Eiropas Komisija (EK) šonedēļ grasās izteikt ultimātu Ungārijai, pieprasot steidzami atcelt daudz peltās konstitucionālās reformas. Ja tas netiks izdarīts, pret Budapeštu tiks sākta juridiskā procedūra, pirmdien atklāja avoti Briselē.

EK vienojusies brīdināt Ungārijas premjerministra Viktora Orbana vadīto valdību par iespējamu tiesvedību Eiropas Savienības (ES) Tiesā saistībā ar bloka pamatvērtību pārkāpumu. Oficiāls paziņojums šajā jautājumā gaidāms otrdien vai trešdien, skaidro informācijas avoti.

«Panākta vienošanās par trīs brīdinājuma vēstuļu izsūtīšanu,» atklāja kāda vārdā neminēta ES amatpersona.

«Viss ir sagatavots, vēstules tiks parakstītas otrdien vai trešdien,»

piebilda kāda cita amatpersona.

Budapeštai tiks dots ļoti īss laika posms, kurā tai būs jāveic Briseles pieprasītās izmaiņas likumos.

Prasa rīcību nekavējoties

Daži komisāri uzskata, ka Budapeštai konstitucionālo reformu atcelšanai būtu jādod mēnesis laika, taču citi mudina noteikt termiņu, kas nepārsniegtu divas nedēļas.

Parasti dalībvalstij tiek doti divi mēneši, lai mainītu apstrīdēto likumu,

taču Ungārijas gadījumā šis termiņš varētu tikt saīsināts līdz 14 dienām, skaidro amatpersonas.

Saskaņā ar pastāvošo kārtību, EK vispirms dalībvalsts oficiālā vēstulē jābrīdina par iespējamu juridisko procedūru, un tikai tad var sākt pārkāpumu procedūru.

Jaunā konstitūcija strādā par labu valdošajai partijai

Jau ziņots, ka asu starptautiskās sabiedrības, tostarp Briseles, nopēlumu izpelnījusies Ungārijas jaunā konstitūcija, kas, pēc kritiķu domām, mazina nozīmīgu valsts institūciju neatkarību, izmaina vēlēšanu sistēmu par labu valdošajai partijai un ierobežo preses brīvību.

Centrālās bankas neatkarības nodrošināšana izvirzīta kā priekšnoteikums sarunu atjaunošanai ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Savienību (ES) par iespēju Ungārijai saņemt 15-20 miljardus eiro lielu aizdevumu.

Kā ziņots, Ungārijas parlaments aizvadītā gada nogalē ignorēja starptautisko satraukumu un apstiprināja Centrālās bankas reformu, kas, pēc kritiķu domām, palielinās valdības ietekmi pār monetāro politiku.

Šis likumprojekts paredz paplašināt Centrālās bankas procentu likmju noteikšanas padomi no septiņiem līdz deviņiem cilvēkiem, divas papildu sēdvietas aizpildot parlamenta ieceltām amatpersonām.

Tāpat tiks palielināts bankas vadītāja vietnieku skaits no diviem līdz trim, un tos turpmāk iecels premjerministrs, nevis vadītājs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams