Nākamgad apaļu 100 gadu jubileju svinēs viens no pazīstamākajiem itāļu auto ražotājiem - Alfa Romeo.

Pārsteidzoši, bet Alfa Romeo vēsture sākās Francijā. Automobiļu ražotājs Aleksandrs Daraks nodibināja rūpnīcu Portello pilsētiņā, netālu no Milānas. No sastāvdaļām, kuras piegādāja no Parīzes, tur tika ražoti vienu vai divcilindru dzinēju automobiļi. Taču šis projekts izrādījās ne tik veiksmīgs, kā bija cerējis Darraks, un 1910.gadā viņš pārdeva savu rūpnīcu investoru apvienībai, kas 1910.gada 24.jūnijā nodibināja uzņēmumu Anonima Lombarda Fabbrica Automobili (A.L.F.A.).

Alfa Romeo 24 HP.
Sākotnēji A.L.F.A. automobiļi tika ražoti tikai un vienīgi, lai startētu auto sacensībās, bet, ja kāds vēlējās iegādāties personīgo alfu ikdienas lietošanai, viņam nācās samierināties ar sacīkšu auto. Tāpat kā šodien, arī toreiz automobiļi tika ražoti ar mērķi apvienot priekšzīmīgu izskatu un atšķirīgu raksturu, turklāt tie bija domāti cilvēkiem, kam patīk braukt, nevis tādiem indivīdiem, kuri auto uzskata par līdzekli, lai pārvietotos starp punktiem A un B.

Pirmais A.L.F.A. automobilis tika izlaists drīz vien pēc Italian Anonima Lombarda Fabbrica Automobili dibināšanas. Tas bija modelis 24 HP - salīdzinoši lēts, bet izturīgs auto, kurš gandrīz izcīnīja uzvaru jau savās debijas sacīkstēs Targa Florio; gandrīz tādēļ, ka sportists sliktas redzamības (ar dubļiem klātas sejas dēļ) dēļ bija spiests izstāties.

1912. un 1913. gadā sekoja nākamie modeļi - 15-20 HP un 40-60 HP, no kuriem pēdējais ir aprīkots ar sešu litru 70 zirgspēku dzinēju un izcīna uzvaru savā klasē Parma-Poggio Berceto sacensībās. Vēl gadu vēlāk A.L.F.A. galvenais inženieris Džuzepe Merozi uzbūvēja pirmo Alfa Grand Prix automobili, kurš spēja attīstīt 147 kilometrus stundā.

Džuzepe Merozi (28.08.1906.)
1914.gadā sākās Pirmais pasaules karš, resursu trūkuma dēļ kompānija nonāca grūtībās un to 1915.gadā pārņēma itāļu inženieris un uzņēmējs Nikolā Romeo. Kara gados A.L.F.A. rūpnīca Portello tika izmantota kara tehnikas, vilcienu ritošo sastāvu, munīcijas un arī lidmašīnu dzinēju ražošanai. Kara beigās Portello rūpnīca tika pielāgota traktoru un urbju ražošanai, taču Romeo nebija aizmirsis arī par automobiļiem. Ražošana gan neatsākās uzreiz pēc kara, taču arī ilgi nebija jāgaida - pirmais modelis, kurš nesa Alfa Romeo vārdu - Torpedo 20-30 HP - tika izlaists 1920.gadā un panākumi autosportā nelika uz sevi gaidīt - tolaik divdesmit divus gadus vecais Enco Ferari ar šo modeli izcīnīja otro vietu tā gada Targa Florio sacensībās. Principā tieši ar šo auto Alfa Romeo sāka sporta un sacīkšu auto projektēšanu un ražošanu.

Visi Alfa Romeo ražotie automobiļi bija tehniski attīstīti un daudzējādā ziņā pārspēja savus konkurentus; jauni izgudrojumi un tehniskie atklājumi tika testēti un nekavējoties ieviesti jauno modeļu ražošanā. Kā vienu no spilgtiem piemēriem var minēt dubultas augšējas sadales vārpstas (DOHC). Pēc triumfa 1923.gada Targa Florio sacensībās - izcīnīta pirmā, otrā un ceturtā vieta ar Alfa Romeo RL automobili. Starp citu, RL bija pasaulē pirmais auto, kuram iebūvēts dzinējs ar sešiem vienā rindā izkārtotiem cilindriem.

Alfa Romeo 6C 1500 Super Sport (1928).
Pamatojoties uz zināšanām, ko deva tādu pieredzējušu braucēju kā Tacio Nuvolari, Enco Ferrari, Antonio Ascari un Džuzepe Kampari secinājumi par automobiļu uzvedību un priekšlikumi uzlabojumiem, Alfa Romeo, nu jau inženiera Vitorio Jano vadībā, 1927.gadā izlaida modeli 6C 1500. Tā galvenās priekšrocības bija nevis jaudas rādītāji, bet gan konstrukcijas vieglums, sabalansētība un bremžu spēks. 1928.gadā sacīkšu braucējs Kampari ar 6C 1500, kas papildus bija apgādāts ar kompresoru (Super Sport), izcīnīja uzvaru Mille Miglia 1000 jūdžu sacensībās.

Gadu gaitā 6C ritošās daļas un dzinēji attīstījās: no 1929. gada dzinēja tilpums bija jau 1750 kubikcentimetri un jauda sasniedza 55 ZS, 1933.gadā - 1900 ccm un 68 ZS, 1934.gadā - 2300 ccm un 68-95 ZS, bet, sākot ar 1939.gadu, jau bija pieejams 6C ar 2,5 litru motoru un jaudu robežās no 87-110 zirgspēkiem. Paralēli 6C attīstībai 1931. gadā Alfa Romeo ieviesa leģendāro 8C. 8C šasijas/dzinēja kombinācija lielākoties tika izmantota sacīkšu un sporta automobiļos. 8C dzinējam bija sausais karteris, 8 cilindri un kompresors, kas kopumā jaudu palielināja līdz 150 ZS.

Alfa Romeo 8C 2300 (1931-1934).
1929.gada biržu krīze Amerikā un tai sekojošā lielā depresija atstāja negatīvu iespaidu arī uz Alfa Romeo, un par kompānijas saimniekiem 1933.gadā kļuva Itālijas Rūpnieciskās atjaunošanas institūts (Italian Institute for Industrial Reconstruction), kas nekavējoties paziņoja par uzņēmuma izstāšanos no autosporta, bet līdz tam uzbūvētie 8C 2300 BS sacīkšu auto turpināja ar atzinības vērtiem panākumiem startēt ar Scuderia Ferrari (Enco Ferari to dibināja 1929.gadā) karogu - Tacio Nuvolari 1933.gadā izcīnīja veselas septiņas uzvaras, tostarp Lemānā un Mille Miglia sacensībās. Sadarbība ar Ferrari turpinājās līdz 1939.gadam, kad gan Enco Ferari, gan Alfa Romeo nolēma izveidot savu sacīkšu automobiļu biznesu.

Trīsdesmitajos gados jaunie Alfa Romeo saimnieki, iepriekš minētais Rūpnieciskās atjaunošanas institūts, uzsvaru lika uz industriālo tehniku, taču līdzās lidmašīnu dzinējiem, tostarp jaudīgākajam tā laika aviācijas motoram ar 2000 zirgspēkiem, autobusiem un kravas automobiļiem tika ražotas gan dažādas Alfa Romeo 6C versijas, gan arī sporta auto, tiesa gan, nelielos apjomos. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka rezultātu dēļ būtu iemesls sarkt un kaunēties. Tieši otrādi, jo, piemēram, Luidži Bazi 1935.gadā uzkonstruēja Alfa Romeo Bimotore - automobili ar diviem dzinējiem un 300 zirgspēku kopējo jaudu, ar kuru izrādījās pietiekami, lai Vācijas Lielās balvas izcīņā Nirburgringā pārspētu konkurentus no Mercedes un Auto Union komandām, kuru spēkrati tolaik attīstīja jau 400 zirgspēku jaudu. Vienlaikus Alfa Romeo fokusējās uz ritošo daļu un tehniskās bāzes ražošanu pasažieru automobiļiem. Šī bāze ļoti bieži bija ietērpta virsbūvēs, kuras veidoja tādi slaveni itāļu auto dizaina uzņēmumi kā Carrozzeria Touring un Zagato. Pirmskara gados ražotais 6C bija viens to tiem.

Alfa Romeo 158 (1947-1950).
Otrā pasaules kara laikā Alfa Romeo, tāpat kā vairums citu Itālijas rūpnīcu, bija spiesta nodarboties ar tehnikas un aprīkojuma ražošanu militārām vajadzībā, kā dēļ tās kļuva par sabiedroto spēku mērķi aviācijas uzlidojumos, un 1944.gadā Portello rūpnīca pārstāja darboties. Nākamā gada aprīlī, kad tika pasludināts pamiers, darbs atsākās, taču vairs nebija atlikušas nedz lidmašīnu dzinēju, nedz autobusu ražošanas līnijas, nemaz nerunājot par automobiļu ražošanas konveijeriem. Ražošana sākās vien 1946.gadā, kad Alfa Romeo atsāka pirmskara 6C 2500 izlaidi. Paralēli tam itāļu uzņēmums no jauna pievērsās autosportam, turklāt arī šajā jomā nebija citas iespējas, kā tikai izmantot salīdzinoši vecus auto, konkrēti - 1938.gadā konstruēto sacīkšu modeli 158.

Pēc Otrā pasaules kara Alfa Romeo vadība ieraudzīja lielas izmaiņas industrijā – sāka strauji augt pieprasījums pēc masveidā ražotiem automobiļiem. Lai izdzīvotu, bija jāpārskata rūpnīcas stratēģija un jāgatavojas standartizētai ražošanai, kā to jau darīja citi uzņēmēji, sekojot Henrija Forda idejai. 1950.gada Alfa Romeo 1900 kļuva par pirmo Alfa Romeo, kas tika ražots pilnībā uz konveijera, turklāt ar vienotu virsbūves konstrukciju (nesošo virsbūvi). Šis modelis bija arī pirmais masveidā ražotais automobilis, kas tika izgatavots Alfa Romeo rūpnīcā.

Huans Manuels Fandžio.
1950.gads arīdzan iegājis vēsturē, kā Formula 1 sacīkšu sērijas dibināšanas gads, kurā čempiona titulu izcīnīja Alfa Romeo 158 pilots Džuzepe Farina. Gadu vēlāk itāļu marka sasniegumu atkārtoja, tikai tad uz starta stājās 158 evolūcijas modelis - 159 (tas bija aprīkots ar 1500 ccm dzinēju, kurš attīsta 425 ZS un ļauj pārsniegt vairāk nekā 300 km/h) -, savukārt pie stūres sēdēja leģendārais Huans Manuels Fandžio. Pēc izcīnītām 11 uzvarām tā gada 11 Grand Prix posmos Alfa Romeo no F1 aizgāja, atbrīvojot spēles lauciņu tādiem zīmoliem kā Ferrari, Jaguar un Mercedes.

Īpaša vieta Alfa Romeo vēsturē ir 1954.gadam - dienas gaismu ieraudzīja modelis Giulietta Sprint, daudzu markas kupeju tiešais priekštecis un pirmais automobilis Alfa Romeo vēsturē ar vārdu, kuram ir kāda nozīme, nevis tikai skaitlisku apzīmējumu. Starp citu, leģenda vēsta, ka pie vārda jaunais modelis ticis pavisam nejauši - Alfa Romeo darbinieki pusdienas laikā esot sēdējuši uz soliņa rūpnīcas tuvumā, kad garām gājis kāds iereibis krievs un uzdevis vienkāršu jautājumu: "Romeo jums ir! Bet kur ir Džuljeta?"

Alfa Romeo Giulia Coupé 1300 GT (1962-1966).
1962.gadā tika izlaists Giulietta tradīciju turpinātājs - Giulia. Būvēts dažādās versijās, tai skaitā kā kupeja, sedans un kabriolets, tas savā laikā bija ļoti iekārojams modelis, piedevām lika runāt par sevi autosporta aprindās, jo supervieglā GTA versija sešdesmito gadu otrajā pusē bija spēcīgs konkurents gan Porsche, gan Mercedes.

Septiņdesmitos gadus iezīmē automobilis, kuru Alfa Romeo izlaida tikai, lai apmierinātu ekonomiskā uzplaukuma apreibinātajos itāļos augošo kāri pēc personīgā transportlīdzekļa. Tas bija modelis Alfasud ar piecu vēlāk arī trīs durvju hečbeka virsbūvi un četru cilindru opozītmotoriem. Alfasud abas versijas gan tika pārdotas vairāk nekā miljons eksemplāros, taču šo automobiļu kvalitāte bija tik zema, ka Alfa Romeo reputācija tika sagrauta, un to nespēja atjaunot pat sekojošie Alfetta sērijas automobiļi.

8C Competizione un MiTo.
80. gadu vidū Alfa Romeo rūpnīca bija ļoti tuvu tās slēgšanai, kad to pārņēma Fiat. Fiat paspārnē Alfa Romeo vajadzēja aptuveni 15 gadus, lai atjaunotu savu vārdu ar labu mārketingu un nemitīgu kvalitātes uzlabošanu. Viss sākās ar Alfa 33, 90, 75 un 164. Tiem sekoja jaunās paaudzes 145, 146 un 155, un arī speciālā izlaiduma modeļiem – GTV un Spider - izdevās trāpīt desmitniekā.

Trešā modeļu paaudze - Alfa Romeo 156, 166 un 147 - beidzot ļāva Alfa Romeo atkal ierindoties moderno auto ražotāju vidū. Tie visi izcēlās ar dizainu, kura autors ir Valters de Silva - bijušais Alfa Romeo galvenais dizainers, kura roka tagad zīmē modernos Audi automobiļus. Savukārt jaunākā Alfa Romeo modeļu paaudze ar modeļiem 159, Brera, superautomobili 8C Competizione un stilīgo MiTo priekšgalā ir mēģinājums ar skatu nākotnē turpināt pirms 100 gadiem sākto sportisku un vienlaikus stilīgu automobiļu ražošanu. *no itāļu valodas - sportiskā sirds

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams