Tas notika 1903. gadā. Toreizējā Dvinskā lielā ebreju ģimenē piedzima dēls. Markuss Rotkovičs. Daugavpilī zēns nodzīvoja tikai 10 gadus. Lai pasargātu dēlus no iesaukšanas Krievijas impērijas armijā un izvairītos no grautiņiem, vērstiem pret ebrejiem, visa Rotkoviču ģimene emigrēja uz ASV. Tur Marks Rotko arī kļuva par mākslinieku. Daugavpilī viņš tā arī vairs nekad neatgriezās. Bet šeit atgriezās viņa darbi un bērni.

«Man Daugavpils nav sveša. Es šeit esmu jau ceturto reizi. Un mēs šeit jūtamies tik ļoti gaidīti. Jūtamies šajā pilsētā kā mājās, savās otrajās mājās. Es šeit sajutu to siltumu, kas cilvēkam ir tik ļoti nepieciešams,» par atgriešanos izsakās mākslinieka meita Keita Rotko Praizela.

Par savu dzimto pilsētu tēvs bērniem neko daudz nav stāstījis. Bet dažreiz kartē parādījis Latviju un atcerējies piknikus Daugavas krastā.

«Kad atceros, viena lieta mani tagad gan ļoti pārsteidz. Tas ir tas, cik viņam bija mīļvārdiņu, kā mani saukt. Es tikai pēc tam izpētīju, ka viņš tulkoja uz angļu valodu tos mīļvārdus, kuri nāk no viņa dzimtenes. Un man tie ļoti patika,» atceras meita.

Dēls Kristofers Rotko tēvu atceras kā ļoti siltu cilvēku. Drīzāk vectēvu, nekā tēvu. Kristofers piedzima, kad māksliniekam bija jau 60 gadu.

Atšķirībā no citiem māksliniekiem Marks Rotko nekad negleznoja ne savu sievu, ne bērnus.
11

«Viņš nekad nezīmēja mani. Viņš vispār neko daudz negleznoja cilvēkus. Tēvam bija asistenti, kas viņam palīdzēja studijā, sajauca krāsas. Bet pēc tam gāja prom. Un viņš gleznoja viens pats. Es neatceros, ka viņš gleznotu mani vai manā klātbūtnē. Bet tēvs ļāva man spēlēties studijā. Tas bija jautri. Viņš nostiepa uz sienas lielu, brūnu papīru, ļāva man pašam darboties ar krāsām,» jautrās spēles bērnībā piemin Kristofers Rotko, mākslinieka dēls.

Pašlaik Rotko dēls pats organizē tēva gleznu izstādes, kā arī raksta par tām esejas. Kopā ar māsu viņiem pieder vairāki simti darbu. Kristofers Rotko ļoti cer, ka kādreiz pasaule novērtēs arī tēva agrīnos darbus. Tāpēc uz Daugavpili atvestas sešas gleznas no pieciem dažādiem periodiem. Kopumā aptverot laika posmu no 1940. līdz 1963. gadam.

«Mana māsa un es gribējām parādīt visu tēva darbu vēsturi – ne tikai slavenās 1950. un 60. gadu abstrakcijas,» atklāj mākslinieka dēls.

Abstrakcijas - izsoļu rekordistes!

Taču tieši šīs abstrakcijas ir izsoļu rekordistes - pērn Rotko glezna «Oranžs, Sarkans, Dzeltens» izsolē Ņujorkā tika

pārdota gandrīz par 87 miljoniem dolāru.
11

Tas bija jauns pēckara laikā tapuša mākslas darba rekords. Bet piecus gadus iepriekš cits darbs - «Baltais Centrs» Sotbija izsolē tika pārdots par gandrīz 73 miljoniem dolāru. Kā skaidro mākslas vēsturnieki, Rotko ir viens no vadošajiem abstraktā ekspresionisma pārstāvjiem, krāsu laukumu glezniecības dibinātājs.

«Pat ja cilvēki viņu neizjūt un nesaprot viņa mākslu, viņiem jāsaprot, ka viņš ir noteikta Rietumu un pasaules kultūras vērtība, un tas nosaka tā vai citādi mākslas tirgus visus tos briesmīgi lielos skaitļus!» domā vēsturnieks Eduards Kļaviņš.

Divas svītras un pērtiķmāja?!

Daugavpils interneta vietnē gorod.lv veiktā aptaujā

tikai 1% respondentu atbildējuši, ka viņiem patīk Rotko,
11

un vēl 2% atzinuši, ka lepojas ar to, ka dzīvo pilsētā, kur dzimis slavenais mākslinieks. Savukārt 24% atzinuši, ka tā darbus nesaprot. Bet vēl 22% kategoriski pateikuši, ka Rotko gleznas vispār nav nekāda māksla!

«Šīs gleznas es redzēju, nu, tas ir, to ilustrācijas. Bet tās mani neiespaidoja. Tāpat kā Maļēviča melnais kvadrāts. Varbūt es to nesaprotu,» vērtē Ludmila. Arī Allai nav izprotams šis mākslas virziens: «Nezinu neko un negribu zināt. Kas tā par gleznu tādu – divas svītras?! Un kas tā par pērtiķmāju pie Daugavas?»

Bet daugavpiliete Kira lepojas ar Rotko atgriešanos pilsētā: «Es gandrīz visu zinu par Marku Rotko. Filmas redzēju, gleznas. Esmu ļoti priecīga par to, ka pie mums Daugavpils cietoksnī muzejs. Ļoti labi!»

Bet citiem Marka Rotko darbi ir tuvu reliģiskai atklāsmei

Tie iedvesmo dzejniekus un komponistus. Rotko pētnieki stāsta: tāds arī bija ģēnija galvenais mērķis. Radīt universālu valodu, kas nostādītu vizuālo mākslu līdztekus mūzikai – kas, pēc Šopenhauera un Nīčes hierarhijas, uz cilvēku iedarbojas visstiprāk, gan prāta, gan zemapziņas līmenī.

«Tas viss nav tik vienkārši, kā liekas. Es visu laiku sastopos ar to, ka cilvēki saka: es tagad paņemšu plato grīdas otu un arī nokrāsošu tādus kvadrātus un strīpas. Bet tas nav nejauši, ka Rotko bija ļoti daudz cienītāju starp māksliniekiem. Kuri mēnešiem ilgi pētīja Rotko gleznošanas manieri.

Viņš strādāja ar plato otu, liekot ļoti plānas, maigas krāsas kārtas un sasniedzot tādu satriecošu caurspīdību,
11

kas radīja neiespējama dziļuma sajūtu. Un tas izsauc kaut kādu iekšējo sfēru tēlu,» mākslu skaidro Marka Rotko centra izveides idejas autore Farida Zaletilo.

Idejas realizācija prasīja 10 gadus

Ideja par Marka Rotko centra izveidi Daugavpilī radās 2003. gadā, kad tika svinēta mākslinieka simts gadu jubileja.

Centru uzcēla par Eiropas naudu – sešarpus miljoniem latu.
11

Sešus Rotko oriģinālus bērni iedeva centram bezmaksas beztermiņa nomā. To apdrošināšana un atvešana prasīja 120 000 dolāru. Pusi no šīs summas sedza paši mākslinieka bērni. Pašu oriģinālu cena tiek turēta noslēpumā. Bet tika minēts, ka

tas ir vairāk nekā Daugavpils pilsētas gada budžets.
11

Šī glezna, kuras nosaukums ir «Oranžais un šokolādes», ilgus gadus atradās ģēnija guļamistabā. Tāpēc vismaz no Marka Rotko tuvinieku viedokļa šā darba vērtība ir neizsakāma. Šī glezna ir vienkārši ģimenes relikvija.

Vienlaicīgi zālē drīkst atrasties ne vairāk kā 18 cilvēku

Zāle ar Rotko oriģināliem ir aprīkota ar klimata kontroli, sausās gāzes ugunsdzēšanas sistēmu un īpašu signalizāciju. Tur ir videonovērošana un apsardze. Vienlaicīgi zālē drīkst atrasties ne vairāk kā 18 cilvēku, kurus pārbaudīs, lai nepieļautu bēdīgi slavenā Londonas incidenta atkārtošanos, kad

kāds Krievijas pilsonis, lai kļūtu slavens, saķēpāja 100 miljonus vērtu Rotko gleznu ar marķieri.
11

«Stāvēs detektors, un visi cilvēki, kas ieies uz to ekspozīciju, tiks pārbaudīti uz visām šitām lietām, un, ja būs kaut kādas aizdomas, tad noteikti mēs izsauksim apsardzi un tiks pārbaudīts. Mums ir arī iekārtoti garderobes skapīši, somu var tur atstāt, atslēgu nodot,» par drošību stāsta Marka Rotko mākslas centra direktors Aleksejs Burunovs.

Rotko piekritēji sauc viņa gleznas par dvēseles ainavām.
11

Vai tās atspoguļos arī jūsējo, var uzzināt tikai klātienē. Atbraucot un apskatot oriģinālus. Bet, kā sūdzas vietējie, ieejas biļetes Daugavpils mērogiem ir padārgas – 3,5 lati tikai uz Rotko un 6 lati – uz visa centra apmeklējumu. Pēc trim gadiem ekspozīcija tiks mainīta. Centra vadība cer atgādāt uz Latviju arī divas gleznas no Vašingtonas nacionālas galerijas. Šoreiz tām nepietika naudas. Šo divu gleznu apdrošināšana un atvešana maksātu ceturtdaļmiljonu dolāru.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO