Šodien aprit gads, kopš aviokatastrofā bojā gāja visa Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komanda Jaroslavļas «Lokomotiv», ieskaitot leģendāro latviešu aizsargu Kārlis Skrastiņu. Latviešu dzelzs vīrs bija paraugs visiem sportistiem, ar savu attieksmi un neatlaidību spēja sasniegt augstākās virsotnes. Pieminēsim šajā dienā aizgājušo hokeja izcilību - Kārli Skrastiņu!

Tumšākā diena sporta vēsturē

Pagājušā gada 7.septembrī ap plkst.15.00 pēc Jaroslavļas vietējā laika «Lokomotiv» komandas lidmašīna «Jak-42» pacēlās, lai izlidotu uz Minsku, kur bija plānots aizvadīt KHL regulārā čempionāta jaunās sezonas pirmo spēli. Dažas minūtes pēc starta - lidaparāts pazuda no radariem. «Lokomotiv» komandas lidmašīna nespēja uzņemt nepieciešamo augstumu, kā rezultātā sadūrās ar radiolokācijas torni un nokrita.

Bojā gāja visa Jaroslavļas hokeja komanda, tostarp arī leģendārais latviešu aizsargs Kārlis Skrastiņš. Izdzīvoja vienīgi borta inženieris Aleksandrs Sizovs un Krievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Gaļimovs, kurš pēc piecu dienu ilgas cīņas par dzīvību slimnīcā mira.

Pēc notikušā «Lokomotiv» atsauca dalību KHL čempionātā un pagājušajā sezonā ar atjaunotu sastāvu piedalījās Krievijas Augstākās hokeja līgas (VHL) čempionātā, bet šajā sezonā atgriežas KHL. Šogad kluba rindās spēlē latvietis Miķelis Rēdlihs.

Latvijas hokeja dzelzs vīrs

Kārlis Skrastiņš / Foto: Kaspars Volonts/TVNET

«Katru spēli viņš bloķēja 30 metienus, un mēs zinājām, ka tas sāp. Kad viņš nāca nost no laukuma, mēs prasījām - kur šoreiz trāpīja? Vai sāpēja? Viņš teica: «Nē, man viss kārtībā»,» pārdomās par latvieti dalījās kādreizējais viņa komandas biedrs Dalasas «Stars» vienībā Adams Burišs..

«Brīnījāmies, kas nav labi ar viņu. Viņš vienkārši bija robots.»

Savu profesionālo karjeru Skrastiņš sāka 90.gadu sākumā Rīgas kluba «Pārdaugava» sastāvā, bet pēc tam trīs sezonās pārstāvēja Somijas augstākās līgas komandu «TPS Turku». Demonstrējot stabilu sniegumu kluba rindās un valstsvienībā, latvieti 1998.gadā NHL draftā ar kopējo 230.numuru aizrunāja vienība Nešvilas «Predators», kurā viņš pavadīja piecas sezonas, kļūstot par stabilu līgas spēlētāju.

2003.gadā hokejists tika aizmainīts uz Kolorado «Avalanche». Tieši šajā vienībā viņš aizvadīja savas karjeras spilgtākos mirkļus. Viens no tādiem piedzīvots 2007.gada 21.februārī, kad latviešu hokejists laboja NHL rekordu pēc kārtas aizvadīto spēļu ziņā - 487 mači bez atelpas. Tajā pašā gadā Skrastiņš tika nominēts prestižajai Bila Mastertona balvai, ko piešķir līgas sportiskākajam hokejistam.

Pēc divarpus sezonām «lavīnu» rindās Skrastiņu aizmainīja uz Floridas «Panthers». Šajā vienībā aizsargs nospēlēja savu 600. spēli NHL laukumos un guva 100. rezultativitātes punktu. 2009.gada starpsezonā latvietis noslēdza līgumu ar Dalasas vienību «Stars», nospēlējot līdz 2010.-2011. gada sezonas beigām. Šā gada 28.jūnijā viņš parakstīja vienošanos ar KHL vienību Jaroslavļas «Lokomotiv».

«Runājot par došanos tieši uz «Lokomotiv» komandu, tā bija mana primārā izvēle gadījumā, ja jāspēlē Krievijā. Taču spēlēšana Latvijā, protams, ir cits stāsts.

Katrs sportists vēlas spēlēt savā dzimtenē. Paskatīsimies, kādas būs iespējas nākotnē,»

teica viens no visu laiku labākajiem Latvijas aizsargiem Skrastiņš.

Savas valsts patriots

Kārlis pēc sezonas beigām, neskatoties uz savainojumiem un veselības likstām, vienmēr steidzās palīgā Latvijas nacionālajai komandai. Viņš bija īsts patriots un paraugs visiem jaunajiem hokejistiem.

«Manas mājas ir Latvijā, Rīgā. Tiklīdz ASV man beidzas sezona, es vienmēr skaitu dienas, kad atgriezīšos Latvijā,»

savā pēdējā intervijā teica Skrastiņš.

Kārlis Skrastiņš / Foto: Kaspars Volonts/TVNET

2000. gada PČ mačā pret Baltkrieviju hokejists guva 3 vārtus, tādējādi kļūstot par pirmo aizsargu, kas Pasaules meistarsacīkstēs vienā spēlē spējis sasniegt «hat-trick».

Izdota grāmata par godu Skrastiņam - «37 stāsti par Kārli»

Žurnālists Guntis Keiselis sadarbībā ar apgādu «Jumava» un sportā esošajiem cilvēkiem izdevis grāmatu «37 stāsti par Kārli», kurā viņš apkopojis leģendārā hokejista Kārļa Skrastiņa ģimenes un draugu stāstītus stāstus.

Kārlim Skrastiņam mūžam paliks 37 gadi, kuri viņam bija ļoti piepildīti ar notikumiem, emocijām, tuviem cilvēkiem un, protams, viņa lielo mīlestību – hokeju. Šai grāmatai ir daudz autoru. Gan Kārļa radi un draugi, komandas biedri un treneri, kuri dalījās atmiņās, gan sporta žurnālisti, kas pierakstīja šos stāstus.

Skaitļi 3 un 7 Kārļa Skrastiņa - dzelzs vīra - liktenī bija zīmīgi. Viņam bija lemts nodzīvot piepildītus un mērķtiecīgus 37 dzīves gadus, kļūt par vienu no izcilākajiem un rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem. Skaitļi bija uz hokeja krekliem, mašīnu un telefona numuros. Viņš bija trīs meitu tēvs. Viss ļaunais notika 7. septembrī pulksten trijos pēcpusdienā.

Īsts ģimenes cilvēks

«Kārli es pazinu jau, tad, kad viņš spēlēja hokeja komandā «Pārdaugava». Ar viņu kopā mēs izlasē izgājām no C grupas un iegājām A. Nespēju noticēt, ka apritējis jau gads, kopš esam pazaudējuši Skrastiņu,» sarunā ar TVNET sacīja ilggadējais Latvijas izlases ārsts Jānis Kvēps.

«Kārlis bija lielisks, pozitīvs, smaidīgs cilvēks, kas interesējās par visu apkārtējo,»

atminējās Kvēps. «Skrastiņam nebija svarīgas ārišķības un ballītes - viņš bija ģimenes cilvēks. Atceros, kā pasaules čempionātā pret Baltkrieviju viņš iemeta trīs vārtus - neizrādot nekādu iedomību.»

«Šā gada laikā nav bijusi tāda diena, kad neesmu iedomājies par Kārli. Rītdien plānoju apmeklēt viņa kapiņu,» piebilda Kvēps.


«Visi saka, ka mīlestība ir pati labākā, bet, manuprāt, hokejam arī nav ne vainas.»

(Kārlis Skrastiņš)

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams