Fotokolāža

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Nav jābūt vēstures entuziastam, lai zinātu, ka Brīvības pieminekļa vietā Rīgas centrā reiz slējās pavisam cits monuments – Krievijas cara un pirmā Krievijas imperatora Pētera I bronzas piemineklis. Lai arī no Rīgas centra tas tika aizvākts jau 1915. gadā, tomēr no pilsētas pazudis nepavisam nav, jo jau kopš 2001. gada sava bronzas zirga mugurā Pēteris veras Teikas daudzdzīvokļu namu logos.

Vietā, kur pašlaik slejas Kārļa Zāles radītais Brīvības piemineklis, Pētera I monuments atradās vien piecus gadus – no 1910. līdz 1915. gadam. Tēlnieka G. Šmita-Kasela mākslasdarbs tika atklāts 1910. gada 4. jūlijā, turklāt tā atklāšanas brīdī klāt esot bijis pats Krievijas cars Nikolajs II. No Rīgas centra tas saprotamu iemeslu dēļ tika aizvākts Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā.

Lai arī vērtīgā bronzas monumenta mūžs goda vietā bija īss, tomēr tam aiziet galējā zudībā nav ļāvuši apņēmīgi ļaudis un vesela likumsakarību virkne. 1915. gadā tika nolemts, ka piemineklis ar kuģi jātransportē uz Pēterburgu, taču ceļā kuģis pie Igaunijas krastiem nogrima. Rezultātā piemineklis turpmākos kara gadus nogulēja jūras dzelmē. Atpakaļ Latvijā piemineklis nonāca Latvijas pirmās brīvvalsts laikos 1934. gadā, bet, sākoties padomju laikiem, tas, protams, tika aizmirsts.

Pētera I piemineklis Rīgā

FOTO: Wikimedia Commons

Tikai 2001. gadā to par saviem līdzekļiem atjaunoja uzņēmējs un vēstures pazinējs Jevgēņijs Gombergs. Lai izvairītos no krāsainā metāla zagļiem un citādāku uzskatu piekritēju destruktīvajām darbībām, piemineklis tika novietots apsargātā autostāvvietā Teikā, Brīvības gatvē 223. Uz turieni devāmies arī mēs, lai daudz cietušo Pētera I monumentu aplūkotu paši savām acīm.

Šā monumenta atrašana patiesi nesagādā lielas grūtības. Atliek vien nonākt dotajā adresē, iesoļot daudzdzīvokļu namu pagalmā un taisnā ceļā doties pie vecāka gadu gājuma kundzēm, kas, lai cik banāli un stereotipiski, sēdēs uz pagalma soliņiem un spriedīs par sev svarīgām lietām. Kundzes laipni norāda, kur atrodas piemineklis, un nekavējoties ņemas spriest par Pēteri I, Nikolaju II un citām ar Krievijas impēriju saistītām lietām.

Fotokolāža

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Ieejot norādītajā stāvvietā, pirms došanās pie pieminekļa, kas patiesi iespaidīgi veras tālumā, drošības pēc palūdzam atļauju apsargam, kura būda atrodas gandrīz zem Pētera zirga pakaviem. Privāta teritorija tomēr. Apsargs ir vēlīgs, šķiet, pieradis pie tūristiem, tāpēc droši dodamies klāt monumentam.

Varens, smalki veidots un bargs – tādi ir pirmie iespaidi, redzot dzīvē to, ko iepriekš gadījies vērot tikai senās fotogrāfijās. Pētera cienību nemazina nedz putnu atstātās zīmes uz tā galvas, sejas un krūtīm, nedz groteskās “hruščovkas” tam visriņķī. Nevilšus nāk prātā, cik gan interesanti būtu dzīvot kādā no blakus esošajiem namiem. Mosties no rīta, ar kafijas tasi iziet uz balkona, padot labrītu Pēterim un doties dienas gaitās. Varbūt apniktu, ka viņš visu laiku skatās logos, varbūt būtu vienalga. Tiesa, tas būtu daudz interesantāk, nekā katru dienu pa logu redzēt tādus pašus logus un balkonus.

Pētera I piemineklis Teikā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kad esam Pēteri pietiekami iemūžinājuši, dodamies prom. Prātoju, vai šim piemineklim nebūtu pienācīgāk atrasties apskatei pieejamākā vietā? Mākslinieciski tas tomēr ir vērtīgs darbs, estētiski glīts, daudz labāk iekļautos kāda parka ainavā, nevis autostāvvietā. Cita lieta ir jautājums par pieminekļa vēsturisko kontekstu, tomēr tas lai paliek nākotnei.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO