Kā tu vispār nonāci līdz dziedātājas karjerai?
Karīna: Es esmu beigusi Liepājas mūzikas skolu kā kora diriģente, ieguvu muzikālo izglītību. Un tikai pēc tam esmu kļuvusi par aktrisi. Mums bija brīnišķīga vokālā pedagoģe Anita Garanča, kura izaudzinājusi ne vienu vien kursu ar dziedošiem aktieriem. Arī tādus, kuri nekad nav dziedājuši. Teātrī bija muzikālās izrādes, bet tāds vēl viens atsevišķs posms bija tas mūsu aktieransamblis jeb «četrinieks», ar ko mēs piedalījāmies gan Raimonda Paula projektos, gan arī citos televīzijas projektos. Dziedoši aktieri cilvēkiem vienmēr patīk. Tos tā vareni braši izmanto. Mēs joprojām kopā vēl uzstājamies.
Par ko tev visvairāk patīk dziedāt? Kuras tēmas tev ir tuvākas?
Karīna: Par mīlestību, protams. Tā ir vispateicīgākā tēma. Dzied jau par emocionāli augstām, skaistām lietām. Visas skaistās dziesmas ir par mīlestību vai arī par tās sekām. Cilvēks dzied par to, kas viņu skar. Vispatiesāk cilvēku «sakrata» tieši mīlestība, tās emocijas. Par naidu un dusmām būtu pilnīgi bezjēdzīgi dziedāt, kurinot tās vēl vairāk. Kaut gan arī tādas man ir. Ne jau dziesmas, bet emocijas.
Tu kā dziedošā aktrise laikam esi ļoti pieradusi pie skatuves. Kādas ir sajūtas, atrodoties uz tās daudzu cilvēku priekšā?
Karīna: Tas ir ļoti atkarīgs no tā, kāds ir skatītājs. Vai izveidojas kontakts, vai es jūtos komfortabli un labi. Diemžēl ir arī tādi gadījumi, kad ir tāda liela siena priekšā un nekādi to nevar salauzt. Un es nezinu, no kā tas ir atkarīgs, no zvaigznēm varbūt (iesmejas). Pirms divām dienām bija pilnmēness, es ceru, ka tas šodien iedarbosies labvēlīgi un būs labas attiecības ar skatītājiem.
Kas šobrīd notiek ar tavu aktrises karjeru?
Karīna: Es esmu neatkarīga aktrise. Atvērta dažādiem profesionāliem projektiem. Pašreiz spēlēju «Dirty Deal Teatro» teātrī un filmējos seriālā. Tuvākā izrāde paredzēta 14.janvārī. Tā būs par Kārļa Skalbes pasākām. Skalbe nekad nav vienkāršs, viņa valoda apbur. Viņš ir patiešām ģeniāls rakstnieks.
Kā dziedoša aktrise laikam esi ļoti noslogota. Kur tu smelies spēku? Kā atpūties no skatuves?
Karīna: Kāpju kalnos. Tā ir vieta, kur var totāli aizmirsties. Ne jau tikai no skatuves, patiesībā arī no sadzīves. Tur tā pilnībā izplēn. Tur skatuvei nāk radošas domas, paliek «tīras smadzenes» un tikai būtiskākais. Kalnos man ir nākušas daudzas radošas idejas. Man ir arī blociņš, kur to visu pierakstīt. Skatuve - teātris un dziedāšana - man ir būtiska un patiesa lieta, jo iegūtās domas tur nepazūd.
Vai ikdienā netraucē tas, ka esi pazīstama?
Karīna: Citreiz traucē. Skatoties, kā pret to izturas. Ja mani pēc koncerta apsveic ar ziediem un paprasa autogrāfu vai nofotografēties, tad es redzu, ka tam cilvēkam tas kaut ko nozīmē, tad tas arī mani iepriecina. Ir bijuši gadījumi, kad vienkārši nāk uz ielas klāt un baksta sejā, kliedzot: «Tā ir viņa!» Tas nav īsti patīkami. Ir patīkami apzināties savu atpazīstamību, tad, ja cilvēkiem patīk tas, ko tu dari, jo tas ir novērtējums. Paldies Dievam, ka neesmu kļuvusi slavena ar kādu negāciju.