Latvieši ir ļoti labi amatnieki, taču mums būtu jātiek vaļā no sava viensētas sindroma un vairāk jāsadarbojas. Tā sarunā ar portālu TVNET saka limbažniece Lilita Siliņa, kura pārstāvēja Latviju starptautiskajā vecmāmiņu konkursā «Mrs. Grandma Universe 2013».

«Man liekas, ka es vairāk izdarīju priekš Latvijas, nevis sevis. Man šis rezultāts vairāk ir kā lielās personiskās pieredzes galarezultāts,» viņa vērtēja savas tagadējās sajūtas saistībā ar konkursā sasniegto, skaidrojot, ka iepriekš daudz mācīja citus, kā sevi pasniegt sabiedrībā.

Bulgārijā lieti noderēja gan kustību un runas prasmes, gan zināšanas kosmetoloģijā un skaistumkopšanā.

«Esmu ļoti kritiska un ļoti stingra gan pret sevi, gan citiem, taču

šoreiz esmu apmierināta ar savu sniegumu.
17

Protams, vienmēr var labāk,» Lilita vērtēja savu rezultātu. Viņa bija sagatavojusi dažādus papildinājumus izgājienam tautastērpā, taču diemžēl laika trūkuma dēļ neizdevās parādīt nedz deju, nedz Latviju raksturojošu video.

Limbažniece pauž prieku, ka viņas dalība starptautiskajā konkursā palīdzējusi uzlabot Latvijas tēlu un atpazīstamību ārpus valsts robežām. Piemēram, ar cittautiešiem spriests par latviešu Dziesmu svētkiem, kas pulcē tūkstošiem interesentu.

Ārzemnieki bija patīkami šokēti par mūsu Dziesmusvētku fenomenu.
17

«Dziesmu svētki patiešām ir mūsu fenomens.»

Viens no patīkamākajiem momentiem bijis pēc izgājiena tautastērpā. Lilita bija vienīgā dalībniece, kurai bija valsts karogs. Ļoti daudzi gribēja ar viņu fotografēties.

Tiekoties ar dažādu valstu pārstāvjiem, limbažniece daudz stāstījusi par latviešu starptautiskajiem sasniegumiem, piemēram, riteņbraucējiem, skeletonistiem, bobslejistiem. Tāpat konkursantiem tika suvenīri no Latvijas, piemēram, bukleti, «Laimas» saldumi un upeņu balzams.

«Priecājos, ka man bija iespēja reprezentēt Latviju. Ar sevi es varēju aizvest parādīt Latviju arī cittautiešiem.

Diemžēl daudziem Latvija saistās ar «Jauno vilni».
17

Daudziem ārzemniekiem Latvijas vārds bija svešs, taču viņi atpazinuši Jūrmalu un «Jauno vilni». Tāpat labāk pazīstams bija Rīgas, nevis Latvijas vārds.

Lilita nevarēja atbildēt, kāpēc daudziem Latvija saistās tieši ar šo pretrunīgi vērtēto pasākumu. Tas «sajauc gaisu» latviešu vēlmē dzīvot ļoti mierīgi.

Vienlaikus limbažniece uzskata - ir ļoti labi, ja cilvēki zina svešvalodas, tostarp krievu un angļu valodu. Tas var palīdzēt ne tikai personiskajā dzīvē un biznesā, bet arī valstij kopumā. Gan «Jaunais vilnis» Jūrmalā, gan «Positivus» Salacgrīvā ir labi piemēri, kā mūsu mazajai zemītei piesaistīt starptautisku interesi. Viņa uzskata -

latviešiem būtu jātiek galā ar viensētas sindromu.
17

Vairāk būtu jāsadarbojas un jākooperējas.

Uzņēmēja novērojusi, ka daudz latviešu meistaru nelabprāt dalās savos amata noslēpumos un gudrībās. Tādēļ, kad pieredzējušie amatnieki aiziet aizsaulē, pazūd arī viņu gudrības.

Bulgārijā Lilita iepazinusi ļoti interesantus cilvēkus, ar kuriem izdevies nodibināt kontaktus. Viņa dzīvoja vienā numurā ar Baltkrievijas pārstāvi, kura bija ļoti sirsnīga un dāsna.

Tāpat vērtīga bijusi saziņa ar Gvatemalas pārstāvi. Viņa centusies iemācīties izteikt dažus vārdus katrā valodā. Lilita viņai mācījusi izteikt šādus vārdus: labdien, labvakar, labu apetīti.

Jautrību izraisījis bulgārietes stāstītais, ka viņas zemē galvas grozīšana nozīmē jā, bet māšana ar galvu - nē. Tā kā pie mums ierasta pretēja kārtība, bijis jauki mācīties bulgāru žestu valodu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO