Sīks cilvēka kaula fragments ļāvis zinātniekiem veikt pēdējā laikā lielāko atklājumu zinātnē. Proti, izrādās, ka antīkā meitene, no kuras cēlies kaula fragments, bija iepriekš nezināms divu cilvēku sugu - neandertāliešu un deņisoviešu – hibrīds, vēstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”.

Krievu arheologu grupa šo unikālo kaula fragmentu Deņisova alā, Sibīrijā uzgāja jau 2012. gadā. Pēc kaula dziļākas analīzes atklājās, ka tas nāk no meitenes, kura nomira pirms teju 90 tūkstošiem gadu, 13 gadu vecumā.

Kaula fragments tika nogādāts Maksa Planka Evolūcijas antropoloģijas institūtā Vācijā, kur pētnieku komanda izpētīja kaula genomu un atklāja, ka meitenes māte bija neandertāliete, bet tēvs – deņisovietis.

Neandertālieši un deņisovieši apdzīvoja Eirāziju tūkstošiem gadu, līdz 40 tūkstošus gadu senā pagātnē tos aizstāja modernie cilvēki. Neandertālieši pārsvarā apdzīvoja rietumu, bet deņisovieši – austrumu teritorijas.

Arī paši deņisovieši ir relatīvi jauns atklājums. 2010. gadā pētnieku grupa atklāja neierastu DNS kaula fragmentā, kas tika atrasts Deņisova alā, Sibīrijā, vēsta izdevums “National Geographic”. Jaunatklāto cilvēku sugu zinātnieki nodēvēja Deņisova alas vārdā.

Tālākie pētījumi pierādīja, ka deņisovieši ir saistīti ar neandertāliešiem, proti, tie ir atšķēlušies no tiem pirms aptuveni 400 tūkstošiem gadu.

“No iepriekšējiem pētījumiem ir zināms, ka neandertāliešiem un deņisoviešiem reizēm bija kopīgas atvases, tomēr es nekad nebūtu ticējusi, ka mums uzspīdēs tāda veiksme vienu no tām atrast,” stāstīja Maksa Planka institūta pētniece Viviāne Slona (Viviane Slon).

Kaula analīze atklāja ne tikai to, kas bija meitenītes vecāki, bet arī to, ka tās māte bija ģenētiski tuvāka tiem neandertāliešiem, kas cēlušies no Eiropas rietumiem, nekā tiem neandertāliešiem, kas dzīvoja Deņisova alas teritorijā. Turklāt izrādījās, ka meitenītes tēvam bija vismaz viens neandertāliešu sencis.

Lasīt un pievienot komentāru
TĒMAS
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams