Šajā nedēļā pasaules uzmanība tika pievērsta Helsinkiem, kur tikās ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Dienu vēlāk pasauli pāršalca ziņa par Krievijas spiedzes Marinas Butinas aizturēšanu ASV. Tikmēr Irākā norisinājās protesti, tika turpinātas sarunas ar Ziemeļkoreju un kādā Āfrikas valstī pēc 20 gadu pārtraukuma tika atkal atklāta vēstniecība. Portāls TVNET apkopojis svarīgākos nedēļas notikumus uz starptautiskās politikas skatuves, par kuriem jāzina!

ASV un ES

16. jūlijā norisinājās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās Helsinkos. Tās laikā abi politiķi vienojās par nepieciešamību strādāt pie kodolieroču neizplatīšanas jautājumiem, veicināt ASV-Krievijas ekonomiskās attiecības, pārskatīt aktuālos bruņojuma kontroles līgumus un turpināt sadarbību konfliktu noregulēšanā Ukrainā un Tuvajos Austrumos.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lai gan tikšanās ir uzskatāma par samērā simbolisku un vienīgie taustāmie rezultāti ir atsevišķu darba grupu izveidošana, Trampa-Putina tikšanās ir spējusi iekustināt ledu abu lielvalstu attiecībās un radījusi labvēlīgu augsni tālāka dialoga veidošanai. Tuvāko mēnešu laikā būs interesanti pavērot vai darba grupu darbība sniegs pamatu arī sadarbības veicināšanai citos jautājumos un vai abi līderi izrādīs interesi vienoties arī par daudz jūtīgākiem jautājumiem (piemēram, NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs).

Krievija

17. jūlijā ASV tika aizturēta Krievijas pilsone Marija Butina, kura tiek apsūdzēta par darbošanos kā slepena Krievijas aģente Savienotajās Valstīs 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā. Par 29 gadus vecās Butinas aizturēšanu un apsūdzēšanu tika paziņots dažas stundas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās Helsinkos. Apsūdzībās teikts, ka Butina sadarbojusies ar Nacionālo strēlnieku asociāciju (NRA), kas aizstāv tiesības glabāt un nēsāt šaujamieročus un centusies iefiltrēties tajā, kā arī uzturējusi kontaktus ar vienu no lielajām ASV politiskajām partijām.

Foto: HANDOUT / REUTERS

Kāpēc tas ir svarīgi?

Butinas aizturēšana notiek laikā, kad ASV turpinās izmeklēšana par Krievijas iespējamo iejaukšanos prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Šis notikums ir vēl viens pierādījums, ka Krievijas izlūkdienestiem ir lielas ambīcijas veikt sarežģītas operācijas tālu ārpus savas valsts robežām. Tāpat tas rada papildus jautājumus izmeklētājiem vai Donalda Trampa ievēlēšana tiešām ir bijusi godīga un vai Lielbritānijas aizdomas par Krievijas pirkstu arī “Brexit” balsojuma ietvaros nav tomēr pamatotas.

Tuvie Austrumi

Irākas dienvidos arī šonedēļ turpinājās plaši protesti pret valdību saistībā ar pamata komunālo pakalpojumu piegādes problēmām, augsto bezdarba līmeni un valdošo korupciju. Protestētāji jau ir ieņēmuši un izdemolējuši atsevišķas valdības ēkas. Lai aizsargātu Irākas ekonomikai vitāli svarīgo naftas infrastruktūru no postījumiem, ministru prezidents Haiders Al Abadi to aizsardzību ir uzticējis īpašām pretterorisma vienībām.

Protesti Irākā / Foto: Reuters/Scanpix

Kāpēc tas ir svarīgi?

Minētie protesti norisinās Irākai ļoti nozīmīgā laikā, jo ir veiksmīgi noslēgusies valsts teritoriju atbrīvošana no teroristiskās organizācijas “Daesh” kontroles un sākušies valsts atjaunošanas darbi. Tāpat maijā Irāka noturēja jaunas vēlēšanas, kuru rezultāti vēl arvien nav apstiprināti. Notiekošie protesti sūta signālu Irākas iedzīvotājiem, ka kara pret “Daesh” uzvarēšana negarantē dzīves līmeņa uzlabošanos Irākā un valdība nespēj tikt galā ar valsts ekonomiskajām un iekšpolitiskajām problēmām. Atliek tikai vērot vai Irākas jaunā valdība nekāps uz tā paša grābekļa un spēs novērst jauna teroristiska grupējuma dzimšanu.

Tālie Austrumi

18. jūlijā ASV valsts sekretārs Pompeo paziņoja, ka ar Ziemeļkoreju ir panākts progress saistībā ar Korejas kara laikā (1950-1953) kritušo ASV karavīru mirstīgo atlieku atgriešanu. Balstoties uz Pompeo apgalvojumu, Koreja ir piekritusi pirmo atlieku atdošanai ASV jau pēc dažām nedēļām.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Korejas laikā kritušo karavīru ASV atgriešana bija vienas no vienošanām, kuras Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un ASV prezidents Donalds Tramps panāca samita laikā 12. jūnijā. Šķietams, ka pagaidām valdošais režīms Phenjanā ir izvēlējies uzturēt vienošanās garu un veidot dialogu ar ASV. Tomēr vēl arvien nav panākta vienošanās par konkrētu rīcības plānu, lai panāktu samita galveno mērķi – veikt pilnīgu Korejas pussalas denuklearizāciju. Kims Čenuns jau ir nosaucis ASV izteiktās prasības šajā jautājumā par gangstera cienīgām.

Āfrika

17. jūlijā notika Eritrejas prezidenta Jesaja Afevorki vizīte vizīte Etiopijā, kuras laikā amatpersona atklāja Eritrejas jaunatvērto vēstniecību. Vizītes laikā notika arī divpusēja tikšanās ar Etiopijas premjerministru Abiju Ahmedu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lai gan var šķist, ka vizīte ir kā daļa no jebkuru valstu diplomātisko attiecību ikdienas, tas ir maldinoši. Etiopija un Eritreja ir atradusies oficiālā kara stāvoklī jau 20 gadus un galīgais lēmums par 2000. gadā parakstīto Alžīrijas miera līguma akceptēšanu tika pieņemts tikai pirms divām nedēļām. Šī iemesla dēļ starp abām valstīm bija pārtraukti gan diplomātiskie, gan arī cilvēku savstarpējie kontakti. Etiopijas premjerministra vizīte Eritrejā saistībā ar miera līguma parakstīšanu bija pirmā augsta līmeņa amatpersonu vizīte abu valstu starpā 22 gadu laikā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams