Pēc 13.janvāra grautiņiem 2009.gadā šobrīd Latvijas sabiedrībā novērojama cita veida protesta forma pret valdošo varu un situāciju valstī – tā ir vienaldzība un apātija, tāpēc tautu ielās, visticamāk, vairs neieraudzīt nekad. Šādu pārliecību izteikuši sociologi, izvērtējot toreizējās masu nekārtības pēc mītiņa Vecrīgā. Turklāt eksperti esot vienisprātis, ka Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies individuālu protesta formu, tā svētdien vēstīja LNT raidījums TOP10.

Divus gadus pēc satrakota pūļa grautiņiem Vecrīgas ielās būtiski labāk nav kļuvis. Sāpīgākās pārmaiņas, lielie taupības pasākumi reālajā dzīvē sākās tikai pēc šiem notikumiem. Taču akmeņi Saeimas virzienā nelido, cilvēku ielās nav.

13.janvārī notika sabiedrības izlādēšanās

TOP10 aptaujātie eksperti piekrīt, ka šāda sabiedrības reakcija pastāvot gan apātijas dēļ, gan gluži pretēji – uzlabojumu dēļ. Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis pauda uzskatu: „Tas, kas uz 13. janvāri bija kā sasprindzināta atspere, kur cilvēki nevarēja nekādi ietekmēt procesus un tā ietekmēja, tagad ir tas brīdis un arī šajā ziņā ir notikusi tāda izlādēšanās.”

Tomēr aptaujas dati liek secināt, ka sabiedrības noskaņojums joprojām esot ļoti slikts. Sociologs un socioloģisko pētījumu firmas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš piebilda, ka tomēr tas esot labāks nekā pirms diviem gadiem janvārī.

„Punkts bija tik zems, ka psiholoģiski cilvēks tādā stāvoklī nemaz tik zemu ilgstoši nevar atrasties. Citiem vārdiem - viņam vai nu pašam jāatrod sev galvā kāda jauna formula, kā es tagad skatīšos uz pasauli, kā es tagad dzīvošu, vai bezmaz jāatstāj valsts vai jālec Daugavā. Mēs redzam – jā, tik tiešām, mums ir pieaudzis pašnāvību skaits, redzam, ka daudzi atstāj valsti un tie, kas paliek valstī, lielākā vai mazākā mērā turpina psiholoģiski pārkārtoties,” secināja Kaktiņš.

Latvijā izvēlas individuālu protesta formu

Eksperti pauduši vienprātību, ka pašlaik Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies individuālu protesta formu. Psihoterapeite Ināra Vārpa raidījumam sacīja: „Manuprāt, ļoti daudziem cilvēkiem ir milzīga apātija un bezcerība. Tas ir viens iemesls, kāpēc cilvēki joprojām atstāj valsti un brauc projām.”

Turklāt cilvēku individuālais protests pret notiekošo varas gaiteņos un sabiedrībā, valstī izpaužas, ne tikai pametot valsti, bet arī, piemēram, nemaksājot nodokļus. Cilvēki nevis pulcējas lielos pūļos, lai mestu logos akmeņus, bet radikālas protesta formas vietā izvēlas vienatnē risināt savas problēmas, tā norādīja Kaktiņš.

„Viņi vienatnē nemaksā nodokļus, vienatnē izvēlas dažādā veidā sabotēt un protestēt valsts varas jaunievedumiem un reformām. Tas ir, kādā veidā Latvijā šobrīd notiek protests pret to, kas notiek,” uzskata Kaktiņš. Savukārt Ķīlis secināja: „Tas ir izveidojis kopumā tādu stabilu, es neteiktu, ka ļoti patīkamu, bet stabilu miera stāvokli.”

Liek cerības uz jauno Saeimas sasaukumu

Jāņem vērā vēl apstāklis, ka pēc 13.janvāra nomainījās valdība un notika 10.Saeimas vēlēšanas. Sabiedrība  izvēlējusies, tagad gaida, cer un paļaujas.

Sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks TOP 10 sacīja: „Vēlēšanas šajā ziņā ir būtiskāks faktors, nekā pirmajā brīdī šķiet. Tomēr visi cilvēki, kuri bija pret šo varu, kuri bakstīja ar lietussargiem, bakstīja deputātus, paši kļuvuši par varu, un 60% parlamenta ir faktiski pilnībā nomainījušies.”

Sabiedrība atkal var eksplodēt, ja valdība pārkāps „sarkanās līnijas”. Visādi citādi pārējā laikā eksperti raidījumam prognozēja individuālas protesta formas, un ne tikai tādēļ, ka latvieši dzīvo viensētās. Būtiska loma esot arī mūsu nespējai sadarboties.

Sabiedrības trūkums - nespēja sadarboties

Psihoterapeite Vārpa vērsa uzmanību, ka Latvijas sabiedrībā pastāvot diezgan vājas cilvēku savstarpējās sadarbības prasmes. „Tas ir tas, ko man kolēģi no ārzemēm un pasniedzēji ievēro. Mūsu cilvēkiem ir grūti sadarboties savstarpēji un grūti veselīgi sadarboties arī uz ārpusi,” uzskata Vārpa.

Šī tad arī esot galvenā atbilde uz jautājumu, kādēļ arodbiedrības un citas sabiedriskās organizācijas Latvijā ir tik vājas, ka nespēj izdarīt regulāru spiedienu savu interešu aizstāvībai.

Liepnieks komentēja, ka starp darba devējiem, darba ņēmējiem un sociālajiem partneriem acīmredzami komunikācija neesot izdevusies. „Viņi ir noguruši viens no otra – valdība nogurusi no sociālajiem partneriem, bet sociālie partneri no valdības. Dialogs vienkārši neveidojas virknes visdažādāko iemeslu dēļ,” vērtēja Liepnieks.

Kaktiņš, ņemot par pamatu aptauju rezultātus, informēja, ka kopumā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neesot iesaistījušies nekādos sociālos tīklojumos: „Tas nozīmē, ka viņiem nav pat prasmju un iemaņu, kā sadarbībā ar citiem panākt kādu kopīgu interešu realizāciju.” Vārpa gan tam cēloņus meklē sabiedrības briedumā kopumā un uzskata, ka Latvijas sabiedrība ir bērnišķīga un līdzatkarīga.

Kāda ģimene indviduāli, tāda sabiedrība kopumā

„Sadarbība ir veselas ģimenes rādītājs - tur nebūs cīņas par to, kurš šodien notīrīs sniegu, kurš iznesīs miskasti. Tad, kad nav sadarbības, tad cilvēks cenšas izdzīvot pats par sevi, cenšas izdzīvot šajā neveselajā komunikācijā, savās interesēs, un tas pārnesas uz sistēmu, uz sabiedrību kopumā,” tā TOP10 skaidroja Vārpa.

To apliecina arī pētījumi. Pētījumu firmas „Data Serviss” valdes loceklis Gatis Bolinskis pauda viedokli, ka pēdējos divos gados mūsu vērtībās esot izmaiņas. „Parādās kaut kas jauns: cilvēkiem svarīgs savas vides pārākums, proti, ka gatavi veidot valsti valstī, galvenais būt sava likteņa noteicējam, saglabāt pašcieņu, bet, kas notiek tālāk, tas man diži neinteresē. Tā ir jauna tendence, kas pēdējos divus gadus ir parādījusies un iepriekš nav bijusi,” sacīja Bolinskis.

13.janvāris paliks kā atgādinājums politiķiem

Eksperti gan iesaka nepārspīlēt ar to, ka 13.janvāris būtu ietekmējis Latvijas sabiedrības vērtību kopumu, jo grautiņu rīkotāji tomēr pārsvarā bija jaunieši. Taču - tas ir datums kalendārā, kas ikvienam, tostarp politiķiem, būs atgādinājums tam, ka zināmos apstākļos arī no viensētām nākušie, miermīlīgie latvieši varot kļūt vardarbīgi, vēstīja TOP10.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams