Šodien Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās tūkstošiem cilvēku, viņu vidū daudzi politiski represētie un viņu ģimenes, kā arī valsts augstākās amatpersonas, lai godinātu komunistiskā režīma deportāciju upurus. Pēc goda sardzes svinīgās ceremonijas un valsts himnas atskaņošanas valsts vadītāji, viņu vidū Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS), vairāki ministri devās garā procesijā nolikt ziedus pieminekļa pakājē.

"Jūs esat beigās uzvarētāji, jo totalitārā sistēma, kas gribēja iznīcināt visu, kas jums dārgs, ir izplēnējusi kā pelni vējā, un mēs esam atguvuši savu neatkarību," uzrunājot izsūtīšanu pārdzīvojušos Latvijas pilsoņus, sacīja Valsts prezidente. Viņa uzsvēra, ka padomju režīma veiktā etniskā tīrīšana ir noziegums pret cilvēci bez noilguma. Komunistiskās ideoloģijas vārdā veiktie padomju režīma noziegumi pamatā bija ļoti līdzīgi nacistu sludinātajam rasismam un īstenotajam genocīdam. "Vēršanās pret atsevišķām tautībām, kādu mēs redzējām pie nacisma, ir augstākā mērā necilvēcīga, bet cik no tās atšķiras vēlme veselas tautas vienkārši pārnest uz citu vietu, kā no tās atšķiras vēlme nevis viņus nostādīt bedres priekšā un nošaut, kaut gan mēs zinām, ka vismaz 700 šajā vienā deportācijas naktī izvestie tika nošauti, zinām arī, ka četri no desmit gāja bojā un nekad neatgriezās," sacīja Vīķe-Freiberga. Apstākļi, kādos izsūtītajiem lika dzīvot, bija tik necilvēcīgi, ka nolēma viņus vai nu lēnai un sāpīgai nāvei, vai izdzīvošanai ar samaitātu veselību. "Šodien mēs atceramies tos, kas tika bez vainas tiesāti savas piederības latviešu tautai dēļ," sacīja Valsts prezidente. "Viņi nebija nekādu noziegumu paveikuši, viņi vienkārši bija Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvoja normālu dzīvi. Tos, pret kuriem tika veikts viens no pirmajiem noziegumiem pret Latvijas tautu un pret cilvēci". Izsūtīto saraksti tika sistemātiski gatavoti mēnešu garumā. "Šajā akcijā piedalījās vesela virkne dažādu izpildītāju, pavēle nāca no augstākā līmeņa, no paša Staļina, un pa trepīti uz leju šajā varas vertikālē piedalījās vesela virkne dažādu tautību piederīgie, tajā skaitā arī latviešu tautas pārstāvji, tādi kā Kalnbērziņš, Vilis Lācis, Noviks un citi," sacīja prezidente. "Tā bija akcija, kas tika veikta it kā komunisma ideoloģijas vārdā un revolūcijas aizstāvēšanas vārdā," viņa norādīja. "Īstenībā tā tika vērsta uz teroru, lai iznīcinātu jebkādas domas par neatkarīgas Latvijas valsts turpmāko eksistenci, lai likvidētu un noņemtu no šīs teritorijas visus ļaudis, kas būtu domājami šai Latvijas valstij uzticīgi esam". "Mēs stāvam šeit pie Brīvības pieminekļa, mēs stāvam zem sava sarkanbaltsarkanā karoga, mēs varam brīvi dziedāt savu Latvijas himnu, un mēs esam uzvarējuši, un tā necilvēcīgā sistēma ar visiem saviem ieročiem, ar savām armijām, vardarbību un spēku ir sabrukusi, tā ir aizslaucīta vēstures mēslainē," uzsvēra prezidente. Kā uzrunā sacīja Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais, deportācijas bija kulminācija Latvijas pakļaušanai Maskavas diktātam, kas tika uzsākta jau pirms 1940.gada. Deportācijās tika iznīcināti tūkstošiem Latvijas inteliģentu un augstākās sabiedrības pārstāvju. "Tas bija genocīds pret Latvijas pilsoņiem," viņš sacīja. Pēc apvienības pārstāvja teiktā, 14.jūnijs ir ne tikai deportāciju piemiņas diena - šis datums simbolizē Baigo gadu kā Latvijas neatkarības sagrāvi. Viņš pauda nožēlu, ka 15 neatkarības gadu laikā nav izveidots piemiņas memoriāls no komunistiskā terora cietušajiem Latvijas pilsoņiem. Latvija, kas bija neatkarīga, ekonomiski attīstīta valsts ar augstu dzīves līmeni, okupācijas rezultātā nonāca PSRS varmācīgā pakļautībā. "''Vai Krievijas valdībai pietiks goda un pašcieņas, lai atzītu šo masveidīgo cilvēku iznīcināšanu un citu tautu pakļaušanu, kā to izdarīja citu tautu totalitārais režīms?" vaicāja Resnais. "Vēl šobrīd mūsu vidū atrodas tādi, kas grib iestāstīt sabiedrībai, ka tā nebija okupācija," viņš sacīja. "Ja tā nebija okupācija, tad kas tas bija? Brīvprātīga izbraukšana uz Sibīriju vai labprātīga sevis nodošana nošaušanai?" Viņš pauda gandarījumu par Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju par Otrā pasaules kara beigām. "Mēs, represētie, nekad neesam slavinājuši vācu nacismu, bet mēs arī nekad nepieļausim komunisma saudzēšanu," sacīja Resnais. "Mēs ceram aiziet no šīs pasaules ar pārliecību, ka šis bijušais varmācības murgs nekad neatkārtosies". Starp valsts amatpersonām, kas pie Brīvības pieminekļa pieminēja cietušos, bija arī vairāki ministri - ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP), aizsardzības ministrs Einars Repše (JL), vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (JL), ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), kā arī daudzi ārvalstu vēstnieki, Tautas partijas un partijas "Jaunais laiks" pārstāvji, bijusī vēstniece Sandra Kalniete. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins ziedus nolika kopā ar represētajiem, nevis ar valsts oficiālo delegāciju. Sākoties politiski represēto gājienam no Okupācijas muzeja, tā priekšgalā tika nests balts, ar dzeloņdrāšu vainagu apvīts krusts. Pēc svinīgās ceremonijas Valsts prezidente uzrunāja pie pieminekļa sapulcējušos. Pasākumā piedalījās arī Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda, kā arī frontes pārstāve Liene Apine, tērpusies aizsargu formā bez cepures. Vairāki cilvēki piketēja pret krimināllietas ierosināšanu pret nacionālradikālo laikrakstu "DDD".

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO