Instrumenti

FOTO: Edgars Kalmēns/TVNET

Traģisko Zolitūdes notikumu satriekta, pašmāju eksperimentālās popmūzikas grupas «Instrumenti» radošā un tehniskā komanda tomēr spēja atrast enerģijas rezerves, noorientējās un, lai arī saņēma nopietnu kritikas devu par notikušo 22. novembra koncertu pirmajā izsludinātajā sēru dienā, sestdienā paredzēto koncertu ar smagu sirdi pārcēla. Šo pārcelto priekšnesumu otrdienas vakarā apmeklējām arī mēs. Lūk, neliels ieskats redzētajā un dzirdētajā.

Seši vienas grupas koncerti divu nedēļu griezumā koncertzālē «Palladium» varētu būt rekords. Šāds skaits paģērē zināmu atbildību, un to ar darbiem šajos koncertos apliecina abi «instrumenti» Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns. Tik nopietnu skatuves pārbūvi, koncertzāles interjera un ārējā veidola dekorēšanu, šķiet, bijušā kinoteātra «Palladium» zāle vēl nebija piedzīvojusi.

Vērojot «Instrumentu» uzstāšanos, vizuālo pasauli, prātā nāk nesen latviski izdotā Kembridžas universitātes profesora Pītera Bērka (Peter Burke) grāmata «Kultūru hibriditāte» («Cultural Hybridity»), kas sniedz interesantu ieskatu pasaules kultūru mijiedarbes vēsturē. Tieši mūzika, autora prāt, ir viena no spilgtākajām hibriditātes jomām, kas spēj uzsūkt sevī visneparastāko kultūru miksli. Savā ziņā dažādu kultūru hibrīds, ne tikai muzikāli, ir duets «Instrumenti», kas sava aktuālā albuma «Procrastination» minitūres koncepcijā gan mūzikā, gan uz skatuves ir sapludinājis popmūzikas, klasiskās mūzikas, dizaina, teātra un vēl neskaitāmas citas dažādu kultūras disciplīnu detaļas.

Klasiski skoloti mūziķi, Jānis (Shipsi) un Reinis (Reynsi) uzsūkuši sevī Rietumu klasiskās mūzikas tradīcijas, būdami arī populārās mūzikas fani, akumulējuši teju visu, sākot ar Maiklu Džeksonu (Reinis vēl joprojām citē Maiklu), beidzot ar Džeimsu Bleiku un «skandināvu skaņu» (Mew, Sigur Ros, Bjorku), dzīvodami Latvijā, uzsūkuši Imanta Kalniņa savdabīgo latvisko melodijas risinājumu («Pilnīgi viens»). Arī vizuāli gan uz skatuves, gan tērpos sakausēti dažādu mākslas un teātra žanru elementi - kaut kas no rokoperas, kaut kas no Džeksona Poloka abstrakcijas (koncerta sākumā redzamās milzīgās žalūzijas, kas, rullējoties uz augšu, atklāj krāsu traipus), kaut kas no atrakciju parka (daudzie spoguļi) un laikmetīgās mākslas utt. Īsts kultūru hibrīds.

To visu iespējams paveikt tikai ar saliedētas komandas darbu, un tāda «Instrumentiem» ir savākta ļoti spējīga - gan pavadošie mūziķi, gan gaismotājs, režisors, scenārists, gan tehniskais atbalsts.

Paša koncerta muzikālā daļa balstās uz abiem izdotajiem albumiem, akcentu liekot tieši uz pēdējo «Procrastination». Jāsaka, ka

dzīvajā izpildījumā vairākas jaunā albuma dziesmas nolasās daudz labāk nekā ierakstā.
1

To veicināja gan tehniski nevainojamais izpildījums, gan ekstra bungu komplekts, dzīvās taures un meiteņu fona balsis (starp citu, Ksenija Zaķe un Maija Sējāne arī piespēlēja instrumentus). No programmas dramaturģijas raugoties, zināmu mulsumu radīja vien pārlieku ilgais bungu solo koncerta vidū.

Tā kā koncerti vēl notiks šodien un rīt, par programmu detalizētāk šoreiz mazāk. Secinājums pēc redzētā gan varētu būs šāds: Latvijā noteikti ir labākas grupas ar labākām dziesmām, taču ne visām ir tik lielas darbaspējas, jauda, mērķtiecība, ambīcijas, izteiksmīga vizuālā domāšana un profesionālā varēšana un iespējas kā «Instrumentiem». Tāpēc vien šie koncerti ir jāpiedzīvo, lai redzētu, ka pašmāju koncertdzīves latiņa tiek pacelta vēl augstāk - lielākajai daļai pašmāju mūziķu neaizsniedzami augstāk.

Biļetes uz pēdējiem diviem koncertiem pieejamas «Biļešu servisa» kasēs visā Latvijā, kā arī «www.bilesuserviss.lv».


Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO