Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un starptautisku atzinību ieguvušā ekonomista Andera Aslunda grāmatā "Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi" ("How Latvia Came through the Financial Crises") minēti deviņi padomi, ko citas valstis varētu mācīties no krīzes Latvijā, šodien grāmatas atklāšanā teica Aslunds.

Kā pirmā mācība minēts tas, ka nacionālās valūtas devalvācija nebija nepieciešama vai neizbēgama, jo tā neatrisinātu Latvijas problēmas.

Autori grāmatā arī norādījuši, ka mērķim ieviest eiro var būt disciplinējoša nozīme, jostas savilkšanas pasākumi ir jāveic pēc iespējas ātrāk un ka stabilas valdības nozīme ir pārvērtēta - svarīgākais ir, lai tā ir adekvāta, jo pirmskrīzes valdība reti darbojas labi kā pretkrīzes valdība.

Kā vēl vienu mācību viņi min to, ka populisms nopietnā krīzē nav ļoti populārs, jo sabiedrība saprot krīzes nopietnību un vēlas valdību, kas var tikt ar to galā. Grāmatā arī norādīts, ka, no ekonomiskā un politiskā viedokļa raugoties, priekšroka jādod izdevumu samazināšanai, nevis nodokļu palielināšanai, kā arī secināts, ka plašie starptautiskie palīdzības pasākumi bijuši veiksmīgi.

Autori uzskata, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm izdevies arī kliedēt mītu, ka demokrātiskas valstis ir politiski nespējīgas veikt lielus publisko izdevumu samazinājumus. Savukārt viena no mācībām vēsta, ka starptautiska makroekonomiska diskusija par valstī notiekošo ne tikai nav bijusi noderīga, bet pat izrādījusies kaitīga.

Skaidrojot šo punktu, Aslunds piesauca vairākus pasaulē pazīstamus ekonomistus, piemēram, Polu Krugmanu, kurš pavēstījis, ka "Latvija ir jaunā Argentīna".

Jautājumam, kāpēc bija pareizi Latvijā neveikt devalvāciju, tika veltīta liela daļa grāmatas atklāšanas pasākumā teikto runu.

Aslunds nosauca vairākus devalvācijas piekritēju argumentus un atspēkoja tos. Viņš norādīja, ka neredz argumentu, kas pamato devalvāciju, minot vairākus iespējamos riskus, piemēram, tās nekontrolējamo dabu, inflāciju, banku sistēmas sabrukumu, masveida bankrotus. Ekonomists pauda arī viedokli, ka Latvija ir gatava eiro ieviešanai 2014.gadā. Pēc viņa vārdiem, viens no riskiem ir inflācijas kāpums, taču cenas augtu būtiskāk devalvācijas gadījumā.

Arī premjers Dombrovskis teica, ka devalvāciju nereti reklamē kā vienkāršu līdzekli krīzes pārvarēšanai, taču tai ir lielas sociālās izmaksas un lielāku triecienu pieredzētu mazāk aizsargātie sabiedrības slāņi. Pirmkārt, samazinātos viņu ienākumu un uzkrājumu vērtība un, otrkārt, to visu pēc tam nonivelētu inflācija. Viņaprāt, devalvācija mazā, atvērtā ekonomikā problēmas pēc būtības nerisina un efekts ātri nonivelētos.

Ministru prezidents stāstīja, ka ideja par grāmatu radās pagājušā gada pavasarī, kad iezīmējušās pirmās ekonomikas stabilitātes pazīmes un kļuva skaidrs, ka Latvijas pieredze var būt starptautiski interesanta.

"Latvijā bija lielākā un dziļākā krīze Eiropas Savienībā (ES), bet ar konsekventu rīcību esam spējuši to pārvarēt un atgriezties pie izaugsmes," komentēja premjers. Viņš piebilda, ka patlaban attiecībā uz eirozonas valstīm nevar būt runas par valūtas devalvāciju, tāpēc iekšējā devalvācija ir vienīgais īstenojamais ceļš.

Pēc Dombrovska teiktā, krīzes gados ministriju centrālais aparāts samazinājies par 30%, aģentūras samazinātas uz pusi, bet budžeta iestādēs strādājošo skaits samazinājies par 16 000.

Viņš norādīja, ka Latvija ne tikai atgriezusies pie ekonomiskās izaugsmes, bet ir mainījusies arī ekonomikas struktūra, vairāk balstoties uz ražošanu. Tomēr premjers minēja arī vairākas turpmāk risināmas problēmas - bezdarbu un ēnu ekonomiku. Viņš pievērsa uzmanību arī fiskālajai disciplīnai un izmaiņām izglītības jomā, piedāvājot tādu sistēmu, kas atbilst tirgus pieprasījumam, kā arī demogrāfijai un sociālā budžeta ilgtspējas jautājumiem.

Šodien grāmatas atvēršanas pasākums pulcēja augstas amatpersonas, valsts pārvaldes darbiniekus, ekonomikas ekspertus, uzņēmējus un sabiedrībā pazīstamas personas.

Lai gan internetā iepriekš izplatījās informācija par iespējamu protesta akciju, pirms pasākuma nekas par to neliecināja.

Grāmatu izdevis Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūts ASV, tā ir angļu valodā, bet Dombrovskis pieļāva, ka varētu apsvērt domu to izdot arī latviski. Grāmatu paredzēts nosūtīt augstskolu bibliotēkām.

Valsts kancelejā iepriekš informēja, ka Dombrovska vadītā pirmā Ministru kabineta sagatavotie 2009.gada valsts budžeta grozījumi valstij draudošās maksātnespējas laikā 2009.gada vidū sāka virzību uz finansiālās stabilitātes atjaunošanu un stingras fiskālās disciplīnas ievērošanu, atjaunojot uzticību īstenotajai fiskālajai politikai un novēršot ekonomikas tālāko lejupslīdi. Savukārt 2010.gada budžets deva iespēju stabilizēt ekonomisko situāciju un turpināja ekonomikas sildīšanas pasākumus, paātrinot Eiropas Savienības fondu apguvi, ļaujot Latvijai atgriezties pie ekonomikas izaugsmes.

2011.gada budžeta sagatavošana notika laikā, kad ekonomiskā nestabilitāte Eiropā pieauga un bija izšķirošs brīdis parādīt Latvijas spēju virzīties uz ilgtspējīgu izaugsmi, palielinot savu konkurētspēju ārējos tirgos.

Ekonomikas pakāpeniska augšupeja, ražošanas attīstība, eksporta kāpums un aktīvāka cīņa ar ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir tie faktori, kas ļāvuši palielināt ieņēmumu prognozes, panākot tālāku budžeta deficīta samazinājumu un ieliekot pamatu tāda 2012.gada budžeta izstrādei, kas nodrošina atbilstību Māstrihtas kritērijiem, paverot iespēju pievienoties eirozonai, norāda Valsts kancelejā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams