Kurš gan nezina, kas ir MINI - mazs, mīlīgs automobilis ar kuru pārvietojas savdabīgais Misters Bīns. Tā gan bija pagātne, jo mūsdienās MINI jau ir kļuvis pieaudzis un BMW paspārnē ir savairojies daudzās un dažādās modifikācijās.

Tūlīt pēc MINI atdzimšanas uz ielas varēja sastapt tikai dažas modeļa versijas, toties mūsdienās jau var teikt, ka tādu ir daudz. Ja vēl pierēķina, ka katrs no MINI ir pieejams vairākās motorizācijas versijās - gan kā vienkāršs pārvietošanās līdzeklis, gan kā mazizmēra «spridzeklis» John Cooper Works izpildījumā ar vairāk nekā 200 kumeļiem «stallī» zem motora pārsega, tad tiešām sanāk kupla automobiļu ģimene.

Foto: Ingars, TVNET

MINI, MINI Cabriolet, MINI Clubman, MINI Roadster, MINI Coupe, MINI Countryman un virkne konceptauto - nosaukumu un formu ir daudz, taču visus šos auto vieno dzīvespriecīgums, savdabīgums, nepiespiesta atšķiršanās no transporta līdzekļu pelēkās masas. Lai arī tirgus apstākļos MINI ir spiests pielāgoties un izlaist aizvien jaunus virsbūves variantus, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus pircējus, aura, kas vijas ap šo vairāk nekā pusgadsimtu seno britu automobiļu marku, ir palikusi nemainīga.

Sākotnēji MINI bija divu durvju hečbeka formā, tad tam piebiedrojās Clubman ar trim sānu un durvīm un divviru durvīm aizmugurē, bet tagad MINI ēdienkartē ir arī modelis ar četrām durvīm un pat pilnpiedziņu - Countryman. Tieši šis MINI arī kļuva par pirmo šā zīmola auto manā braukšanas pieredzē. Un, atklāti sakot, patīkami pārsteidza.

Foto: Ingars, TVNET

Dizains

Countryman ir krietni, par apmēram 30 centimetriem garāks nekā MINI hečbeks un izmēru atšķirības ir redzamas jau no pirmā skata. Auto gabarītu garums ir 4097 milimetri (Cooper S/SD, izmēģinātais auto - 4110 mm), kas tam dod vietu mazajā klasē, taču patiesībā ir panākts, ka auto izskatās mazliet lielāks - jau nevis kā MINI, bet gan kā MIDI.

Automobiļa ārējam veidolam raksturīgas īsas virsbūves pārkares, līdz 149 milimetriem paaugstināts klīrenss, augsta logu līnija, stāvāka priekšpuse un taisnāks motora pārsegs. Apvienojot šīs īpašības ar MINI rotaļīgajiem dizaina akcentiem, ir iegūts Countryman, kurš vairs neatbilst sākotnējai MINI idejai, taču manā skatījumā ir krietni vien lietderīgāks par mazajiem hečbekiem, turklāt arī izskatās labāk.

Foto: Ingars, TVNET

Lai uzsvērtu automobiļa sniegtās iespējas, nobraucot no ceļa ar cietu segumu, autoražotāji parasti izmanto dažādus trikus, piemēram, melnas plastmasas uzlikas uz riteņu arkām, bamperiem un citām virsbūves daļām, kas vairāk pakļautas riskam nonākt saskarē ar citiem objektiem, un arī Countryman ir šādas «robustuma» izpausmes. Tas, cik bieži aizsargpārklājums pasargās virsbūvi no būtiskiem bojājumiem, protams, ir atkarīgs no braukšanas manieres un lietošanas vides, bet izskatās labi un atkarībā no izvēlētās virsbūves krāsas tas var būt interesants, kontrastējošs ārējā dizaina akcents.

Salonā

Līdz šim ar MINI biju personīgi ticies tikai divas reizes - pirmā reize bija pirms daudziem gadiem Rīgas autošovā Ķīpsalā, kad iespraucos mazā hečbeka aizmugurējā sēdeklī un pārliecinājos, ka tur jāsēž pa diagonāli, bet otrā reize bija dažus kilometrus garš brauciens, kura laikā pa īstam saprast, kas un kā, tā arī neizdevās.

Foto: Ingars, TVNET

Tādējādi Countryman bija pirmā izdevība iepazīt MINI zīmolu tā pamatīgāk. Lielais spidometrs paneļa vidū jau bija redzēts, un tas pat pēc 100 nobrauktiem kilometriem nešķiet simpātisks. Šajā ziņā esmu konservatīvs, jo uzskatu, ka vadītājam būtiskajai informācijai ir jābūt tieši priekšā; vienalga, vai aiz stūres vai projekcijā uz priekšējā stikla, bet priekšā. Labi vismaz, ka Countryman ir tahometrs, bet tajā mazs lodziņš ar digitālu ātruma rādītāju.

Bet bez lielā spidometra pulksteņa automobilī ir arī daudz citu specifisku sīkumu, ar kuriem MINI atšķiras no pārējiem auto. Pierasts, ka auto inženieri un dizaineri ilgi sēž un prāto, lai braucējiem būtu ērtāk un parocīgāk, bet tikai ne Countryman. Šajā auto svarīgāks par funkcionalitāti un ergonomiku ir stils un tas, cik ļoti auto atšķiras no citiem.

Foto: Ingars, TVNET

Neliels izmisums jau pārņem tūlīt pēc iekāpšanas auto - rokā ir dažus centimetrus diametrā liela, apaļa mantiņa ar izaugumu sānā un MINI logotipu virspusē. Suvenīrs tas nav, bet arī pēc aizdedzes atslēgas neizskatās. Pēc neilga apmulsuma brīža un meklējumiem priekšējā panelī tomēr izrādās, ka to var ieslidināt speciālā atverē aiz stūres, stūres bloķētājs atlec vaļā un auto ir gatavs iedarbināšanai. Kad joks ar aizdedzes atslēgu ir izspēlēts, MINI piedāvā nākamo - elektrisko logu pacēlāju slēdži ir nevis tur, kur ierasts, proti, pie rokturiem durvīs, bet gan diezgan zemu viduskonsolē. Aizsniegt var, taču šeit sagrupētie slēdži ir vienādi, funkcijas dažādas un par to grafisko apzīmējumu nozīmi visupirms ir mazliet jāpiedomā. Tāda, lūk, ir elementārā logu nolaišana MINI automobilī.

Stilīguma vārdā ir «upurēts» (ja tā var teikt) vēl šis tas salonā - ne visai parocīga ir no BMW adaptētās multimediju sistēmas vadība un durvju atvēršana no iekšpuses (ar roku, kas tuvāk durvīm, to grūti izdarīt), ātrumpārslēgi pie stūres darbojas, nevis velkot uz savu pusi, bet paspiežot uz priekšu, bet starp priekšējiem sēdekļiem ir sliede ar bīdāmu, ne visai parocīgu plastmasas maciņu. To gan var izņemt, tādējādi atstājot tukšumu, bet kā plusu to neskaitu.

Foto: Ingars, TVNET

Kā stilistiskos trūkumus kompensējošs faktors turpretim ir salona ietilpība, jo uz ārējo gabarītu fona Countryman salonā vietas ir pietiekami daudz – gan sēžot pie stūres, gan aizmugurējā sēdeklī, gan arī bagāžniekā, kurā vietas pietiks ne vienam vien iepirkumu maisiņam un sporta somai. Tā tilpums ar paceltiem aizmugurējiem sēdekļiem ir 350 litri, bet ar nolaistiem – palielinās līdz 1170 litriem.

MINI tehnika

MINI Countryman komplektēšanai tiek piedāvāti motori, kas nosedz gana plašu jaudas diapazonu; tā, lai netiktu apdalīta neviena potenciālo pircēju grupa. Mazākais ir MINI One Countryman paredzētais 98 zirgspēku benzīnnieks, tam seko Cooper Countryman ar 122 zirgspēkiem un visbeidzot lielākas jaudas dinamikas cienītājiem no labumu groza tiek piedāvāts Cooper S Countryman ar turbomotoru un 184 ZS. Ženēvas motoršovā dienas gaismu ieraudzīja arī pavisam karsts modelis - John Cooper Works Countryman ar 211 zirgspēku 1,6 litru turbo motoru. Šādi ekipēts Countryman, kam standartā ir ALL4 pilnpiedziņa un sešu pakāpju manuālā pārnesumkārba, spēj 100 km/h sasniegt 7,1 sekundē (7,5 sekundēs ar automātisko transmisiju), bet tā maksimālais ātrums ir 205 kilometri stundā. Dīzeļdzinēju saimē savukārt ir One D Countrymanar 90 ZS, Cooper D Countryman ar 112 ZS un Cooper SD Countryman ar 143 zirgspēkiem.

Foto: Ingars, TVNET

Manā rīcībā nonāca jaudīgākais no dīzeļiem komplektā ar automātisko pārnesumkārbu un ALL4 pilnpiedziņu, un jāsaka, ka šādā ekipējumā uz ceļa ar cietu segumu Countryman sniedz tieši tik, cik no tā varētu gaidīt, - dinamika ir pietiekama, patēriņš mazliet lielāks nekā datu tabulā norādīts, bet tāpat visnotaļ pieņemams (apmēram 5 litri uz šosejas un ap 9 litriem pilsētā), un akustiskais komforts priekš maza auto ar lieliem riteņiem ir pieņemams. Pieaugot klīrensam, Countryman nav iedzīvojies ļenganumā, tas ir stingrs un labi vadāms, taču nav ieguvis vienu no krosoveru priekšrocībām – sēdpozīcija gan ir mazliet augstāka un izkāpt no auto ir ērtāk, bet nevar arī teikt, MINI krosoveriņa vadītājs redz pāri pārējiem satiksmes dalībniekiem.

Pretvēja trokšņi, pārvietojoties pieļaujamā ātrumā, ausīs nepūš, bet, ja nu tomēr kāds troksnis kļūst pārāk uzbāzīgs, talkā nāks teicamā Harman Kardon audiosistēma (papildu opcija, ko var iegūt par 722 eiro). Uz kopējā pirkuma izdevumu fona varbūt nav vērts censties to dažus simtus ietaupīt, jo skaņas kvalitāte tiešām ir teicama un tā nezūd pat maksimālā skaļumā.

Foto: Ingars, TVNET

Countryman nebūtu īsts «laucinieks», ja tas brauktu tikai pa asfaltētām ielām starp lielpilsētas namiem. Tādēļ nolēmu automobiļa spējas kaut nedaudz pārbaudīt arī vidē, ko jau var dēvēt par bezceļu, un secināju, ka pilnpiedziņa (tā pat par papildu samaksu nav pieejama vājākajiem Countryman) apvienojumā ar paaugstināto klīrensu būtiski paplašina MINI izmantošanas iespējas. Maz gan ticams, ka kādam Countryman īpašniekam sanāks regulāri braukt pa meža ceļiem, kur pavasaris ledus kārtā ir izkodis pamatīgus caurumus un izkausējis milzu rises, bet ir patīkami apzināties, ka arī MINI tagad pa šādu ceļu spēj pārvietoties diezgan pārliecinoši. Protams, ja ir pienācīgi aprīkots.

Foto: Ingars, TVNET

Lietošana

Īsais secinājums par šo auto - ja gribas interesantu, atšķirīgu auto, tad MINI ir viena no opcijām, ko apsvērt. Bet MINI Countryman ir šā zīmola pārstāvis, kas savus tuvākos radiniekus pārspēj gan izmēros, gan funkcionalitātē, turklāt nezaudē dīvainības. Tas, protams, domāts pozitīvā nozīmē. Vienīgais šķērslis, kas jāpārvar, domājot par stilīgo MINI, ir tā cena, kas izmēģinātā Cooper Countryman SD All 4 gadījumā ir bez pāris simtiem 40 tūkstoši eiro.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams