Valda Dombrovska ("Vienotība") palikšana premjerministra amatā būtu svarīgs pozitīvs signāls starptautiskajiem aizdevējiem un ārvalstu investoriem, uzsver ārzemju plašsaziņas līdzekļi, analizējot svētdien notikušo Saeimas vēlēšanu rezultātus.

ASV ziņu aģentūra "Associated Press" (AP) raksta, ka Zatlera Reformu partijas (ZRP) un "Vienotības" līderi gatavojas nekavējoties sākt sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu, "lai atņemtu iniciatīvu "Saskaņas [centram, SC]" nākamās valdības veidošanā".

"Analītiķi uzskata, ka abas partijas, domājams, atstās amatā premjerministru Valdi Dombrovski, un tas būtu būtiski svarīgs signāls starptautiskajiem aizdevējiem un investoriem, kuri vēlas garantijas, ka Latvija turpinās pildīt apņemšanās samazināt budžeta deficītu un veikt pasākumus, lai 2014.gadā varētu ieviest eiro," uzsver AP.

Aģentūra AP arī raksta, ka, tā kā ZRP ir "zvērējusi" nesadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kuru AP raksturo kā populistisku, tad ZRP un "Vienotībai" ir tikai divas iespējas: veidot koalīciju "vai nu ar Krieviju atbalstošo "Saskaņu" vai ar Krieviju ienīstošo Nacionālo apvienību".

AP arī konstatē, ka Valdim Zatleram varētu būt izdevies sasniegt iecerēto mērķi "izjaukt biznesa un valdības tuvās attiecības", vēl prezidenta amatā atlaižot iepriekšējo Saeimu. "ZZS, kuru vada Zatlera niknākais ienaidnieks Aivars Lembergs, ietekme parlamentā noteikti samazināsies, un tā pirmo reizi deviņu gadu laikā pat var nebūt valdībā. Šlesera Reformu partija, kuru vada cits ietekmīgs politiķis un biznesmenis Ainārs Šlesers, ir saņēmusi tikai 2,4% balsu, un.. nepārvarēs piecu procentu barjeru" iekļūšanai Saeimā, raksta AP.

Arī Lielbritānijas ziņu aģentūra "Reuters" uzsver, ka jaunajā parlamentā vairs nebūs "divi no trim "oligarhiem"".

"Pēc analītiķu teiktā, Dombrovskis un Zatlers var vērsties pie nacionālistu partijas [Nacionālās apvienības], lai izveidotu vairākumu" jaunajā Saeimā, raksta "Reuters".

Savukārt "Saskaņas centru" "Reuters" raksturo šādi: ""Saskaņu" vajā aizdomas par Krievijas ietekmi, jo tai ir sakari ar [Krievijas] premjerministra Vladimira Putina partiju "Vienotā Krievija". Tās ekonomiskā politika, kas paredz izdevumus sociālajām vajadzībām un eiro ieviešanas atlikšanu, arī ir pretrunā ar [pārējo] lielāko partiju [nostādnēm]."

Arī Francijas ziņu aģentūra "Agence France Presse" (AFP) uzsver, ka "maz ticams, ka "Saskaņai" izdosies izveidot koalīciju ar otro un trešo vietu ieguvušajām galvenā virziena partijām [ZRP un "Vienotību"], kuras ir nobažījušās par [SC] saiknēm ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu".

AFP arī norāda, ka "cīņa pret korupciju un etniskā sašķeltība starp latviešiem un krieviem izvirzījās kā būtiski svarīgi jautājumi ārkārtas vēlēšanās šajā Baltijas valstī, kas cenšas izkļūt no dziļākās recesijas Eiropā".

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc balsu apkopošanas vairāk nekā 90% iecirkņu liecina, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanās par SC nobalsojuši 29,07% vēlētāju. Otrajā vietā ir ZRP ar 20,53%, trijnieku noslēdz "Vienotība" ar 18,38% vēlētāju atbalstu. Par Nacionālo apvienību nobalsojuši 13,49% vēlētāju, par ZZS - 12,27%. Pārējās partijas nepārvar 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO