Kosovas galvaspilsētā Prištinā pirmdien notiek demonstrācijas, kuru dalībnieki iebilst pret sarunu atjaunošanu ar Serbiju. Protesti pārauguši vardarbībā, ziņo «Reuters».

Lai opozīcijas aktīvistus izklīdinātu, policija pret pūli raidīja asaru gāzi. Protestētāji atbildēja ar akmeņiem.

Protestā pirmdien pēc opozīcijas partijas «Pašnoteikšanās kustība» aicinājuma bija pulcējušies vairāki simti Kosovas albāņu.

Vairāk nekā divdesmit cilvēki pirmdien ievainoti sadursmēs starp demonstrantiem un policiju Kosovas galvaspilsētā Prištinā, kur simtiem Kosovas albāņu protestēja pret sarunu atsākšanu ar Serbiju.

Kosovas sarunu atjaunošana ar Serbiju notiek pēc Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas, cerot uz abu valstu attiecību uzlabošanos. Attiecības bijušas saspīlētas kopš Kosova 2008.gadā pasludināja neatkarību no Serbijas. Kopš tā laika tās neatkarību atzinuši vairāki desmiti valstu, to vidū arī Eiropas Savienības dalībvalstis.

Protesta akcija saspringtā gaisotnē turpinājās vairākas stundas, kuru laikā policija pūlējās atspiest protestētājus no valdības ēkas Prištinas centrā. Atsevišķi demonstranti laiku pa laikam meta likumsargu virzienā akmeņus, savukārt policija laida darbā asaru gāzi.

Demonstrāciju rīkoja trešā lielākā parlamentā pārstāvētā partija «Pašnoteikšanās kustība», kas kategoriski iebilst pret sarunām ar Serbiju. Otrdien tā solījusi protestus turpināt.

Cietuši 18 policisti un pieci protestētāji, bet aizturēti 63 «Pašnoteikšanās kustības» biedri. Aizturēto skaitā bijuši vairāki deputāti, kuri gan vēlāk atbrīvoti, kad noskaidrota viņu identitāte.

Līdz šim augstākā līmeņa tikšanās

Pagājušajā nedēļā Briselē notika Kosovas premjerministra Hašima Tači un Serbijas premjerministra Ivica Daciča tikšanās. Tā bija līdz šim augstākā līmeņa sanāksme abu valstu starpā. «Tā bija apkaunojoša tikšanās. Pēc visiem Kosovā pastrādātajiem noziegumiem, neviens pat nav uzņēmies atbildību vai atvainojies,» norāda kāds protesta dalībnieks.

Serbija Kosovas neatkarību atzīt atteikusies. Taču Eiropas Savienība uzstāj uz attiecību uzlabošanos un Kosovas jautājuma noregulēšanu uzstādījusi par vienu no priekšnoteikumiem Serbijas dalībai ES.

Iedzīvotājiem etniskās tīrīšanas vēl nesenā atmiņā

Pret sarunām ar Serbiju iebilst arī liela daļa Kosovas iedzīvotāju, - viņi atgādina, ka vēl tikai 1999.gadā, Slobodana Miloševica vadības laikā NATO bija spiesta bombardēt objektus Serbijā, spiežot valsti pārtraukt etnisko albāņu nogalināšanu strīdīgajā reģionā.

Sagaidāms, ka ar ES starpniecību, sarunas Kosovas un Serbijas starpā oficiāli varētu atsākties novembrī.

Kā ziņos, kopš 1999.gada Kosova bija ANO pārvaldījumā īpašā protektorāta statusā. Kopš 2008.gada, kad Kosova pasludināja neatkarību, to atzinušas jau gandrīz 100 valstis. Pret valsts neatkarības faktu visasāk iebildusi Serbija un Krievija. Kosovas neatkarību atzinusi arī Latvija.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams