2.septembri liepājnieku Vinetas un Jāņa ģimene atcerēsies vēl ilgi. Šajā datumā viņu dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks, kurā pamatīgi cieta ģimenes iedzīve. Kopš satraucošās pēcpusdienas ir pagājuši divarpus mēneši, taču daudzbērnu ģimene joprojām ir spiesta mitināties antisanitāros un normālai dzīvei pilnīgi nepiemērotos apstākļos.

Papildināts apdrošinātāju viedoklis

Vineta portālam TVNET pastāstīja, ka ugunsgrēks liepājnieku dzīvoklī, kuru viņi daudzdzīvokļu ēkā netālu no jūras īrē jau vairākus gadus, izcēlās 2.septembrī. Latvenergo koncerna darbinieki šajā dienā veica remontu, un tādēļ visi mājas iedzīvotāji iepriekš bija saņēmuši īsziņas, ka pa dienu būs elektrības piegādes traucējumi. Tā arī notika – aptuveni pusdienlaikā visai mājai pazuda elektrība.

Šajā laikā sieviete bija aizgājusi nedaudz nosnausties. No miega viņu

uzmodināja meitas kliedziens, ka koridorā ir dūmi.

Tie bija tik lieli, ka viņi gandrīz nevarēja izkļūt kāpņu telpā.

Izsaukusi ugunsdzēsējus, sieviete skrēja lejā pa kāpnēm, lai atvērtu glābējiem durvis. Tajā brīdī viņa izdzirda, ka no elektrības skapja, kas atradās pie mājas, atskan tāds kā sprādziena troksnis, un pa apakšu, kas nebija aiztaisīta, izšāvās liesmas. Dīvaini, ka tieši tajā brīdī ģimenes galva saņēma elektrības uzņēmuma sūtītu īsziņu, ka elektrības piegāde viņu mājai ir atjaunota. Ugunsgrēka laikā pienāca vēl viena īsziņa, ka bojājumu dēļ elektrības piegāde atkal pārtraukta.

Foto: TVNET lasītājs

Ugunsgrēkā pamatīgi cieta ģimenes iedzīve. Izdega vannas istaba, bet koridors, virtuve un viesistaba tika pārklāta ar biezu sodrēju kārtu. Tā sedza arī vairumu telpās esošo mantu. Sadega veļasmašīna, boilers, monitors, apģērbs un citas mantas. Arī kaimiņi palika bez dažādām elektroniskām ierīcēm, piemēram, i-robota, veļasmašīnas, datora. Viena kaimiņiene guva elektrotraumu un nonāca slimnīcā.

Uzreiz nākamajā dienā pēc ugunsgrēka cietušie izsauca sertificētu tāmētāju, kurš aprēķināja, ka

ģimenes zaudējumi ugunsgrēka dēļ ir 7000 latu.

Pēc tam cietušie vērsās pie Latvenergo koncerna un policijas pārstāvjiem. Pirmie sākumā vispār nereaģēja, un arī otrie darbojās negribīgi. Policisti pat strīdējās, vai jābrauc uz notikuma vietu un jāraksta protokols. Ieraugot dzīvokli, policisti atzina, ka izskatoties traki, bet liels bija ģimenes šoks, kad viņi uzzināja policistu oficiālo rezumē.

Policisti uzrakstīja, ka šajā gadījumā neredz nedz administratīvu, nedz kriminālu pārkāpumu un tāpēc lieta ir slēgta.

«Ja kāds sētas puišelis būtu izdedzinājis mūsu dzīvokli, viņu noteikti sauktu pie atbildības, bet tad, kad to izdara viens no lielākajiem valsts uzņēmumiem, to pie atbildības nesauc,» Vineta pauda sašutumu.

Pēc divām nedēļām ģimene saņēma vēstuli no elektrības kompānijas. Amatpersonas rakstīja, ka

uzņēmums atzīst savu vainu ugunsnelaimes izraisīšanā un uzņemas atbildību par to.

Ģimenes sazvanīts, Latvenergo koncerna darbinieks skaidroja, ka par zaudējumu kompensāciju jāsazinās ar apdrošināšanas kompāniju «Gjensidige Baltic». Arī tās pārstāvji neizrādīja īpašu vēlmi ugunsgrēkā cietušajiem operatīvi palīdzēt.

Foto: TVNET lasītājs

Apdrošinātāja sūtītais tāmētājs izdegušajā dzīvoklī ieradās trīs nedēļas pēc nelaimes gadījuma, kad dzīvoklis jau bija nedaudz sakopts, iztīrīts un pārkārtots, jo ģimene visu laiku turpināja tajā dzīvot. Līdz ar to var saprast, kāpēc viņa tāme bija tikai 4000 latu.

Mēģinot saprast, kāpēc apdrošinātāji vēlas maksāt vien tik mazu summu, ģimenes galva devās uz viņu biroju. Darbinieka datorā viņš ieraudzīja vēl citu summu – 5000 latus.

1000 latu starpība tika pamatota ar pievienotās vērtības nodokli, kas privātpersonām it kā nav jāmaksā.

Vinetai ir grāmatvedes izglītība, un tāpēc viņa labi zina, ka arī privātpersonām par visiem remontam vajadzīgajiem materiāliem ir jāmaksā šis nodoklis tāpat kā juridiskām personām. Tāpēc viņa šo argumentu uzskata par nepamatotu.

Ģimene vēlējās saņemt detalizētāku tāmes skaidrojumu. Taču līdz pat šim brīdim apdrošinātājs to nav sniedzis.

Viņiem arī nav pieņemama apdrošinātāju prasība, ka remontu drīkst veikt tikai viņu norādīts celtniecības uzņēmums no Rīgas. Ģimene vēlas, lai atļauj izmantot turpat Liepājā bāzēto remontētāju pakalpojumus.

Foto: TVNET lasītājs

Tā kā tuvojas aukstais laiks un ugunsgrēkā tika sabojāts bērnu ziemas apģērbs, ģimene piekrita apdrošinātāju aprēķinātajai mazākai summa. Noguruši no cīņas ar policistiem, elektriķiem un apdrošinātājiem, viņi samierinājās, ka varēs izmantot mazāk naudas. Taču ar to viņu likstas nebeidzās.

Pēc tam, kad viņi iesniedza apdrošinātājam visus vajadzīgos dokumentus, viņus pārsteidza kompānijas pieprasījums sagādāt otra mājas līdzīpašnieka akceptu, ka ģimene ir tiesīga saņemt ugunsgrēkā radīto zaudējumu kompensāciju, remontēt izdegušo dzīvokli un nopirkt jaunu ziemas apģērbu bērniem. Apdrošinātāji bija «izrakuši», ka mājai ir arī otrs īpašnieks, kurš dzīvojot Vācijā.

Nepietika ar Latvijā dzīvojošās mājas līdzīpašnieces apliecinājumu.
Foto: TVNET lasītājs

«Apdrošinātāji pieprasīja, lai mēs meklējam otru mājas līdzīpašnieci. Nekad neesam viņu redzējuši, viņa neinteresējas par mājā notiekošo, viņa parādās tikai uz papīra un galu galā neprot latviešu valodu.

Ja arī mums izdotos viņu atrast, mums vajadzētu ar viņu sazināties vāciski. Kurš apmaksātu sertificēta tulka un notāra pakalpojumus?» Vineta jautā un akcentē, ka šādu birokrātisku iemeslu dēļ ģimene ar trīs bērniem jau divus mēnešus ir spiesta mitināties antisanitāros apstākļos.

«Tā ir ņirgāšanās no uzņēmumu pārstāvju puses. Viņu attieksme ir briesmīga! Cik ilgi mums un bērniem vēl būs jāmeklē kaimiņi, kas ļaus nomazgāties pie viņiem?»

Jautāju – vai viņi ir saglabājuši kaut kripatiņu cilvēcības?

Ko saka elektriķi?

Bet «Sadales tīkla» preses sekretāre Ilze Rubene pēc iepazīšanās ar situācijas aprakstu TVNET apgalvoja, ka kompānija ir apzinājusi radušos situāciju un aktīvi iesaistījusies komunikācijā ar klientu, lai pamatota iesnieguma gadījumā apmierinātu prasības par tam nodarītiem materiāliem zaudējumiem.

Viņa apstiprināja, ka 2.septembrī Liepājā zemsprieguma kabeļtīklā neplānota gadījuma dēļ īslaicīgi paaugstinājās spriegums gan sadales sistēmas operatora elektrotīklā, gan arī konkrētās ēkas iekšējā elektrotīklā, tādējādi ietekmējot elektroiekārtu darbību, kas tobrīd bija pieslēgtas pie elektriskā tīkla šīs ēkas konkrētajā dzīvoklī.

««Sadales tīkla» izmantotās IT automātiskās sistēmas nodrošina operatīvu saziņu ar klientiem, elektrotīklā fiksētu būtisku notikumu rezultātā automātiski nosūtot īsziņu uz klienta mobilo tālruni, kas saglabāts uzņēmuma datu bāzē, līdz ar to informējot klientu par būtiskiem notikumiem saistībā ar elektroapgādi klienta objektā,» viņa skaidroja.

Ar zaudējumu atlīdzināšanu nodarbojas apdrošinātājs

«Sadales tīkls» ir saņēmis ģimenes iesniegumu ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus.

Rubene norādīja, ka «Sadales tīkla» pamatuzdevums ir klientu elektroapgādes nodrošināšana un elektrotīklu apsaimniekošana. Gadījumos, kuros klientiem ir radušies zaudējumi, par kuriem atbildīga ir elektroenerģijas piegādes kompānija, uzņēmums sadarbībā ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sabiedrību

izskata klientu iesniegto dokumentāciju un izmaksā zaudējumu kompensāciju.

Saistībā ar 2.septembrī notikušo elektroenerģijas piegādes traucējumu un ugunsgrēku ģimenes prasību izskata apdrošināšanas sabiedrība «Gjensidige Baltic». Saskaņā ar «Sadales tīkla» rīcībā esošo informāciju, apdrošināšanas sabiedrība 11. oktobrī ir informējusi klientu par «Gjenisdige Baltic» pieņemto lēmumu kompensēt negadījumā radītos zaudējumus.

Kā apdrošinātāji skaidro vilcināšanos?

Ar TVNET lasītāju situācijas aprakstu iepazīstinājām arī apdrošinātājus, lūdzot viņu viedokli.

Vispirms «Gjensidige Baltic» Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs TVNET paskaidroja, ka šis Liepājas dzīvoklis nav apdrošināts «Gjensidige Baltic», taču uzņēmums «Sadales tīkls» viņa pārstāvētajā kompānijā ir iegādājies civiltiesisko apdrošināšanu. Tāpēc apdrošinātājs sedz zaudējumus, kas trešajām personām radušies saistībā ar «Sadales tīkla» darbību, kā tas ir arī šajā gadījumā.

Pēc negadījuma lietu izskatīja «Sadales tīkla» iekšējā departamentā, lai noteiktu, cik pamatota ir zaudējumu atlīdzināšanas prasība. «Gjensidige Baltic» pirmā vēstule no «Sadales tīkla» saņemta 9. septembrī. Tas bija paziņojums par notikušo negadījumu. Tāpat vēstulē bija norāde, ka no «Sadales tīkla» vēl tiks saņemti dokumenti par šo lietu. Pēdējos no tiem, ieskaitot zaudējumu aprēķina tāmi, ko uzņēmumam bija iesniedzis dzīvokļa īrnieks, apdrošinātājs no «Sadales tīkla» saņēma 17.septembrī, Kozirs skaidroja notikumu gaitu.

Viņš turpināja: «Tajā pašā dienā norīkojām uz adresi ekspertus, kuri jau 18.septembrī veica dzīvokļa apskati. Lai sastādītu tāmi par attiecīgajiem bojājumiem, tie ir jānovērtē, jāpārdomā iespējamie risinājumi to novēršanai un jāsaliek gan darbu, gan materiālu izmaksu tāme. Aprēķinus no ekspertiem saņēmām 1.oktobrī.

Izvērtējām attiecīgo ziņojumu, 4. oktobrī nosūtījām elektronisku vēstuli īrniekam, kurā paziņojām, ka lieta izskatīta un veikts aprēķins par zaudējumiem katrā konkrētā pozīcijā: telpu tīrīšana un remonts, mantu tīrīšana un remonts, kā arī atlīdzība par monitoru. Kopējā aprēķinātā summa bija 3861,79 lati. Vēstulē vērsām uzmanību, ka joprojām tiek gaidīta pēdējā informācija no «Sadales tīkla» un pēc tās saņemšanas tiks pieņemts galīgais lēmums. Tāpat lūdzām īrniekam mums iesniegt trūkstošos dokumentus: īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju (uz dzīvokli), kā arī aizpildīt iesnieguma formu, ko nosūtījām vēstules pielikumā. Tajā vajadzēja norādīt atlīdzības saņēmēju un kontu, uz kuru jāskaita atlīdzība.

Diemžēl uz šo vēstuli netika saņemta atbilde, tāpēc 11. oktobrī vēstuli ar identisku tekstu sūtījām jau oficiālā veidā – ar pasta starpniecību.

Pēc sešām dienām saņēmām gan iesniegumu par atlīdzības saņēmēju (par tādu bija norādīts īrnieks), gan

mājas īpašnieces rakstisku piekrišanu, ka atlīdzība tiek izmaksāta īrniekam.

Tāpat savā iesniegumā īrnieks bija norādījis, ka vēlas saņemt atlīdzību naudā, savā bankas kontā (bija iespēja izvēlēties arī to, ka «Gjensidige Baltic» veic remonta darbus). Līdz ar to man nav īsti skaidrs, kāpēc savā vēstulē cietušais runā par remonta strādniekiem no Rīgas.

Rodas problēmas ar īpašniekiem

Mēs jau bijām gatavi maksāt atlīdzību, bet radās problēma ar mājas īpašniekiem. Pēc zemesgrāmatas datiem, daudzdzīvokļu namam ir divi īpašnieki: XXX*, kuras rakstveida piekrišanu mums bija nosūtījis īrnieks, un YYY*. Katrai pieder puse mājas, taču zemesgrāmatā nav norādīts, kuras konkrēti mājas daļas katrai no viņām pieder. Ēka nav sadalīta domājamās daļās.

Līdz ar to rodas problēmas ar atlīdzības izmaksu, jo, pirmkārt, mēs esam saņēmuši piekrišanu izmaksāt gandrīz 4000 latu lielu apdrošināšanas atlīdzību (kas nav maza summa) dzīvokļa īrniekam tikai no vienas mājas īpašnieces. Otrkārt, mums nav zināms, kurai no abām īpašniecēm pieder izdegušais dzīvoklis, tālab nezinām, vai mums ir tiesības izmaksāt atlīdzību īrniekam, jo neesam saņēmuši nevienu dokumentu – vienošanās, līgums utt., – kas apliecinātu, ka attiecīgais īpašums ir XXX pārvaldījumā.

Situāciju īpatnēju padarīja arī tas, ka īres līgums ar īrnieku tika noslēgts 11. septembrī, bet ugunsgrēks notika 2. septembrī. Līdz ar to īrniekam ziņojām, ka

nevaram izmaksāt atlīdzību, kamēr mums nav nepieciešamo dokumentu.

Lūdzām atsūtīt piekrišanu atlīdzības izmaksāšanai īrniekam arī no otras īpašnieces vai jebkādu dokumentu (piemēram, koplietošanas līgumu), kas norādītu, kurai no īpašniecēm pieder cietušais dzīvoklis.

Nav tiesību izmaksāt atlīdzību

Mūsu atbilde īrnieku neapmierināja. Savukārt mums arī nav tiesību izmaksāt atlīdzību, pamatojoties tikai uz viena īpašnieka piekrišanu. Otrs īpašnieks jebkurā brīdī var celt prasību tiesā pret «Gjensidige Baltic», jo savu piekrišanu attiecīgai darbībai nav devis. Ja vēl viņš spēs pierādīt savas tiesības uz cietušo dzīvokli, pēc fakta būsim cilvēku apkrāpuši, jo atlīdzība pienākas tikai dzīvokļa īpašniekam un viņš vienīgais var lemt - paturēt to sev vai ļaut izmaksāt īrniekam.

Lai risinātu situāciju un mēs varētu izmaksāt atlīdzību dzīvokļa īrniekiem, jo

situācija tik tiešām ir neapskaužama un remonts jāveic pēc iespējas ātrāk,

piedāvājām vēl vienu variantu – slēgt īrniekam vienošanos ar «Gjensidige Baltic». Tā paredzētu, ka mēs izmaksājam atlīdzību, pamatojoties uz XXX piekrišanu, taču gadījumā, ja otrs īpašnieks, YYY, cels prasību pret «Gjensidige Baltic», īrnieks atmaksās mums attiecīgo naudas summu.

Uz šo piedāvājumu līdz pagājušās nedēļas beigām nebijām sagaidījuši atbildes reakciju.

Diemžēl situācija nav vienkārša un es pilnībā varu saprast cilvēku izmisumu, taču arī mums nav juridisku un morālu tiesību veikt šādu izmaksu, līdz nav saņemti attiecīgie dokumenti. Mēs nezinām, vai, izmaksājot atlīdzību īrniekam, mēs neapkrāpjam vienu no īpašniekiem. Ja mēs saņemtu kaut vienu dokumentu, kas apliecinātu, ka konkrētais dzīvoklis tiešām pieder XXX, atlīdzību izmaksātu nekavējoties.»

Naudu tomēr saņems

Bet piektdien apdrošinātāja pārstāve Jana Kralliša TVNET apgalvoja, ka ceturtdien saņemti visi nepieciešamie dokumentus izmaksas veikšanai.

«Tātad tikai vakar saņēmām iesniegumu no XXX, kas ir viena no mājas īpašniecēm. Tam pielikumā bija uz XXX vārda izsniegtās pilnvaras kopija no otras mājas īpašnieces YYY, kā arī līgums par īpašuma lietošanas kārtības noteikumiem.

Abi dokumenti ir pilnīgi pietiekams apliecinājums, kas apstiprina īpašuma tiesības. Tāpēc «Gjensidige» jau nodevusi lietu izmaksu daļai un piektdienas laikā uz īrnieku kontu tiks pārskaitīta apdrošināšanas atlīdzība.»

Policijā nesāk kriminālprocesu

Savukārt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga TVNET apstiprināja, ka šāds gadījums policijā ir reģistrēts. Konstatēts, ka īssavienojuma dēļ izdegusi vannas istaba, bet piedūmojuma dēļ bojāta istaba un virtuve.

Apkopojot izmeklēšanas rezultātus un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumus, policijā pieņemts lēmums par atteikumu sākt kriminālprocesu tādēļ, ka nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs (ļaunprātīga dedzināšana nav notikusi).

* Mājas īpašnieku vārdus nepubliskojam

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams