Starptautiskajā teātra festivālā «Homo Novus», kas norisinās no 3. līdz 9. septembrim, atklāšanu piedzīvos bijušās Jāzepa Mediņa telpās (Skolas ielā 15) topošais Kaņepes kultūras centrs. Šī vieta kļūs par skatuves mākslas foruma informācijas punktu, un tās saimnieks Dāvis Kaņepe cer, ka, sākot ar nākamā gada pavasari, ēka būs iecienīta Rīgas kultūras un radošajā dzīvē.

«Trīs gadus esmu dzīvojis prom, un tas ir pavēris skatījumu uz to, kas Rīgā ir, kā Rīgai nav un ko vajadzētu. Pretēji tendencei es atgriežos Latvijā, jo gribu būt šeit un darīt,» teic Dāvis Kaņepe. Patlaban viņš vēl ir Romas Nacionālās kinoskolas students, bet pēc mācību beigām decembrī plāno atgriezties Latvijā. Topošā režisora scenārijs pilnmetrāžas filmai iekļuvis Itālijas televīzijas konkursa rīkotajā finālā.

Pastāvīgi atvērts - no nākamā gada pavasara

Brīdī, kad TVNET viesojās Kaņepes kultūras centrā, tiek apdarīti pēdējie darbi pirms gaidāmā festivāla «Homo Novus». Iepazīšanās ar jauno ēku plānota šā skatuves mākslas foruma ietvaros, bet līdz pastāvīgai atvēršanai jāsagaida nākamā gada pavasaris. Pēdējos divus gadus ēkas telpas stāvējušas tukšas, līdz tam tās izmantojusi Jāzepa Mediņa mūzikas skola.

«Ir ļoti bail,» jautāts, vai viņu nebiedē pašfinansētā projekta neizdošanās, atzīst Kaņepe. Tomēr šā brīža situācija galvaspilsētā, viņaprāt, liecina, ka aug jauna, radoša paaudze un pēc šādām vietām ir pieprasījums:

«Rīgas publika kļūst inteliģentāka un sāk novērtēt tāda veida pasākumus. Tā ka cerība ir liela.»

Citu kultūras norišu vietu un radošo kvartālu attīstību viņš neuztver kā draudu, bet pauž prieku par citiem. «Jo vairāk kultūras centru, jo vairāk visiem interesēs. Katram būs savs kaimiņos.»

Uzsvars uz kvalitatīvas mūzikas koncertiem

Foto: TVNET

Jaunās vietas priekšrocība ir tās mājīgais izmērs un atrašanās Rīgas centrā. Pēc centra atvēršanas tā telpās plānots ierīkot demokrātisku cenu ēdnīcu (arī ar itāļu virtuves ietekmēm, neslēpj vietas saimnieks), savukārt vakaros lielā zāle pārvērtīsies par mūzikas klubu, kur, sadarbojoties ar neatkarīgajiem producentiem, tiks izvērsti dažādu žanru izpildītāju koncerti.

«Mēģināsim spiest uz ārzemju mūziķu ievešanu Latvijā. Šobrīd caur »Myspace« vai citiem interneta tīkliem var atrast ļoti kvalitatīvu mūziku par salīdzinoši labu cenu.»

Viens no šādiem koncertiem norisināsies 9.septembrī, un tā ir gaidāmā franču avangarda džeza grupas «Sig Trio» uzstāšanās. Lai arī mūziķi starptautisku atzinību pagaidām nav guvuši, šis būs viens no kvalitatīvākajiem ārzemju džeza kolektīvu koncertiem pašmājās šogad, uzskata Kaņepes kultūras centra saimnieks. «Homo Novus» laikā centra telpās norisināsies tiks demonstrēta izrāde «KRUSTpunkts: Intimitāte un Izrāde», kas tapusi sadarbībā ar Prāgas Scenogrāfijas kvadriennāli un kuratori Sodju Lotkeri. Ieejas maksa uz to ir 2 lati, studentiem, skolēniem, pensionāriem - 1 lats.

Paralēli gaidāmajiem pasākumiem sāktas pārrunas arī ar festivāla «Skaņu mežs» rīkotājiem, kuri izrādījuši interesi organizēt savus koncertus šajās telpās. Interesi izrāda arī citu radošo jomu pārstāvji – mākslinieki, modes dizaineri.

Vēlas radīt reālistisku seriālu par Latvijas jauniešiem

Foto: TVNET

Kas attiecas uz darbību kino lauciņā, Kaņepe nodibinājis savu kinostudiju un grasās attīstīt dažādus projektus. Viens no viņa lielajiem nākotnes mērķiem ir radīt antropoloģisku seriālu par pašmāju jaunatnes vidi un saikni ar gados veco paaudzi.

Atšķirībā no daža laba pašmāju seriāla autoriem, kas rada visai apšaubāmas kvalitātes produktu, jaunais režisors iecerējis filmēt nevis angāros, bet izvērst darbību reālā vidē tā, lai tam piemistu kino estētika. «Šobrīd, izmantojot digitālās tehnoloģijas, tas nemaksātu daudz dārgāk kā filmēt paviljonos,» skaidro Kaņepe.

Šobrīd ideja vēl atrodas aizmetņa stadijā, jo pašmāju kino dzīvē finansējumu no valsts vai televīzijām dabūt ir grūti. Par seriāla demonstrēšanu Itālijā tā autori saņem 20 līdz 30 tūkstošus eiro, bet Latvijā tie ir 300 vai 400 eiro. Tas nenosedz filmēšanas izmaksas.

«Man šķiet absurdi, ka Kultūrkapitāla fonds vai Nacionālais kino centrs neatbalsta produktus televīzijai. Tā tiek a priori norakstīta kā kaut kāda izklaidējošā kultūra, lai gan pēc televīzijas parādīšanās Itālijā analfabētisma līmenis tur samazinājās par 30%. Valsts televīzija šobrīd tiek izmantota ļoti slikti.»

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams