Latvijā patlaban dien aptuveni 1400 NATO valstu karavīru, un plānots, ka viņu skaits pieaugs.

Lielāko daļu jeb 1300 lielo ārvalstu karavīra kontingentu veido Kanādas vadītā daudznacionālā kaujas grupa. Šajā Ādažu bāzē izvietotajā bataljonā rotācijas kārtībā dien Kanādas, Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas karavīri. Bataljona bruņojumā ir dažādi militārie transportlīdzekļi, tostarp, kaujas mašīnas un tanki, aģentūrai LETA skaidroja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada jūnijā.

2014.gadā pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas ASV uz Latviju Baltijas drošības stiprināšanā rotācijas kārtībā operācijā "Atlantic Resolve" nosūtīja dažāda līmeņa vienības, tajā skaitā ar smago bruņutehniku. Pēc NATO bataljona ierašanās ASV savu apjomu samazināja, un patlaban Lielvārdes Gaisa spēku bāzē izvietoti 70 ASV karavīri ar pieciem helikopteriem "Black Hawk", norādīja ministrijā.

Kopš 2015.gada Latvijā izvietota NATO spēku integrācijas vienība, kas atrodas Rīgā. Patlaban vienībā ir pārstāvētas 12 NATO dalībvalstis - Beļģija, Kanāda, Dānija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Spānija, Turcija, Lielbritānija, ASV un Latvija kā uzņemošā valsts. Pusi no personāla nodrošina Latvija, savukārt pārējos 20 amatus nodrošina citas NATO dalībvalstis.

Sagaidāms, ka Latvijā izvietoto sabiedroto karavīru skaits nākotnē tikai pieaugs. LETA jau ziņoja, ka jūlija sākumā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo vizītes laikā Latvijā paziņoja, ka Kanāda vēl uz četriem gadiem, proti, no 2019.gada aprīļa līdz 2023.gada martam, pagarinās Ādažos izvietotā NATO bataljona vadību.

Paziņojumā norādīts, ka Kanāda turpinās vadīt daudznacionālo kaujas grupu Latvijā, kā arī palielinās Kanādas bruņoto spēku klātbūtni Latvijā no 455 līdz 540 karavīriem.

Savukārt jūlija sākumā NATO samita laikā, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Dānijas, Igaunijas, Kanādas, Lielbritānijas, Lietuvas aizsardzības ministri parakstīja nodomu vēstuli par Daudznacionālā divīzijas “Ziemeļi” izveidi. Divīzijas štābu izvietos Ādažu bāzē.

Divīzijas "Ziemeļi" štāba ietvarvalstis ir Dānija, Igaunija un Latvija, un tam pievienojušās arī Kanāda, Lielbritānija un Lietuva. Divīzijas štābs ir atvērts arī citu sabiedroto iesaistei.

Štābs būs atbildīgs par NATO aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā. Divīzijas štāba komandvadība atradīsies Ādažu bāzē, Latvijā, un Karupā, Dānijā.

Divīzijas štāba "Ziemeļi" uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus.

Jaunizveidotais štābs būs efektīvs, militāri spējīgs, nodrošinās vienotu komandvadību un būs gatavs komandēt divīzijas lieluma vienību, tostarp štāba ietvarvalstu un dalībvalstu bruņoto spēku vienības un Baltijas valstīs izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Pilnībā izvērstā veidā divīzijas štābā dienesta pienākumus veiks vairāk nekā 300 karavīru.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams