Portugāles piekrastes pilsētā Peniši atrodas drūmu slavu iemantojis cietums, kurā pagātnes diktatūra nežēlīgi izrēķinājās ar antifašistiskajiem aktīvistiem. Sienās, kas pieredzējušas tik daudz ciešanu, tagad tiks ierīkots muzejs, vēsta aģentūra "Reuters". Laikā, kad Eiropā pieaug atbalsts galēji labējām kustībām, nedrīkst aizmirst par fašisma postu, uzskata bijušie ieslodzītie, kuru atmiņas muzejā tiks iemūžinātas un saglabātas nākamajām paaudzēm.

Portugālē no 1932. līdz 1968. gadam valdīja diktators Antoniu di Oliveira Salazars - visilgāk pie varas bijušais labējais tirāns Eiropā. Taču Salazara režīms pavisam sabruka vien 1974.gadā.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Salazara valdīšanas laikā Peniši cietums bija lielākā tāda veida ieslodzījuma vieta Portugālē. Tur nonāca politieslodzītie, ko cietumā sita un spīdzināja slepenpolicija.

82 gadus vecais komunistu aktīvists Domingoss Abrantess stāv cietuma kamerā, kur aizvadīja gandrīz desmit gadus no savas dzīves. "Mēs 22 līdz 23 stundas dienā pavadījām kamerā, un mūs daudz sodīja. [Pēdējās desmitgadēs] esmu apciemojis dučiem skolu visā valstī. Kad izstāstu savu stāstu, daži bērni jautā, vai tas patiešām notika," viņš stāsta.

Cietumsargi ieslodzītajiem dienām ilgi neļāva gulēt, strauji mainīja temperatūru kamerā un nodarbojās ar emocionālu šantāžu.

Foto: REUTERS/SCANPIX

"Labākais veids, kā godināt tos, kuri ziedoja savas dzīvības, - gādāt, lai fašisms neatgriežas. Galēji labējie Eiropā aug, tāpēc stāstīt par to jaunākajām paaudzēm ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš," uzskata Abrantess.

Aktīvisti norāda, ka iepriekšējās Portugāles valdības bieži vien apzināti centušās iznīdēt liecības par Portugāles fašistisko pagātni. Daži objekti, piemēram, Salazara slepenpolicijas galvenā mītne Lisabonā, pārveidotas par luksusa dzīvojamo māju kompleksiem vai viesnīcām. 

Foto: REUTERS/SCANPIX

Taču pēdējos gados tas mainās. Maijā Salazara bijusī brīvdienu rezidence pārtapa telpās, ko ļauts izmantot māksliniekiem. Portugāļu kinorežisori un teātra producenti stāstus par režīma pastrādāto iestudē uz skatuves un izrāda uz lielajiem ekrāniem.

"Brīvība ir cilvēktiesība, taču tā var pazust," norāda kultūras mantojuma organizācijas direktore Paula Silva, kuras vadītā institūcija pārvaldīs muzeju. 

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams