Visā Latvijā ir slēgti vēlēšanu iecirkņi, kur kopš plkst.7 notika tautas balsošana par krievu valodas statusu Latvijā. Pretēji referenduma iniciatoru cerībām, iedzīvotāju aktivitāte ir bijusi augsta. Balsotāju aktivitāte pārsniedz 1 miljona atzīmi jeb 69.23% no visiem balstiesīgajiem. Šis referendums kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Ievērības cienīgs fakts, ka «aizbraucēju» iecienītajās valstīs kā Īrijā, Lielbritānijā cilvēki stāvējuši pat 2000 cilvēku garā rindā, lai izpildītu savu pienākumu.

Pievienota jaunākā informācija.

Latvijā līdz plkst. 22.00 referendumā par otru valsts valodu bija piedalījušies 1 069 759 iedzīvotāji, kas ir 69.23% no visiem balstiesīgajiem.

Rīgā nobalsojuši 308 635 vēlētāju jeb 75,54%,

Vidzemē - 292 292 jeb 71,42%,

Latgalē - 140 789 jeb 59,64%,

Kurzemē - 144 756 jeb 70,74%,

Zemgalē - 156 558 vēlētāji jeb 67,46% no kopējā vēlētāju skaita.

Foto: TVNET

Latvijā sestdienas rītā tika atvērti kopumā 950 iecirkņu. Referendums notiek vienu dienu Latvijā, kā arī 41 ārvalstī. Balsošanas iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22 (pēc vietējā laika).

Īrijā pārspēts balsošanas rekords

Nebijusi balsotāju aktivitāte šodien valda arī Īrijā, Lielbritānijā un Zviedrijā. Cilvēki visas dienas garumā bija gatavi stāvēt garās rindās, lai tikai varētu izpildīt savus pilsoņa pienākumus.

Īrijā dzīvojošie Latvijas pilsoņi šodien balso četros vēlēšanu iecirkņos. Dublinas iecirknī Īrijā dzīvojošie vai ciemos atbraukušie balsstiesīgie Latvijas pilsoņi aktīvi balsoja jau no pulksten 7 rītā, bet dienas vidū balsotgribētāju rindas stiepās laukā no iecirkņiem.

Iecirkņa vadītāja Vija Buša pastāstīja, ka «Rinda ir ne tikai vēstniecības pagalmā, bet arī uz ielas. Īri varētu brīnīties, ko mēs šeit darām,» teica Buša. «To var izskaidrot ar to, ka labi nāca informācija no Latvijas. Cilvēki pirms tautas nobalsošanas jau visu laiku interesējās».

Vienlaikus viņa atzina, ka vēstniecībai tas ir pārsteigums, ka tomēr tik daudz pilsoņu ierodas balsot.

Vēstniecībai ir atsūtītas 1300 balsošanas zīmes, un Buša pieļāva, ka ar to varētu nepietikt, taču problēmas tas neradīs, jo vēstniecībā ir iespēja tās uz vietas pavairot.

Vēstniecībā Londonā 2000 cilvēku gara rinda

Latvijas vēstniecībā Londonā iekārtotajā vēlēšanu iecirknī ir milzīga balsotāju aktivitāte, un rindā jāstāv aptuveni stundu, pastāstīja aculiecinieki un vēstniecības darbinieki. Vakarpusē pienākušas ziņas, ka rindā uz nobalsošanu stāv aptuveni 2000 cilvēku. Balsotāji gan projām neiet, bet mierīgi stāv rindā un gaida iespēju nobalsot referendumā.

Balsošana notiek mierīgi, un nekādi incidenti nav novēroti, tomēr rinda nesamazinās, jo arvien turpina nākt klāt jauni balsotgribētāji, bet vēstniecībā ir tikai divas balsošanas kabīnes un cilvēkus apkalpo četri vai pieci darbinieki.

«Vēstniecība atrodas kvartāla vidū, un rinda stāv līdz stūrim, iesniedzas nākamajā kvartālā un apvijas vēl ap nākamā kvartāla stūri,» sacīja balsotāja Kristīne Erta, kura rindā pie vēstniecības stāvēja 50 minūšu. Tagad rinda ir pastiepusies vēl garāka.

Jāpavairo pat balsošanas zīmes

Lielās balsotāju aktivitātes dēļ būs jāpavairo balsošanas zīmes. Incidentu nav.

Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais tik lielu pilsoņu aktivitāti izskaidroja ar to, ka cilvēkiem šis jautājums tiešām ir ļoti svarīgs. Cilvēki ir pārliecināti par savu izvēli, un cilvēki zina, kā balsot.

«Balso gan par, gan pret. Vēstniecībā skan gan krievu, gan latviešu valoda,» teica Stiprais.

Frankfurtē Vēlēšanu komisijai nācies kopēt vēlēšanu zīmes

Vēlētāju lielās aktivitātes dēļ Frankfurtes Vēlēšanu komisijai nācies kopēt vēlēšanu zīmes, informēja organizācijas «Latviešu kopība Vācijā» valdes priekšsēdis Nīls Ebdens.

Frankfurtē līdz plkst.14.30 pēc Vācijas laika ir nobalsojis 231 pilsonis.

«Ja salīdzina ar 11.Saeimas vēlēšanām, kad Frankfurtē pa visu dienu nobalsoja tikai 103 personas, tas ir liels pieaugums. Frankfurtes iecirknim bija tikai 200 balsošanas zīmes. Tās beidzās plkst.13.41. Sazinoties ar vēstniecību un Ārlietu ministriju, dabūjām atļauju zīmes kopēt. Kopētajām zīmēm otrā pusē uzspiests zīmogs, tāpat kā oriģinālām,» stāstīja Ebdens.

Arī Briselē pārsniegts rekords

Latvijas radio ziņo, ka arī Briselē šodien pārsniegts balsotāju rekords. Jau pa dienu nobalsojis vairāk cilvēku nekā iepriekšējos gados. Uz referendumu ieradušies cilvēki, kuri iepriekš referendumos un vēlēšanās nav piedalījušies.

Austrālijā referendums noslēdzies; aktivitāte - nebijusi

Austrālijā referendums jau ir noslēdzies un patlaban notiek balsu skaitīšana. Vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretāreIlze Nāgela atzina, ka Melnburnas vēlēšanu iecirknī lielākais vairums balsotāju nobalsojuši pret izmaiņām Satversmē.

Balsu saskaitīšanas rezultāti liecina, ka 306 balsojuši pret, savukārt pieci - par.

Austrālijā Adelaides iecirknī jau pārspēts aktivitātes rekords, jo tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem piedalījušies vairāk Latvijas pilsoņu nekā citās balsošanas reizēs, pastāstīja Adelaides iecirkņa pārstāvji. Iecirkņa sekretāre Skaidrīte Aguļeviča sacīja, līdz pulksten četriem pēc vietējā laika nobalsojuši bija 210 vēlētāju, kas šim iecirknim ir liels skaits. Salīdzinoši pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījās 168 cilvēki.

Austrālijā ir izveidoti vairāki iecirkņi, arī Brisbenā, Melburnā, Pērtā un Sidnejā.

Lielo aktivitāti skaidro ar latviešu atbildību par pamatvērtībām

Iedzīvotāju lielā aktivitāte referendumā izskaidrojama ar latviešu atbildību par pamatvērtībām, proti, latviešu valodu, kas ir Latvijas valsts eksistences jautājums, atzina aptaujātie sociologi.

Sociologs un pētījumu centra «Latvijas fakti» vadītājs Aigars Freimanis norādīja: ja referendumā izšķiras latviešu valodas liktenis, cilvēki kā Latvijā, tā ārzemēs ies uz vēlēšanu iecirkņiem «kaut vai tupus, rāpus vai kleini», jo tas ir nacionālās identitātes jautājums. «Latviešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, taču cita nekā nav kā vien latviešu valoda. Šī netverami smalkā lieta ir spējusi mobilizēt lielu skaitu cilvēku,» teica Freimanis.

Latviešu valoda - centrālais identitātes elements

Arī sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka Latvijas iedzīvotājiem un ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem referenduma tēma bija ļoti svarīga, jo latviešu valoda ir centrālais identitātes elements. «Publiskajā telpā izskanēja informācija, ka gadījumā, ja netiks savākts pietiekami liels balsojumu skaits »pret« grozījumiem Satversmē, iestāsies skarbas konsekvences. Acīmredzot tas ļoti mobilizēja latviešus doties uz vēlēšanu iecirkņiem,» sacīja Kaktiņš.

Runājot par zemo iedzīvotāju aktivitāti Latgalē, Freimanis norādīja, ka to, visticamāk, ietekmējusi vesela virkne dažādu faktoru, kā arī pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas to grūti prognozēt. Freimanis pieļauj, ka iedzīvotāju aktivitāte Latgalē ir atbilstoša tur faktiski dzīvojošo iedzīvotāju skaitam.

Savukārt Kaktiņš domā, ka zemā aktivitāte Latgalē varētu būt skaidrojama arī ar Latgales iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Viņš pieļāva, ka krievu valodā runājošie pilsoņi nav tik ļoti motivēti par valsts valodas jautājumu kā latvieši. Krieviem referendums, iespējams, bija ne tik daudz valodas jautājums kā vispārīga protesta paušana, piebilda Kaktiņš.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams