Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvalde pēc likvidējamās "ABLV Bank" iesnieguma augustā sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par situāciju Latvijas finanšu sektorā, apstiprināja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš norādīja, ka iesniegumā minēti vairāki fakti, kurus bez kriminālprocesa sākšanas nav iespējams pārbaudīt.

VP priekšnieks gan uzsvēra, ka kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis konkrētām personām.

"ABLV Bank" sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis sacīja, ka kriminālprocess sākts pēc bankas šā gada 14.februāra iesnieguma, kurā tā lūdza izmeklēt nepatiesu ziņu izplatīšanu par banku un Latvijas finanšu sistēmu. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 194.panta pirmās daļas - par juridiskās personas finanšu instrumentu laišanu apgrozībā, pirms juridiskā persona uzsākusi darbību vai bez likumā noteiktās finanšu instrumentu reģistrācijas, vai apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu par finanšu instrumentu laišanu publiskā apgrozībā.

"Ievērojot to, ka bankai nebija un nav tiesību un pilnvaru, un procesuālu iespēju atspēkot izskanējušos apmelojumus, "ABLV Bank" vērsās policijā, lai tā kriminālprocesa ietvaros vispusīgi un detalizēti pārbaudītu februārī izskanējušo informāciju," teica Eglītis.

Viņš norādīja, ka "ABLV Bank" ieskatā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojumā par banku un Latvijas finanšu sistēmu izmantota nepatiesa informācija, kā arī tajā nav ņemta vērā būtiska informācija par bankas pēdējos gados paveikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

"Ar šādas nepatiesas informācijas izmantošanu tika nodarīts ievērojams un neatgriezenisks kaitējums bankas reputācijai un finanšu sistēmai kopumā. Mēs uzskatām, ka šādu nepatiesu ziņu izplatīšana ir vērtējam kā finanšu sistēmas darbības graušana. Ar lielu varbūtību uzskatām, ka "FinCEN" ir maldināts un viņiem sniegta nepatiesa, apmelojoša un nepilnvērtīga informācija gan par mūsu banku, gan par Latvijas finanšu sistēmu un tās paveikto kopumā," sacīja Eglītis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka iepriekš "ABLV Bank" lūdza sākt kriminālprocesu par tās ieskatā nepatiesajiem apmelojumiem kukuļdošanā, kas tika minēti "FinCEN" 2018.gada 13.februāra paziņojumā. Attiecīgo iesniegumu banka februārī iesniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka no 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams