Šajā nedēļā Krievija paziņoja par vērienīgāko militāro mācību rīkošanu kopš Aukstā kara, bet ASV norisinājās atvadīšanās no Baltijas drauga – senatora Džona Makeina. Savukārt Sīrijā Putins gatavojās atbalstīt Asada noslēdzošo uzbrukumu, Arktikas pētnieki nāca klajā ar šokējošu atklājumu, bet Maroka cīnījās ar migrantiem. Portāls TVNET ir apkopojis svarīgākos nedēļas notikumus pasaulē, par kuriem jāzina.

ASV un ES

29. augustā ASV Arizonas štata kapitolijā notika atvadīšanās no 81 gada vecumā mūžībā aizgājušā senatora Džona Makeina, kurš pēc smagas cīņas ar smadzeņu vēzi nomira 25. augustā. Atvadīšanās laikā notika privāta ceremonija, kurā uzrunas teica štata gubernators Dags Dūsijs un bijušais ASV senators Džins Kails. Savukārt esošais senators Džefs Fleiks teica svētības vārdus. Pēc ceremonijas kapitolijs tika atvērts arī plašākai sabiedrībai, kura vēlējās no aizgājušā senatora atvadīties. 31. augustā Makeina mirstīgās atliekas tika nogādātas ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Viņu paredzēts apglabāt blakus militārās jūrniecības akadēmijas kursa biedram Anapolisas pilsētas kapos.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Mirušais senators Džons Makeins, kurš darbojās ASV Senātā jau kopš 20. gs. 80. gadiem, tika uzskatīts par vienu no kvēlākajiem Baltijas valstu neatkarības atbalstītājiem un Krievijas kritiķiem. Viņš ilgstoši proponēja ideju par nepieciešamību ASV aktīvāk iesaistīties Maskavas ārpolitisko aktivitāšu iegrožošanā pasaulē un būtiski palielināt militāro klātbūtni Austrumeiropā. Makeins jau arī kādu laiku bija «ragos» ar pašreizējo prezidentu Donaldu Trampu un nesen nonāca uzmanības lokā saistībā ar centieniem virzīt ASV Kongresā likumprojektu par nepieciešamību Senātam apstiprināt prezidenta iespējamo lēmumu izstāties no NATO. Izmantojot šādu gājienu, Makeins kopā ar citiem likumprojekta atbalstītājiem centās Baltijas un Austrumeiropas valstīm parādīt, ka, par spīti Trampa centieniem veidot dialogu ar Putinu, tām ASV iekšpolitikā vēl arvien ir draugi. Tomēr Makeina aiziešana būtiski neietekmēs amerikāņu uzņemto kursu uz Baltijas aizstāvēšanu, jo viņa idejas atbalsta gan daudzi republikāņu, gan demokrātu senatori.

Krievija

28. augustā Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka Krievijas austrumos no 11. līdz 15. septembrim norisināsies vērienīgākās militārās mācības kopš Aukstā kara beigām - Vostok-2018. Tajās piedalīsies aptuveni 300 000 karavīru, 36 000 tanku un 1000 lidaparātu. Paredzēts arī iesaistīt floti. Interesanti arī tas, ka atšķirībā no citām Krievijas rīkotām militārām mācībām šajās piedalīsies arī Ķīnas un Mongolijas karavīri. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs jau ir pamatojis to nepieciešamību ar pasaules valstu «agresīvo un nedraudzīgo» attieksmi pret Krieviju. NATO jau ir paziņojusi, ka ir par mācībām informēta un grasās tās novērot. NATO arī apsver Krievijas piedāvājumu atļaut NATO atašejiem klātienē novērot mācības.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Rīkojot šādus pasākumus, Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas demonstrēt valsts militāro varenību un spēju rīkot plaša mēroga koordinētas militāras operācijas. Tas savā ziņā ir signāls Rietumiem par Krievijas militāro pieaugšanu un spējām lietot spēku interešu aizstāvībai pasaulē. Tāpat Ķīnas un Mongolijas dalība liecina par šo valstu interesēm militāri sadarboties ar Krieviju. Mediju telpā jau arī ir izskanējis pieņēmums par Ķīnas ieinteresētību iegūt svarīgākās mācībstundas no karavīru pieredzes Sīrijas pilsoņu karā. Tomēr Latvijas iedzīvotājiem par Vostok-2018 uztraukties nevajadzētu, jo tās norisinās tālu no mūsu valsts robežām un, ļoti iespējams, izspēlēs kara ar NATO scenāriju Krievijas vidienē.

Tuvie Austrumi

Pasaules uzmanības lokā Krievijas militārie spēki šonedēļ nonāca arī Tuvo Austrumu reģionā. 28. augustā pienāca ziņa, ka Maskava ir izvēlējusies ievērojami palielināt savas flotes klātbūtni Vidusjūrā un caur Bosfora šaurumu nosūtījusi uz Sīrijas piekrasti desmit karakuģu lielu flotili un divas zemūdenes. Vairums no šiem kuģiem ir bruņoti ar tālās darbības rādiusa spārnotajām raķetēm.

Foto: SCANPIX

Kāpēc tas ir svarīgi?

Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana notiek brīdī, kad Sīrijas prezidents Bašars Al Asads gatavojas no saviem bruņotajiem pretiniekiem atkarot Idlibas provinci valsts ziemeļos. Tas ir pēdējais ievērojamais nemiernieku bastions, kurš vēl turpina pretoties Asada uzvaras gājienam. Krievijas flotes klātbūtne varētu tikt izmantota, lai atbalstītu Sīrijas prezidenta un Irānas finansēto grupējumu sauszemes spēku virzību. Idlibas krišana praktiski pabeigtu valstī notiekošo pilsoņu karu un nodrošinātu Asada pilnīgu uzvaru. Atliktu tikai pabeigt jaunas konstitūcijas veidošanu, kura nodrošināta prezidenta palikšanu pie Sīrijas vadības stūres.

Arktika

Šajā nedēļā pasauli šokēja arī zinātnieki. Izzinot klimata pārmaiņas Grenlandes rietumu daļā, tika secināts, ka Ilulisates ledāja platība katru gadu samazinās par piecdesmit kvadrātkilometriem (šis process arī pastāvīgi paātrinās). Zinātnieki arī informēja, ka ledus kušanas dēļ tuvāko 18 gadu laikā pasaules okeāna līmenis paaugstināsies par vienu milimetru. Tāpat tika izteikts brīdinājums, ka ledāju kušana varētu atsegt metānu un citas gāzes, kuras paātrinātu globālās sasilšanas izplatību vēl vairāk.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Ledāju straujā kušana Arktikas reģionā varētu atsegt ne tikai metānu un kaitīgās gāzes, bet arī vērtīgus dabas resursus, kuri interesētu daudzas pasaules valstis. Tāpat ledāju pazušana atbrīvotu stratēģiski svarīgus jūras ceļus, kas ļautu samazināt ceļošanas laiku no Krievijas ziemeļiem līdz Kanādas ziemeļiem gandrīz trīs reizes. Tomēr jāņem vērā, ka šis process arī varētu ietekmēt pasaules politiku negatīvi. Jāatceras par iedzīvotājiem Āfrikā un Tuvajos Austrumos, kuri varētu saskarties ar ilgākiem sausuma periodiem un līdz ar to arī badu. Tas savukārt palielinātu jau tā ievērojamās migrācijas plūsmas uz ziemeļiem – ASV un Eiropas Savienības valstīm.

Āfrika

30. augustā Marokas valdība paziņoja par operācijas sākšanu pret cilvēku kontrabandistiem un migrantiem, kuri tiek ievesti no Lejpussahāras Āfrikas. Minētās operācijas ietvaros valsts aizturēšanas centros jau ir ievietoti simtiem afrikāņu migrantu, kuri bija cerējuši nokļūt Eiropā. Operācija tika sākta pēc tam, kad simtiem migrantu ielauzās Spānijai piederošajā Āfrikas teritorijā Seutā, vardarbīgi šturmējot Marokas-Spānijas robežas žogu un uzbrūkot Spānijas policistiem. Spānijai piederošie Seutas un Melijas anklāvi ir vienīgās Eiropas Savienības (ES) teritorijas, kam ir sauszemes robeža ar kādu Āfrikas valsti, un tos bieži cenšas izmantot afrikāņu nelegālie imigranti, kas vēlas iekļūt blokā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Pēdējos gados Ziemeļāfrikas valsts Maroka kļūst arvien populārāks migrantu ceļš uz Eiropas Savienību. Šādu apstākli iespējams novērot dēļ bloka valstu mērķtiecīgajām darbībām Lībijā, caur kuru iepriekš plūda lielākā daļa aizbraucēju no Lejpussahāras valstīm. Šo darbību ietvaros ir spēcināta Lībijas krasta apsardze un palīdzēts sākt jaunas, vienotas valdības veidošanas procesu. Maroka tiek arī uzskatīta par daudz drošāku ceļu, jo atšķirībā no Lībijas valstī nevalda bruņoti grupējumi, kuri ceļiniekus var nolaupīt, izvarot vai aplaupīt. Tāpat no Marokas līdz Pireneju pussalai ir jāšķērso salīdzinoši mazāks attālums pār Vidusjūru nekā no Lībijas līdz Itālijas krastiem. Šo iemeslu dēļ paredzēts, ka Marokas valdība turpinās saskarties ar migrantu problēmu, un sāktā operācija ir tikai pirmais solis tās risināšanā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams