atbrīvoto skaits pārsniedz pusotru tūkstoti. Filiāles vadītāja Dace Baumane atzina, ka gandrīz pusei no viņiem jeb 42% nav kvalifikācijas un ir tikai darba pieredze. Līdz ar to interese par Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem kvalifikācijas celšanas kursiem ir necerēti liela.

 
Foto: AFP/LETA

«Rīgas satiksme» pārņem mikroautobusu biznesu

«Rīgas satiksme» šogad rīkoja konkursu par pārvadājumiem mikroautobusu maršrutos, lai sakārtotu biznesa nozari, kas vēl nesen asi kritizēta par šoferu huligānisko braukšanas stilu un nodokļu nemaksāšanu.

Iepirkuma konkursa nosacījumiem atbilda tikai viens pretendents - ar Rīgas domes valdošās koalīcijas partijas «Gods kalpot Rīgai» valdes locekli Aleksandru Brandavu savulaik saistītā pilnsabiedrība «Rīgas mikroautobusu satiksme», kas šo pakalpojumu piedāvāja sniegt par 25 miljoniem latu.

Rīgas domes opozīcijai satraukumu raisījis fakts, ka uzvarējusī firma izveidota tikai dažas dienas pirms iepirkuma konkursa noslēguma. Tomēr «Rīgas satiksmes» priekšnieks Leons Bemhens neatsaucās deputātu aicinājumam piedalīties frakcijas sēdē un skaidrot iepirkuma konkursu par pārvadājumiem mikroautobusos. Deputāts Juris Viņķelis savukārt atgādināja, ka «Vienotības» deputāti jau iepriekš aicinājuši kapitāldaļu turētāju neslēgt līgumu ar pilnsabiedrību, kas atzīta par iepirkuma konkursa uzvarētāju, jo pastāvēja interešu konflikta pazīmes, turklāt konkursa norise vērtējama kā necaurspīdīga, kā rezultātā par konkursa nolikumam atbilstošu atzīts tikai viens pretendents un ar to pašu noslēgts līgums.

Kaut arī vēlāk tika ziņots, ka «Rīgas mikroautobusu satiksme» iegādājusies 180 jaunus mikroautobusus, jau septembra sākumā daudzi rīdzinieki varēja pārliecināties, ka tas neatbilst patiesībai, jo pat mikroautobusu galapunktos veidojās garas rindas un agrāk par Rīgā ātrāko sabiedriskā transporta veidu atzītie «mikriņi» faktiski vairs nepilda savas funkcijas.

Pēc oficiālām ziņām, busiņi iegādāti par aptuveni desmit miljoniem eiro (septiņiem miljoniem latu), piesaistot gan privātas investīcijas, gan ņemot aizdevumu bankā uz tādu pašu termiņu, par kādu noslēgts līgums ar «Rīgas satiksmi», - pieciem gadiem.

Pilnsabiedrība «Rīgas mikroautobusu satiksme» neatklāj, kura kredītiestāde aizdevusi naudu jauno minibusu «Mercedes-Benz Sprinter» iegādei.

Rīgas mērs Nils Ušakovs iepriekš apgalvoja, ka jaunie mikroautobusu pārvadājumu nodrošinātāji no Rīgas domes nesaņems ne santīma un visu nepieciešamo nodrošinās par saviem līdzekļiem.

«Rīgas satiksmes» iepirkumā uzvarējusī uzņēmumu apvienība mikroautobusus iegādāsies par saviem līdzekļiem, kā arī par savu naudu tos aprīkos ar visu nepieciešamo, piemēram, e-talonu iekārtām, bet ieguldītie līdzekļi tikšot atgūti no pārdotajām biļetēm.

Pēc Ušakova teiktā, ja uzņēmums nevarēs pildīt savas saistības, tad šie jaunie mikroautobusi «varēs braukt Polijā», bet pašvaldība sludinās jaunu konkursu.

 
Foto: TVNET/LETA

TV3 un LNT pamet bezmaksas apraidi

Šogad ir īstenojušies jau vairākus gadus skandētie draudi par to, ka dārgās digitālās apraides dēļ divi Latvijas lielākie komerctelevīziju kanāli pametīs bezmaksas virszemes apraidi. Tā katram no tiem līdz šim bija izmaksājusi 650 tūkstošus latu gadā, taču šo naudu tikpat labi varētu ieguldīt oriģinālas programmas veidošanā.

Šā gada sākumā apkopotie dati liecināja, ka virszemes televīziju skatās aptuveni 26% mājsaimniecību Latvijā, taču nav īsti zināms, cik lielai daļai no viņiem ir pieejama tikai bezmaksas kanāli. Pēc dažādiem datiem, tie varētu būt 100 līdz 140 tūkstoši lietotāju.

MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena norādīja, ka juridiskā statusa maiņa ļaus nākamgad kanālos TV3 un LNT palielināt Latvijā veidoto oriģinālsaturu par aptuveni trešdaļu. Pēc viņas teiktā, šīs izmaiņas skars 6%-7% skatītāju, kuri pašlaik televīziju skatās tikai bezmaksas apraidē.

Tikai decembra beigās kļuva zināms, ka TV3 un LNT vietā bezmaksas apraidē nāks «Rīga TV24», «Ogres TV» un SIA «Vidzemes televīzija», kas nodrošina kanālu «Re:TV». Katra no tām var pretendēt uz nacionālā pasūtījuma daļu un ikgadēju dotāciju 245 000 latu apmērā.

NEPLP padomes loceklis Gints Grūbe portālam ir.lv gan norādījis, ka viņam bijuši iebildumi pret Ogres TV un «Rīga TV24» spēju ilgtermiņā nodrošināt kvalitatīvu saturu, par ko liecinot, piemēram, Ogres TV spējas, līdz šim saražojot vien pāris ziņu dienā.

Tāpat viņa iebildumi bija par neskaidrajiem kanālu īpašniekiem. Nav skaidrs, kas ir Ogres TV īstie īpašnieki un patiesā labuma guvēji, jo līdz šim tā bijusi Ogres pašvaldība, bet Ogres TV nesen esot nopircis «kāds maksātnespējas administrators». Tāpat šī televīzija NEPLP nav atklājusi savus reklāmdevējus, kuri nesen krietni papildinājuši televīzijas kontu.

NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska-Cālīte turpretim atzina, ka visā mediju vidē trūkst skaidrības par mediju īpašniekiem. Arī viņai nav informācijas par Ogres TV īpašniekiem.

 
Foto: AFP/LETA

Izsolītas 4G plašās apraides frekvenču joslas

Oktobra beigās par vairāk nekā 3,2 miljoniem latu tika izsolītas ceturtās paaudzes mobilo datu pārraides (4G) plašās apraides frekvenču joslas, kuras iegādājās «Tele2», LMT un «Bite». Teorētiski tas paver iespējas visā Latvijas teritorijā nodrošināt ātru un stabilu bezvadu internetu, ko LMT faktiski jau ir apsolījis izdarīt tuvāko piecu gadu laikā. LMT atgādina, ka viņu piedāvātais 4G tīkls komercrežīmā jau esot pieejams 35% klientu.

800 MHz standarts salīdzinājumā ar 2600 MHz spektru piedāvā zemāku datu caurlaidību, bet lielāka viļņa garuma dēļ ar to ir vieglāk apraidīt lielas teritorijas. Līdz šim Latvijā ir notikušas divas izsoles 4G apraides tiesībām 2600 MHz diapazonā, kur LMT ir iegādājies divas apraides joslas, bet «Tele2», «Bite» un «Baltcom» - katrs pa vienai apraides joslai.

Bet tikmēr jau šā gada maijā ir noslēdzies Eiropas Savienības finansētais projekts par interneta apraides nodrošināšanu attālos lauku apvidos, ko realizēja Triatel. Tādēļ pašlaik šim uzņēmumam vairs nav pienākuma uzturēt bāzes stacijas, kur tam nav ekonomiska pamata. Triatel norāda, ka interneta nodrošināšana nav rentabla Krievijas pierobežā un Kurzemes ziemeļu daļā mazā iedzīvotāju skaita dēļ.

Satiksmes ministrija gan skaidro, ka trīs operatori - LMT, «Tele2» un «Bite» – piedāvā pārklājumu vairāk nekā 90% Latvijas teritorijas katrs un, pieņemot, ka pārklājumi 100% nesakrīt, var secināt, ka iedzīvotājiem ir un būs izvēles iespējas pakalpojuma saņemšanā. Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis klāsta, ka iespējamais «Triatel» lēmums varētu skart 10-15% no kopējā bāzes staciju skaita. Attālākajos nostūros Latvijā «Triatel» ātruma ziņā pašlaik ievērojami pārspēj konkurentu piedāvājumus.

Tikmēr par gandrīz 20 miljoniem eiro no Eiropas Savienības (ES) fondiem uz 365 mazāk apdzīvotām vietām pašlaik tiek vilkts īpaši jaudīgs optiskais internets.

 
Foto: TVNET

Valdība sper soļus ātro kredītu ierobežošanai

Ministru kabinets šoruden nolēma atbalstīt ilgi tapušos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz pamatīgi ierobežot pēdējos gados uzplaukušajai ātro kredītu nozarei.

Patērētāju kreditēšanas līgumus ir aizliegts slēgt laika posmā no 23:00 vakarā līdz 7:00 no rīta, un tāpat likuma grozījumos ir noteikts, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksām būs jābūt samērīgām un atbilstošām godīgai darījuma praksei - līgumi, kuru gada procentu likme pārsniegs 100%, tiks uzskatīti par minētajām prasībām neatbilstošiem. Šis nosacījums gan neattieksies uz maziem kredītiem, tas ir, aizdevumiem, kuru summa ir mazāka par 100 eiro.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts saka, ka valdības lēmums liecina par kopīgu izpratni, ka atsevišķu nozaru uzņēmēju tiesības uz ļoti rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu nedrīkst būt svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt patērētājus.

Šā gada sākumā apkopotie dati liecināja, ka Latvijā «ātros kredītus» izmanto vismaz 175 000 cilvēku. Jaunieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem veido 5% no šā kopējā kredītņēmēju skaita, un tie ir vairāk par 8000 cilvēku. Vidējā izsniegtā kredīta summa ir 125 lati.

«Ātro kredītu» procentlikmes mēdz svārstīties no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu.

Līdz šā gada sākumam nebanku kreditētāju kopējais aizdevumu apjoms bija 46 miljoni latu, kas bija 0,9% no visa kredītportfeļa. Salīdzinājumam komercbanku kredītportfelis sasniedza 4,8 miljardus latu.

 
Foto: LETA

Eiropas Savienības ilgtermiņa budžets – ne cepts, ne vārīts

Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta apspriešana periodam no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai nav nesusi pārliecību, ka zemnieki var cerēt uz taisnīgāku subsīdiju sadali.

Februāra sākumā tika solīts, ka nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu) un šos papildus novirzītos līdzekļus varēs izmaksāt kā tiešmaksājumus.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) atklāja, ka kopējais nākamais finanšu perspektīvas apjoms, salīdzinot ar sākotnējo piedāvājumu, ir būtiski sarucis, proti, par aptuveni 35 miljardiem eiro. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze atzinis, ka «rezultāts ir, bet nekāda gandarījuma nav. Šādu rezultātu varēja sasniegt, guļot mājā uz dīvāna, jo lauksaimnieku izvirzītās minimālās prasības tiks sasniegtas tikai 2020. gadā».

Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kategoriski nepiekrīt runām, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunu rezultātā ir sliktākās pozīcijās par Lietuvu, jo Latvijai ir lielāks procentuālais finansējuma pieaugums faktiskajās cenās nekā Lietuvai. Mūsu valstij bilances uzlabojums ir par 15%, bet Lietuvai - par 10%.

Saskaņā ar sākotnējo vienošanos dalībvalstīm līdz 2019. gadam būtu jāpanāk, lai katrs zemkopis subsīdijās saņemtu vismaz 60% no nacionālā vai reģionālā vidējā maksājuma līmeņa uz hektāru.

Bet tikmēr laikraksts «Neatkarīgā» ir aprēķinājis, ka aizvadītajos septiņos gados Latvijā izkrāpti 4 miljoni latu no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas.

Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi, ka veidos īpašu prokuratūru, lai cīnītos pret krāpšanu, kas saistīta ar ES fondiem. Šobrīd ES budžets ir aptuveni 130 miljardi eiro, un tiek lēsts, ka ik gadu tiek izkrāpti 500 miljoni eiro.

Tikmēr Latvija septiņu gadu laikā lielākajās fondu programmās ir saņēmusi 4,53 miljardus eiro, no kuriem neatbilstīgi iztērēti tikai 2% jeb 47,8 miljoni latu.

Savukārt klaja krāpšana varētu būt notikusi par aptuveni 4 miljoniem latu.

 
Foto: LETA

Rīgas ostā atklāts viens no dārgākajiem, taču arī pretrunīgi vērtētākajiem investīciju objektiem

Šā gada beigās Rīgas ostā ir noslēdzies 60 miljonus eiro vērts un trīs gadu garumā īstenots projekts – Krievijas uzņēmuma «Uralhim» minerālmēslu termināla izbūve.

«Riga fertilizer terminal» turpmāk nodrošinās līdz diviem miljoniem tonnu minerālmēslu kravu pārkraušanu ik gadu, kā arī 150 jaunas darba vietas. Patlaban piestātnes dziļums ir ap 12 metriem, taču jau tuvākajā laikā dziļums būs 15 metri, kas ļaus piekraut arī lielākos kuģus.

«Uralhim» ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs norādīja, ka «Uralhim» ir globāls spēlētājs, kas piegādā produkciju uz vairāk nekā 60 pasaules valstīm. Kompānija plāno investētos līdzekļus atpelnīt no septiņiem līdz deviņiem gadiem, jo šis ir bijis projekts, kurā lieli līdzekļi tērēti tieši vides aizsardzības pasākumiem.

Termināļa celtniecību pavadīja diskusijas par tā drošumu un atbilstību vides prasībām. Izšķirošie lēmumi par termināļa būvniecību tika pieņemti 2011.gada pirmajā pusē.

Caur «Uralhim» terminālu tiks pārvadāts amonija nitrāts - viela, ko izmanto gan lauku mēslošanai, gan sprāgstvielās. Vasaras sākumā šo jautājumu padarīja aktuālu sprādziens minerālmēslu rūpnīcā Teksasā. Tas lika aizdomāties par to, kas notiktu Rīgā, ja jaunajā termināli izceltos ugunsgrēks. Eiropā darbojas vairāki desmiti šāda tipa termināļu, taču, piemēram, Tallinā minerālmēslu pārkraušana notiek apmēram 17 kilometru attālumā no pilsētas Mūgas ostā.

Minerālmēslus uz Kundziņsalu piegādās pa dzelzceļu, un tas nozīmē, ka cauri Rīgai ik dienas kursēs vidēji divi vilcienu sastāvi ar bīstamo kravu.

Līdz šim Rīgas ostā gadā pārkrauti 600 tūkstoši tonnu amonija nitrāta, bet «Riga fertilizer terminal» plāni paredz šo apjomu dubultot. Tuvākās dzīvojamās mājas atrodas tikai pārsimts metru attālumā no pieciem milzīgajiem minerālmēslu angāriem.

 
Foto: Valsts kanceleja

Neveiksmīgie naftas meklējumi

Var tikai minēt, par kādiem «derīgajiem izrakteņiem», kas Latvijai nesīs laimi un pārticību, gada nogalē LTV raidījumā «1:1» runāja prezidents Andris Bērziņš, bet naftas meklējumi Baltijas jūrā netālu no Liepājas šovasar pieklusināja cerības uz pašmāju melno zeltu. Tas varbūt nemaz nav slikti, jo nebūs jābaidās, ka robežu strīdi Latvijas un Lietuvas starpā uzliesmos ar jaunu sparu.

Uz SIA «Balin Energy» platformas Baltijas jūrā aptuveni 100 kilometru attālumā no Liepājas paspēja paviesoties arī premjers Valdis Dombrovskis.

Naftas izpētes urbuma ierīkošana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā tika veikta kopš 12. maija, sasniedzot noteikto 1460 metru dziļumu zem jūras līmeņa.

Urbuma laikā tika caururbts izraudzītais rezervuārs, bet tajā tika atrasts tikai ūdens bez ogļūdeņražu klātbūtnes. Urbums tagad tiks droši noslēgts un atstāts.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele vēl jūnija sākumā tomēr atzina, ka šis urbums varētu liecināt, ka nafta mums ir – tikai meklējumi jāturpina citā vietā. Ekonomikas ministrija cer, ka «Balin Energy» tomēr turpinās melnā zelta meklējumus, jo naftas meklēšanas urbumos ieguldīts daudz līdzekļu.

Kopumā «Balin Energy» iecerējusi naftas meklēšanai Latvijas teritoriālajos ūdeņos investēt gandrīz 27 miljonus latu, un mūsu valdība uzņēmumam ir izsniegusi vēl trīs licences naftas meklēšanai (viena no tām gan stāsies spēkā tikai tad, kad Latvija un Lietuva būs noslēgusi līgumu par jūras robežu).

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams