Parīzē notika 3,7 miljonu cilvēku liels gājiens pret ekstrēmismu; gājienā piedalās arī vairāk nekā 40 pasaules valstu līderi, paužot solidaritāti Francijai pēc satīriskā žurnāla redakcijā «Charlie Hebdo» sarīkotā asiņainā slaktiņa. «Šodien Parīze ir pasaules galvaspilsēta,» paziņoja Francijas prezidents. Arī Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma atrodas Parīzē un piedalās nacionālās vienotības manifestācijā.

Islāma radikāļu izpelnījušies globālu nosodījumu, un līdzjūtību Francijai izteikusi pat komunistiskā Kuba un Ziemeļkoreja.

Tajā Francijas prezidentam Fransuā Olandam pievienojušies pasaules līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kā arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Turcijas premjerministrs Ahmets Davutolu un ASV ģenerālprokurors Ēriks Holders, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, Itālijas valdības vadītājs Mario Renci, Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Francija, Parīze, Republikas laukums / Foto: BERTRAND GUAY / AFP
Gājienā piedalās arī Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma

kā Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidējošās valsts premjerministre.

Gājienā piedalās arī arī ES Padomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Federika Mogerini. Igauniju gājienā pārstāv Igaunijas ārlietu ministre Keita Pentusa-Rozimannusa.

«Visa mūsu valsts pacelsies pretī kaut kam labākam,» Olands sacīja.

Kamerons uzsvēra, ka ekstrēmistu vardarbība kā drauds saglabāsies uz daudziem gadiem. «Mēs Lielbritānijā saskaramies ar ļoti līdzīgiem draudiem, fanātisku ekstrēmistu draudiem.(...)Tie ir draudi, kas ir bijuši kopā ar mums jau daudzus gadu un es domāju, ka tie būs kopā ar uz daudziem gadiem,» viņš teica Lielbritānijas televīzijai. Renci solīja, ka Eiropa «terorisma izaicinājumu». «Mēs visi šodien esam franči,» viņš paziņoja.

Protesta gājienu apmeklē arī Izraēlas un palestīniešu pašpārvaldes līderi, lai godinātu slaktiņu upurus, kuru vidū bija arī ebreji un islāmticīgs policists. Parīzē ieviesti pastiprināti drošības apstākļi, un

gājiena maršrutā izvietot tūkstošiem policistu un karavīru.

Pievienojoties gājienam, sabraukušie pasaules līderi ieturēja klusuma brīdi. Gājienu vadīja slaktiņa upuru ģimenes. Parīzes vēsturiskās ielas pārpludināja emociju pārņemta cilvēku jūra, ik pa laikam kopīgi dziedot nacionālo himnu, dziļi satriektajai Francijai sērojot par trīs dienas ilgušā slaktiņa 17 upuriem. Pūlis skandēja: «Čārlij! Čārlij!», pieminot satīriskā žurnāla «Charlie Hebdo» nogalinātos darbiniekus.

ES kultūras ministri pēc uzbrukuma «Charlie Hebdo» uzsver vienotību centienos aizsargāt izteiksmes brīvību

Reaģējot uz traģiskajiem notikumiem žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijā, visi 28 Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras ministri nākuši klajā ar paziņojumu, uzsverot vienotību centienos aizsargāt izteiksmes brīvību un mākslinieku tiesības brīvi nodarboties ar radošo darbu, liecina informācija Latvijas prezidentūras ES Padomē mājas lapā.

Eiropas Savienības

kultūras ministri nosodījuši «bezjēdzīgo barbarismu,

kas visnežēlīgākajā veidā mēģina graut mūsu galvenās vērtības».

«Par spīti pastāvīgiem nāves draudiem, viņi bija apņēmušies turpināt paust savu brīvību domāt un radīt ar humoru un talantu. Viņus noslepkavoja, jo viņi zīmēja un publicēja karikatūras. Šīs prātam neaptveramās rīcības nolūks bija apklusināt viņus uz visiem laikiem, pārtraukt žurnāla izdošanu un, plašākā nozīmē, ierobežot brīvību domāt, runāt un radīt. Šīs brīvības ir Eiropas demokrātijas pamatvērtības. Tās ir universālas demokrātijas vērtības,» uzsvērts paziņojumā.

Ministri pauž pārliecību, ka

mākslas brīvība un izteiksmes brīvība ir nelokāms un nesatricināms Eiropas kopīgo vērtību kodols.

«Mums, Eiropas Savienības kultūras ministriem, nav pieņemami teroristu centieni uzspiest mums savus standartus. Kopš neatminamiem laikiem māksla ir iedvesmojusi uz pārdomām, raisot jaunas idejas un cīnoties pret neiecietību un izpratnes trūkumu. Tieši izteiksmes brīvība daudzveidīgas kultūras vidē pārvērš šīs idejas jēgpilnā dialogā,» sacīts paziņojumā.

Paziņojums tapis pēc Latvijas kultūras ministres iniciatīvas.

Latvija prezidentūru ES Padomē pārņēma 1.janvārī.

Paužot solidaritāti Francijai, atbalsta gājieni sarīkoti arī daudzās citās Eiropas pilsētās

Aptuveni 20 000 cilvēki pievienojās gājienam Beļģijas galvaspilsētā Briselē, nesot plakātus ar uzrakstiem «Vienoti pret naidu» un «Runas brīvība».

Berlīnē gājienā devās aptuveni 9000 cilvēku, bet Madridē simtiem cilvēku nesa Francijas karogus un dziedāja Francijas himnu. Madrides musulmaņu kopienas pārstāvji sapulcējās pie Atočas dzelzceļa stacijas, kur 2004.gada 11.martā islāmisti sarīkoja teroraktu, nogalinot 191 cilvēku.

Savu attieksmi pauž arī musulmaņi

Pēc musulmaņu paražas aizsegušas sejas, sievietes ar bērniem un jauni vīrieši turēja rokās plakātus «Ne mūsu vārdā» un «Es esmu musulmanis, un es neesmu terorists».

«Mēs nevēlamies, lai islāma vārdā tiktu veiktas slepkavības. Es nevēlos, lai cilvēki ielās uz mani skatās ar aizdomām, es nevēlos, lai cilvēki no manis izvairās,» sacīja 30 gadus vecais Driss Busdudu, kurš Spānijā dzīvo 14 gadus.

«Šādi mēs vēlamies pateikt, ka mēs esam pret jebkāda veida terorismu, kas ir pastrādāts šeit Spānijā vai kādā citā valstī,» sacīja Spānijas Arābu kultūras padomes vadītājs Saīds Ida Hasans, kas organizēja demonstrāciju.

Spītējot vētrai un salam, Stokholmā sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku, iestājoties par preses brīvību un demokrātiju.

Jau sestdien daudzās Francijas pilsētās notika demonstrācijas pret islāma radikāļiem, kopumā ielās izejot vairāk nekā 700 000 cilvēku, no kuriem daudzi nesa plakātus ar uzrakstu «jesuischarlie» (Es esmu Čārlijs).

Šonedēļ sarīkotie slaktiņi bija asiņainākie uzbrukumi Francijā vairāk nekā pusgadsimta laikā, dziļi satricinot nāciju. Vienlaikus valstī pastiprinās jautājumi, kā Kuaši brāļiem, kas iepriekš nonākuši likumsargu redzeslokā par saistību ar teroristiem, varēja netraucēti sarīkot šādu uzbrukumu.

32 gadus vecais Šerifs Kuaši bija zināms džihādists. 2008.gadā viņš notiesāts par līdzdalību grupējumā, kas sūtīja kaujiniekus uz Irāku.

34 gadus vecais Saīds Kuaši 2011.gadā apmeklējis Jemenu, kur viņš izgājis apmācību kursu «Al Qaeda» atzara nometnē. Abi brāļi jau gadiem ilgi bijuši iekļauti ASV potenciālo teroristu sarakstā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams