FOTO: AP/Scanpix

Norvēģu ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks, kurš šobrīd tiek tiesāts par 77 cilvēku nogalināšanu, trešdien pārsteidzis tiesas zālē esošos, velkot paralēles starp savu «traumu» un to, ko radījis nogalināto upuru ģimenēm.

Noklausoties divu psihologu skaidrojumu par 22.jūlija uzbrukumu graujošo ietekmi uz izdzīvojušajiem un upuru ģimenes locekļiem, Bērings-Breivīks paziņoja, ka būtu jākaunas par to, ka tiesā netiek runāts par traumu, kas rodas, «redzot, kā tev atņem tavu etnisko kultūru un reliģiju un nespēt neko tur padarīt».

«Ir traumējoši redzēt kā tavas māsas izvaro musulmaņi un brāļus piekauj,» paziņoja apsūdzētais.

«Šī lieta attiecas uz Norvēģijas un Eiropas nākotni,» uzsvēra Bērings-Breivīks, piebilstot, ka ir traumējoši, ja tev piekarina labējā ekstrēmista birku un demonizē.

Pirms apsūdzētā komentāriem divi liecinieki tiesā runāja par savām sāpēm, ko viņiem sagādājusi tuvinieku zaudēšana Bēringa-Breivīka sarīkotajos uzbrukumos.

«Ir tāda sajūta, it kā ikviens no mums ticis salauzts un arī ģimene sarauta gabalos,» atzīmēja Hjirstena Vesterhusa, kas 22.jūlijā Ūteijas salā zaudēja savu 21 gadu veco dēlu.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.

Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.

Par Bēringa-Breivīka vainu šaubu nav, tomēr jautājums par viņa veselo saprātu joprojām ir aktuāls.

Pats Bērings-Breivīks uzstāj, ka viņš ir pieskaitāms. Viņš atzinis, ka ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunākais iespējamais sods, kas viņam varētu tikt piemērots, jo tas grautu viņa 1500 lapaspušu biezajā manifestā pausto vēstījumu, ar kuru viņš nāca klajā īsi pirms slaktiņa sarīkošanas.

Jau vēstīts, ka eksperti ir nonākuši pie diametrāli pretējiem secinājumiem par Bēringa-Breivīka psiholoģisko stāvokli.

Pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Savukārt atkārtotajā ekspertīzē masu slepkava tika atzīts par pietiekami pieskaitāmu, lai tiktu tiesāts. Eksperti secināja, ka Bērings-Breivīks necieš no psihozes, bet ir nesabiedrisks un narcistisks.

Bēringam-Breivīkam draud 21 gads cietumā - turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Viņam var arī tikt piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu.

Lēmums par to, vai atzīt apsūdzēto par garīgi pieskaitāmu, būs jāpieņem tiesnešiem.

Ekstrēmista tiesas prāva sākās 16.aprīlī, un spriedums šajā lietā varētu tikt nolasīts 20.jūlijā vai 24.augustā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO