Jā, nepārklausījāties, tagad arī Latvijā ir iespējams floutēt jeb ļauties ūdens meditācijai. Kas jauns, tas jāizmēģina, tāpēc arī TVNET devās izlūkos, kas tas ir un cik floutinga centra saimnieka Florena stāstītais atbilst patiesībai!

Jāatzīstas, ka par floutēšanu iepriekš nebiju dzirdējusi pilnīgi neko, kaut joga man nav sveša. Tāpēc bija dubulti interesanti iepazīties ar šo jaunumu, kas savas durvis vēris pavisam nesen. Lai testēšana būtu objektīvāka, pasaucu līdzi kolēģi Ingaru, kuram šī būs pirmā meditācijas prakse!

Floutinga centrs "FLOATING UNIVERSE" atrodas VEF rajonā, viesnīcas “Day`s Hotel” pirmajā stāvā. Torīt mūs laipni sagaida šīs idejas attīstītājs Latvijā, uzņēmējs ar jogas pieredzi, trīs bērnu tētis Florens Jansons. Pirms floutēšanas izbaudīšanas ziņkārīgi iztaujājam par visu, ko nezinām.

Kad jautājam Florenam, kā šī ideja radusies, viņš smaidot stāsta: “Zini, tas viss pats atnāca pie manis pēc septiņu diennakšu attīrošās badošanās. Protams, tādas ekstrēmas metodes ne katram ir piemērotas un to arī nevajag, tāpēc bija jāatrod kas pieejamāks. Un tad tas atnāca un īstenojās kā floutēšanas centra atvēršana Latvijā!”

Foto: TVNET

Balansā starp sajukšanu prātā un izcilu garīgo praksi

Floutēšanas pirmsākumi saistāmi ar ASV doktoru Džonu Liliju (Dr. John Lilly), kurš nolēma eksperimentālā ceļā pārbaudīt, kas patiesībā notiek ar smadzenēm, kuras nesaņem nekādus ārējus impulsus. Ja pa vestibulārā aparāta, dzirdes, redzes, taustes utt. kanāliem vairs nepienāk informācija, ko tad dara smadzenes? Daudzi domāja, ka sekos sagruvums un cilvēks vienkārši sajuks prātā, jo eksistencei tam tik tiešām nepieciešama ārējās informācijas plūsma.

Taču pētījumi pierādīja pretējo - smadzenes nedz salūza, nedz sabojājās; tās arī neapdzisa, bet jutās tīri labi, pat tik labi, ka notika daudzas un dažādas interesantas parādības...

  “Zinātniski tā saucās sensorās izolācijas istaba, kurā visi ārējie kairinātāji – gaisma, skaņa un pat gravitācija. Cilvēkam nekas nenovērš uzmanību – viņš paliek pats ar saviem tarakāniem, fobijām,” stāsta Florens.

“Vai nav bailīgi? Ir! Bet tas ir visīsākais ceļš, kā ar savām problēmām tikt galā! To spēj vēl panākt meditācija...”

Apmānot gravitāciju, sajūties kā mātes klēpī

Tomēr, kā zinām, meditēt nav katra spēkos, trūkst arī pacietības un laika. “Grūti atrast vietu sev, kur spēj pabūt ar sevi, neriskējot, vai kāds tevi neiztraucēs. Šeit to var!” Nākamā būtiskā lieta seansā ir antigravitācija, ko nodrošina lielais sāls blīvums ūdenī, kas pielīdzināms Nāves jūras konsistencei. Būtiski, ka magnija sulfāts pozitīvi iedarbojas uz ādu - arī pēc vairāk nekā pusstundu ilgas peldes ūdenī tā nav sačunčurojusies. Florens apgalvo, ka floutēšanas pieredze vistuvāk ir salīdzināma ar embrija atrašanos mātes vēderā. “Ūdens ir ādas temperatūrā, tu atrodies pilnīgā bezsvara stāvoklī, klusumā, mierā, tiec ieaijāts maigās kustībās... Tas viss pietuvināts tam, kā bija mātes miesās,” stāsta Florens. “Antigravitācijas teorijas ir pierādītas. Problēma ir tā, ka kopš dzimšanas mēs esam pakļauti gravitācijai.

90% centrālās nervu sistēmas darbības tiek novirzīti, lai kompensētu gravitācijas ietekmi uz cilvēka organismu.

To īpaši var sajust, kad seanss beidzas, kad pēc šīs viegluma sajūtas tu atgriezies realitātē, spilgti izjūtot savu ķermeņa svaru.”

Lai ķermenis sāk kalpot tev, nevis otrādi!

Floutēšanas speciālists kā vislielāko pieredzes brīnumu min ātro ceļu līdz sajūtai, ka patiesībā tu pats esi kas cits, ne tikai ķermenis: “Kad sāc just ka neesi ķermenis, ir ļoti labs sākums. Tas nozīmē, ka vari sākt pakļaut ķermeni sev, nevis otrādi, kā dēļ esi atkarīgs un vājš dažādās lietās!” uzsver Florens. Floutējot tu sāc aizdomāties par to, kam iepriekš tev nav bijis laika, sāc uztvert niansēti savu dzīvi. “Mēs vienmēr skrienam pa apburto loku – esot gan pagātnē, gan nākotnē, bet reti apstājamies tagadnē – šeit un tagad... Te ir tā iespēja izsvērt savu tagadni un pieņemt lēmumus, kā rīkoties tālāk!” stāsta Florens.

Floutingam ir psihoterapeitisks efekts – tu vari netraucēti sakārtot savu galvu.

Kā jau zinām, visas slimības rodas no aplamas domāšanas, tāpēc, jo mierīgāks un veselīgāks būs prāts, jo izturīgāka būs tava veselība!

Grūtnieces – lielas ieguvējas!

Floutēšanas prakse var kļūt par lielisku iespēju grūtniecēm pagulēt uz punča, kas pēdējos mēnešos vairs nav iespējams. “Neesmu sieviete, bet esmu trīs bērnu tēvs, kurš apzinās, ko pārdzīvo sieviete, esot grūta. Protams, tas nogurdina, pastāv arī stress par to, kā viss būs – kā iznēsāsi, kā piedzemdēsi veselu mazuli! Lūk, floutēšana darbojas ne vien kā lielisks stresa noņēmējs, bet arī vienīgais veids, kā grūtniecei ērti pagulšņāt uz punča,” atklāj Florens. Tiesa, grūtniecei, var neizdoties sasniegt virsapziņas stāvokli, jo pārāk spēcīgi viņai darbojas šā brīža mērķis – grūtniecības misija, kas tomēr neliedz topošajai māmiņai atbrīvoties pilnībā, esot divvientulībā ar mazulīti puncī...

Cik bieži iesaka floutēt?

Kā uzsver eksperts, pēc pirmās reizes apmeklētājam būs grūti spriest, vai tas ir domāts viņam vai nav, jo pirmā reize vienmēr ir izlūku un sajušanas reize. Citreiz var neizdoties atbrīvoties. “Floutinga efekts saglabājas apmēram vienu nedēļu – tāpēc četras reizes mēnesī būtu ideāli piekopt šo praksi!” iesaka Florens. “Personiski es pats neesmu saskāries ar cilvēkiem, kuri pēc četrām reizēm nav izjutuši jebkādas pozitīvas izmaiņas dzīves kvalitātē...”

Floutējot cilvēka ķermenis atbrīvojas automātiski, vienīgā zona, kuru jāpacenšas atbrīvot pašam, ir sprands. “Ja jogā mēs ar prātu apzināti atbrīvojam pilnīgi visu ķermeni, pat elpošana tiek kontrolēta, tad te tas viss notiek automātiski. Ja viss ķermenis ir atslābumā, elpošana atbrīvojas pati no sevis. Praksē, kad piedomā un atbrīvo ķermeni, 20 minūšu laikā cilvēks iekrīt dziļajā transā – meditācijā,” sola jogas pazinējs.

Meditācijas laikā cilvēkam var šķist, ka ir iemidzis, bet tā nebūt neesot – pētījumos pierādīts, ka tobrīd cilvēks atrodas virsapziņas līmenī.

“Mana pārliecība, ka nepastāv objektīvā realitāte. To mēs redzam arī šajā praksē - katra pieredze ir unikāla. Varam runāt par stereotipiem, noteiktām programmām, ko uzspiež no ārpasaules, bet dziļākajā būtībā, kad nonākam aci pret aci ar sevi, – redzam, ka katrs esam neatkārtojams!” secina Florens.

Vēl šis tas interesants:

*meditācijas baseinā ir 400 kg sāls;

*pēc četrām reizēm katrs izjutīs dzīves kvalitātes uzlabojumus;

*runā, ka praktizējot floutingu, iespējams jasniegt astrālo projekciju;

*floutingā nepastāv divas identiskas pieredzes;

*floutingā cilvēks spēj iegaumēt audioinformāciju 16 reizes ātrāk;

*iespēja meditēt kā dzenbudistu mūkiem;

*floutinga laikā izdalās endorfīni – laimes hormoni!

Pieredze:

Ingars: “Par floutinga procedūrām uzzināju tikai dienu pirms pirmās pieredzes un, tā kā pēc tīmeklī redzētā gribējās noskaidrot, vai tiešām ir iespējams gulēt uz ūdens un pilnībā atslābināties, daudz nedomājot, piekritu šai apmēram 40 minūtes garajai procedūrai, kas pēc aprakstiem ļauj atslēgties no ikdienas, atbrīvoties no spriedzes un sakārtot domas. Sākumā gan likās: kas tad tur, jāguļ ūdenī un nekas nav jādara, tomēr patiesībā procedūrā apvienota atslēgšanās no ārējās pasaules fiziskā un garīgā līmenī. Sajusties nesaistītam ar apkārtējo fizisko pasauli palīdz ar īpašiem sāļiem bagātināts ūdens, kas cilvēku gluži kā Nāves jūrā notur uz virsmas bez jebkādas piepūles, un pilnīga tumsa, kas rada ilūziju par dreifēšanu bezgalīgā izplatījumā. Atrodoties šādā vidē, rodas solītā atbrīvošanās no ikdienas raizēm un rūpēm, un tā nepazūd arī kādu laiku pēc atgriešanās ierastajā vidē. Katrā ziņā - interesanta pieredze, ko paspilgtina ikdienā negūstamas sajūtas un spēja skatīties sapņus ar atvērtām acīm.”

Gerda: “Ar jogu esmu tuvi pazīstama, esmu piekopusi arī meditāciju, tāpēc to darīt ūdenī likās īpaši aizraujoši! Ieraugot meditācijas mašīnas kasti ar baseinu zem tās, sākotnēji mazliet satraucos, jo sapratu, ka nāksies vienai gulēt tumšā kastē, klusumā... Tomēr pēcāk šīs fobijas atkāpās, jo, pirms ieslīgsti meditācijā, tevi pavada nomierinoša mūzika. Arī mana negatīvā slīkšanas pieredze lika “strādāt ar sevi”, lai uzticētos ūdenim. Neuztraucieties, galva zem ūdens nepaies! Kad esi pilnībā savu ķermeni uzticējusi sāļajam ūdenim, pieverot acis, tu lēnām sāc kaut kur slīdēt... Vēl tikai paliek uzdevums atbrīvot sprandu, kas man arī pēc mirkļa izdodas! Gaidu, kad sākšu izjust kolēģa minētās “nereālās” izjūtas – un to arī pēc mirkļa saprotu, kad sāku griezties ap savu asi un arī iluzionista cienīgi celties virs ūdens, bet patiesībā turpat vien esmu... Pāris reizes noraustoties, kā tas parasti ir pirms aizmigšanas, es esmu meditācijas varā... Grūti aprakstīt, ko redzēju, kur pabiju, – bet sapratu, ka esmu saplānojusi sava dzīvokļa remontu... Atgriežoties sajutos kā tikko no ilgi kārotā ceļojuma... Vienīgi, kad kāpu ārā no baseina – atgriežas arī ķermeņa svars –, no pūciņas mani savā varā pārņēma gravitācija, kas nebija īpaši patīkami... Tomēr pēc brīža sapratu, ka kaut kāda viegluma un pacilātības sajūta vēl pastāv... Paldies par šo interesanto pieredzi!”

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams