Grieķijas prezidents Karols pirmdien turpinās svētdien sāktās sarunas ar partijām par nacionālās vienotības valdības izveidi, kas ir vienīgā iespēja, kā izvairīties no ārkārtas vēlēšanām, ziņoja valsts telekanāls NET.

Sarunas atsāksies pulksten 19.30, un prezidents tajās runās ar trim parlamenta vēlēšanās 6.maijā lielāko atbalstu guvušajām partijām - konservatīvo partiju «Jaunā demokrātija» (ND), kreiso partiju apvienību «Radikāli kreiso koalīcija» (SYRIZA) un Panhellēnistisko sociālistisko kustību (PASOK), kā arī ar mēreno kreiso partiju «Demokrātiskie kreisie», kas vēlēšanās bija septītajā vietā pēc iegūto balsu skaita, ziņoja NET.

SYRIZA amatpersona Niks Paps tomēr paziņoja aģentūrai «Reuters», ka SYRIZA līderis Aleksis Ciprs noraidījis šīs partijas piedalīšanos pirmdien paredzētajās sarunās.

Draud jaunas vēlēšanas

Ja valdība netiks izveidota līdz ceturtdienai, kad 6.maijā ievēlētais parlaments sanāks uz pirmo sēdi, tad jūnijā būs jārīko parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Pēc svētdien notikušajām sarunām daži politiskie līderi paziņoja, ka Papulijs parādījis līdzšinējā premjera Luka Papadema vēstuli par Grieķijas ekonomikas stāvokli, bet atteicies publiski izpaust tās saturu. Grieķijas mediji ziņoja, ka valstij pietiek naudas tikai algu un pensiju izmaksāšanai līdz jūnija beigām.

PASOK līderis Evangels Venizels, kura partija vēlēšanās bija trešajā vietā pēc iegūto balsu skaita, piektdien paziņoja, ka nespēj izveidot valdību. Pirms viņa izveidot valdību neizdevās visvairāk balsu ieguvušās partijas ND līderim Antonim Samaram un otro lielāko balsu skaitu ieguvušās SYRIZA līderim Aleksim Cipram.

Radikālas idejas par taupības pārtraukšanu

SYRIZA uzstāj, ka jebkurai jaunai valdībai ir jāatceļ taupības pasākumi, kurus Grieķija piekrita veikt, lai saņemtu Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevumu paketi 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) apmērā.

Partija «Demokrātiskie kreisie», kurai parlamentā ir 19 deputāti, teorētiski varētu nodrošināt PASOK un ND nepieciešamo atbalstu valdošās koalīcijas izveidošanai, tomēr šīs partijas līderis Fotis Kuvelis ir vairākkārt sacījis, ka šī partija neiesaistīsies koalīcijā bez SYRIZA.

Svētdien Papulijs vispirms tikās ar ND, PASOK un SYRIZA līderiem, bet pēc tam - arī ar citām parlamentā iekļuvušajām mazākām partijām, tomēr šajās sarunās neizdevās panākt progresu.

Mērķis: vienotības valdība un palikšana eirozonā

Samars svētdien ceļā uz prezidenta pili paziņoja reportieriem, ka viņa mērķis ir pagaidu koalīcijas valdības izveidošana uz diviem gadiem, kura panāktu Grieķijas palikšanu eiro zonā.

«Grieķu tauta ir devusi mums mandātu sadarboties, lai mainītu politiku, vienlaikus paliekot eiro zonā. Mandātu sadarboties dzīvotspējīgas valdības izveidošanai, [kas pastāvētu] vismaz līdz Eiroparlamenta vēlēšanām [2014.gadā],» sacīja Samars.

Tā kā trīs visvairāk balsis ieguvušajām partijām katrai trīs dienu laikā neizdevās izveidot valdību, valsts prezidentam saskaņā ar konstitūciju jāaicina visu politisko spēku pārstāvjus izveidot nacionālās vienotības valdību. Ja to nebūs iespējams izdarīt līdz ceturtdienai, 17.maijam, tad tiks izsludinātas jaunas parlamenta vēlēšanas, kas notiktu jūnijā.

Būtiski panākumi neonacistiem

6.maijā notikušajās parlamenta vēlēšanās «Jaunā demokrātija» (ND) ieguva 19,6% balsu un 108 no 300 parlamenta deputātu mandātiem. Otrajā vietā ierindojās SYRIZA ar 16,6% balsu un 52 mandātiem. Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība (PASOK), kas kopā ar ND veido pašreizējo valdošo koalīciju, bija trešajā vietā ar 13,31% balsu un 41 mandātu.

Mazās partijas, kuras bija pret taupības pasākumiem, tostarp SYRIZA, Grieķijas Komunistiskā partija un neonacistu partija «Zelta rītausma», vēlēšanās guva būtiskus panākumus uz valdošās koalīcijas partiju rēķina.

Vēlētāji sodīja PASOK un ND par to veidotās valdības veiktajiem taupības pasākumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams