Kāds reiz ir teicis - "dzīve ir brīnums", un vislielākajā mērā apstiprinot, ka tas tā arī ir, Latvijas izlases hokejisti kopā ar saviem līdzjutējiem ir piedzīvojuši savu "brīnumu uz ledus". Vēl piecas minūtes pirms mača beigām sarkanbaltsarkanie bezcerīgi zaudēja baltkrieviem ar 2:4, taču turpmāko divu minūšu un 20 sekunžu laikā guva trīs vārtus pēc kārtas, izdarot neizdzēšamu ierakstu Latvijas sporta vēsturē. "Mēs uzvarējām nevis ar gribasspēku, bet ar ļoti lielu gribasspēku," pēc spēles atzina komandas treneris Leonīds Beresņevs. "Sākumā jutu, ka komanda netiek galā ar uztraukumu. Arī divi zaudētie vārti, veicot sastāva maiņu, bija uztraukuma sekas. Esmu viņiem ļoti pateicīgs, ka visi kā viens cīnījās līdz pēdējai sekundei un šajā ārkārtīgi smagajā spēlē mēs varējām gūt ļoti lielu uzvaru."

Latvijas izlases galvenais treneris ar skumjām arī atzina, ka šajā mačā vajadzēja būt Sergejam Žoltokam. "Sergeja klātbūtne viennozīmīgi bija jūtama. Viņš ļoti gribēja uzvarēt šajā turnīrā. Tas bija viņa sapnis." Baltkrievijas izlases treneris Mihails Zaharovs pēcspēles preses konferencē bija sašutis par savas komandas sniegumu spēles pēdējās piecās minūtēs: "Tās bija šausmas, kad pie pozitīva rezultāta 4:2 mana komanda aizmirsa par spēles plāna pildīšanu, cenšoties gūt vēl arī piektos vārtus, un ārpus katras kritikas ir vārtsarga (Šabanova - aut.) spēle, kurš ielaida visu, ko varēja ielaist, un to, ko atsita, - to pašā vārtu priekšā, tā ka pretinieks varēja trāpīt mērķī ar atkārtotu metienu. Un šis vārtsargs spēlē Krievijas superlīgā, kas pašlaik skaitās labākā pasaulē..." Zaharovs kritizēja arī savu aizsargu darbību, kas neizpildīja spēles uzdevumu un pieļāva rupjas taktiskas kļūdas, trijatā vienlaikus dodoties uz maiņu un ļaujot pretiniekam iziet viens pret vienu ar vārtsargu. Par visa turnīra labāko spēlētāju atzītais baltkrievu uzbrucējs Mihails Grabovskis kā vienu no neveiksmes iemesliem minēja arī savas izlases trenera nespēju laicīgi paņemt pārtraukumu. "Domāju, ka vajadzēja paņemt 30 sekunžu pārtraukumu. Tas būtu līdzējis." Kā pastāstīja Grabovskis, pēc spēles komandai bija ļoti nomācošas sajūtas. "Ģērbtuvē pēc mača bija kapa klusums," pēcspēles preses konferencē teica Baltkrievijas hokejists. Turīnas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra izšķirošā spēle bija 1996. gada Lillehammeres Olimpisko spēļu atlases turnīra atkārtojums, kad tepat Rīgas Sporta pilī par favorītiem uzskatītā Latvijas izlase ar 1:4 kapitulēja Baltkrievijai.
Pagājuši gandrīz deviņi gadi, un atkal tikpat augsta likme, un atkal tie paši "karotāji", un atkal tas pats kaujas lauks. 21. gadsimta mačā - Latvijas izlases vārtos tāpat kā toreiz Leonīds Beresņevs un viņa padomdevēji izlēma likt Sergeju Naumovu. Baltkrievi savukārt tā arī nesagaidīja savu pirmo numuru Andreju Mezinu un bija spiesti paļauties, ka nestabilais Sergejs Šabanovs šoreiz nepievils. Vēl viens būtisks zaudējums - acs savainojuma dēļ spēlē nevarēja piedalīties galvenais komandas aizsargs Ruslans Salejs. Arī bez viņa drīz vien apstiprinājās iepriekš izteiktā prognoze, ka Baltkrievijas izlase ir šā turnīra favorīti. Pats spēles sākums mazliet veiksmīgāks gan izdevās mājiniekiem un ceturtā piecnieka uzbrucējs Miķelis Rēdlihs jau pirmajā maiņā tiek klupināts - pirmais skaitliskais vairākums Latvijai. Vairākumā laukuma saimnieki spēj izdarīt tikai vienu metienu, un tad noteikumus pārkāpj jau Aleksandrs Macijevskis. Brīdī, kad, veiksmīgi izmetuši ripu no savas zonas, sarkanbaltsarkanie slido nomainīties, nākamā maiņa ar kavēšanos nāk laukumā un baltkrievi lieliem spēkiem gandrīz bez pretestības ieiet Latvijas zonā. Pirmo uzbrukuma vilni izdodas apturēt, taču Naumovs no aizvārtes nepaspēj laicīgi atgriezties savā vietā un Andreja Baško šķēliens no zilās līnijas viņu pārsteidz nesagatavotu - 0:1 pirmā perioda sestajā minūtē.
Turpinājumā Latvijas izlasei pēc kārtas ir pat divi skaitliskie vairākumi, bet komanda atkal demonstrē nemākulīgu ieiešanu baltkrievu zonā, faktiski tā arī neizdarot nevienu metienu. Sods par to nāca nekavējoties - divas minūtes Viktoram Ignatjevam un Oļegs Mukuļčiks pirmā perioda 13. minūtē ar tālu metienu atkal pārsteidz Sergeju Naumovu - 0:2, un, lai tiktu uz olimpiādi ir jāiemet jau trīs ripas, kas šķiet gandrīz nereāli tādā spēlē kā šī. Ja neizdodas komandas sadarbība, tad jāliek lietā cīņasspars un jāizmanto individuālā meistarība. Brīdī, kad Latvijai ir skaitliskais vairākums, bet kārtējoreiz neveicas ar kolektīvu spēles ievirzīšanu pretinieku zonā, Jānis Sprukts pārslido pār visu laukumu, ar māņu kustību atbrīvojas no sedzēja un no diviem metriem raida ripu Sergeja Šabanova cietoksnī - 1:2 un cīņa turpinās.
Otrais periods sākas ar pārsteigumu, jo Latvijas izlases vārtos Naumovu ir nomainījis Edgars Masaļskis (att.), kas vairāk tiek darīts nevis Naumova snieguma dēļ, bet acīmredzot lai dotu jaunu impulsu komandai un izmainītu nelabvēlīgo spēles gaitu. Tomēr arī Masaļskis dabū aukstu dušu jau perioda otrajā minūtē, kad atkal pēc neveiksmīgas Beresņeva veiktas spēlētāju maiņas viesi izraujas divi pret viens uz mūsu vārtiem un jaunā baltkrievu zvaigzne Mihails Grabovskis atjauno divu vārtu pārsvaru 1:3.
Kamēr skatītāji saķer galvu, mēģinot aptvert notikušo, Grigorijs Panteļejevs jau ir uzņēmis kursu uz Šabanova vārtiem. Pa kreiso malu viņš savā stilā, piesedzot ripu ar korpusu, aiziet līdz pašiem vārtiem un met. Šabanovs ripu atvaira vārtu priekšā un, atsitusies pret Panteļejeva (att. kopā ar Macijevski atzīmē vārtu guvumu) kāju, tā ar rikošetu no Šabanova kājsarga šķērso vārtu līniju - ir vārti un 2:3 otrā perioda sākumā, par spīti Balkrievijas hokejistu protestiem. Otrā perioda vidū Oļegs Antoņenko par bīstamu spēli ar augstu paceltu nūju saņem 5+20 minūtes soda, taču atkal nemākulīgi cenšas izmantot skaitlisko vairākumu, un tas beidzas ar to, ka seko trīs noraidījumu sērija mājiniekiem un divreiz pa 20 sekundēm Latvijas izlase ir spiesta spēlēt trijatā pret pieciem baltkrieviem. Ar milzu pūlēm laukuma saimnieki aizstāvas, bet tad tomēr atkal iedegas sarkanā spuldze aiz Latvijas izlases vārtiem. Vai tiešām atkal trīs vārtu deficīts? Tomēr vārti netiek ieskaitīti, jo vēl mirkli pirms tam Grabovskis apzināti mēģināja aizsist prom Leonīda Tambijeva nūju un, saņēmis informāciju no līnijtiesneša, spēles galvenais arbitrs Franks Avizuss ar nokavēšanos pieņem labvēlīgu lēmumu mājiniekiem. Mokas ar to nebeidzās, jo sarkanbaltsarkanie vēl dabūja kārtīgi pasvīst mazākumā, un tomēr galvenais, ka izdevās izturēt visu šo murgaino otro periodu. Spēles pēdējā perioda sākumā bija acīm redzams, ka Latvijas hokejisti ir noskaņojušies lauzt cīņas gaitu - sekoja vairāku bīstamu uzbrukumu sērija, kas apsīka perioda astotajā minūtē, kā rezultātā baltkrievi atkal pārņēma iniciatīvu, un tas vainagojās ar Ignatjeva noraidījumu. Kad mazākumā ir nospēlēta tieši minūte, savas snaipera dotības jau otrreiz šajā vakarā demonstrē Minskas "Keramin" aizsargs Baško, no patālas distances metot precīzi mērķī, - 2:4. Brīnumu laiks Rit trešā perioda 11. minūte. Pēc baltkrievu tikko gūtajiem ceturtajiem vārtiem pārpildītā Sporta pils šķiet ieslīgusi tādā kā letarģiskā bezcerībā, un bail iedomāties, kas notiek visā Latvijā pie televizoru ekrāniem.
Latvijas izlases uzbrukums lielāko šīs spēles daļu pinas pats savās neprecīzajās piespēlēs un kā pret sienu atlec no pretinieku aizsardzības bastioniem. Raksta autors savā piezīmju lapā ieraksta divus skumīgus vārdus - tikai brīnums... Par spīti visam Sporta pils "ērģelnieks" turpina spēlēt epohālo "We will, we will rock you...", tomēr šī uzvaru stimulējošā kompozīcija skan drīzāk skumji un sērīgi. Nesekmīgos ceļa meklējumos uz Šabanova vārtiem paiet vēl pāris minūšu, un tad vidējā zonā nenoturas pieredzējušais baltkrievu aizsargs Oļegs Hmiļs un divas minūtes par turēšanu ar nūju. Līdz spēles beigām palikušas tikai sešas minūtes un 27 sekundes. Ir skaidrs, ka šī ir pēdējā iespēja. Latvijas izlases treneris Leonīds Beresņevs, konsultējies ar palīgiem, ķeras pie pēdējā salmiņa - Masaļskis tiek nomainīts ar sesto laukuma spēlētāju un pretinieku vārtu šturmēšanai līdz ar Panteļejevu un Ankipānu laukumā dodas divi centri - Sprukts un Bērziņš. Skatītāju sirdis pamirst, kad baltkrieviem izdodas pārtvert ripu un seko metiens tukšo Latvijas vārtu virzienā... Vēl mirklis, un skatītāju tūkstoši atviegloti nopūšas - ripa aizslīd 10 cm gar vārtu stabiņu.
<i>AFI</i>
Sajutuši, ka viss vēl nav zaudēts, mājinieki metas uz pretinieku vārtiem ar tādu azartu, ka pat baltkrievu līdz šim ciešā aizsardzība padodas. Sprukts met pa vārtiem, Šabanovs ripu atsit savā priekšā, bet pirmais pie tās ir Bērziņš - vēl viens metiens. Šabanovs atkal atsit ripu tieši vārtu priekšā, un šo iespēju Armands (att. līksmo uz Sporta pils ledus īsi pēc spēles beigām) garām vairs nelaiž - ripa tīklā un rezultāta starpība sarukusi līdz minimumam, 3:4. No letarģiskās snaudas ir uzmodināti pat lielākie pesimisti, un, lai arī komandas ir vienādos sastāvos, mājiniekiem ir sestais spēlētājs, un tas ir viens vesels Latvijas līdzjutējs ar tūkstoš balsīm: Lat-vi-ja, Lat-vi-ja... Līdz spēles beigām atliek tikai četras minūtes 49 sekundes, taču sarkanbaltsarkanais orkāns vairs nav apturams - Panteļejevs pa labo malu ielaužas baltkrievu zonā, no metriem četriem met, un, kamēr Šabanovs domā ko darīt ar atsisto ripu, Sprukts burtiski lēcienā iedzen to Baltkrievijas izlases būrī - jau minūti un 47 sekundes pēc iepriekšējo vārtu guvuma atkal iedegas sarkanā spuldze, kas nemelo - rezultāts ir neizšķirts 4:4. Tomēr šoreiz ar neizšķirtu ir par maz, lai izcīnītu ceļazīmi uz Turīnu. Līdz spēles beigām vēl trīs minūtes un divas sekundes, bet sarkanbaltsarkanajiem pilnīgi pietiek ar 33 sekundēm.
Kā cunami vilnis kārtējais mājinieku uzbrukums noslauka baltkrievu aizsardzību - Ņiživijs pa kreiso malu ieslido dziļi pretinieku zonā, parocīgi kā uz delnas atspēlē ripu atpakaļ vārtu priekšā Semjonovam (att. pa kreisi), kas bez kavēšanās to raida vārtos... Turpmākais jau ir cits stāsts, kas saistīts ar milzīgu saviļņojumu, emocionālu pārdzīvojumu un asaru pilniem acu pāriem Sporta pilī un visur citur Latvijā - 5:4, tā nav vēl uzvara, tomēr atlikušās divas minūtes un 29 sekundes laukuma saimnieki maksimāli droši nospēlē aizsardzībā, neļaujot baltkrieviem pat pietuvoties Masaļska vārtiem. Ir!!! Uzvara. Latvija brauc uz Turīnu ar hokeja komandu, un simboliski, ka uz ieilgušās paaudžu maiņas fona šajā turnīrā jauno spēlētāju ieguldījums jau bija ļoti būtisks un, iespējams, pat izšķirošs olimpiskās ceļazīmes iegūšanai.
"Domāju, ka viņi (baltkrievi - aut.) pārāk ātri atslābinājās, noticēja uzvarai, bet tādās spēlēs nevar atslābināties, un par to viņi arī samaksāja," pēc spēles atzina viens no vakara varoņiem - trešo vārtu autors Armands Bērziņš. Latvijas izlases centrs atzīmēja, ka šis ir viņa dzīves spilgtākais notikums: "Pēc spēles ģērbtuvēs katrs aiz prieka kliedza, kas ienāca prātā, tad ienāca Valsts prezidente (att. pa labi uzmanīgi vēro Latvijas spēli no valdības ložas) un mēs kopīgi nofotografējāmies." Savukārt Latvijas izlases pieredzējušākais vīrs, 38 gadus vecais aizsargs Normunds Sējējs ar humoru komentēja savas izredzes spēlēt Turīnas olimpiādē: "Varbūt mani kā tūristu paņems līdz. Es jau taisījos it kā beigt karjeru, bet nu laikam būs vēl jāspēlē..." Pēc mača Baltkrievijas izlases galvenais treneris Zaharovs kritizēja arī tiesnešu darbību: "Tiesāšana bija ārpus jebkurām ētikas normas robežām. Tādā spēlē, kad uz kārts ir likta iespēja spēlēt olimpiādē, tā tiesāt nav ētiski..." sašutis bija Zaharovs. Tomēr baltkrievu treneris arī atzina, ka Latvijas izlases hokejisti bija meistarīgi. "Malači, ka spēja "izvilkt" tādu spēli." Metienu attiecība: 40 - Latvijai, 24 - Baltkrievijai. Latvijas izlases rindās par labāko izšķirīgajā mačā tika atzīts Panteļejevs, bet baltkrieviem - Grabovskis, kurš izpelnījās arī visa turnīra vērtīgākā hokejista titulu (četri vārti + trīs piesp.). Par Latvijas izlases rezultatīvāko spēlētāju šajā turnīrā kļuva Jānis Sprukts - trīs vārti un rezultatīva piespēle.
"Gan Latvijas, gan Baltkrievijas izlase bija pelnījusi braukt uz olimpiādi", dramatiskās spēles iznākumu rezumēja Panteļejevs. "Baltkrieviem ir lieliski izveidota komanda, ļoti labi spēlēja, bet domāju, ka visu izšķīra kļūdas. Šajā spēlē tās bija apmēram 50 pret 50 un uzvarēt varēja gan vieni, gan otri, vienkārši Fortūna šoreiz uzsmaidīja mums."
Sandis Ozoliņš (att. pa labi vidū - kopā ar komandas biedriem dziedot himnu), kurš bija viens no tiem, kas piedalījās arī neveiksmīgajā 1996. gada mačā, pēcspēles emocionālo stāvokli salīdzināja ar tām sajūtām, kad izcīnīja Stenlija kausu: "Pēdējā periodā bija tā - nu ko mēs, veči, tagad darīsim? Pēdējais salmiņš - mums ir jāpieķeras. Laika nav, mēs zinām, ka mums vajag uzvaru, darījām visu, ko varējām, un beigu beigās arī izvilkām to. Nezinu, kā... laikam kāds stāvēja pār mūsu galvām" - Ozoliņš nespēja rast racionālu izskaidrojumu notikušajam. "Nekad neko tādu neesmu piedzīvojis, lai gan esmu nospēlējis daudzas spēles savā karjerā, bet kaut kas tāds tik atbildīgā spēlē - tas ir vienkārši fantastiski." Latvijas izlases treneru lēmums no otrā perioda Naumova vietā vārtos likt Edgaru Masaļski pašam hokejistam ir bijis pārsteigums: "Tā kā nebiju 100% pārliecināts, ka būs jāstājas vārtos, tad, kad uzreiz bija izgājiens divi pret vienu, es vēl nebiju īsti iejuties vārtos un pats pieļāvu tādu muļķīgu kļūdu." Kad tika nomainīts pret sesto laukuma spēlētāju, Masaļskis tikai pēc skatītāju ovācijām saprata, ka vieni vārti ir atspēlēti un ir izredzes izglābties: "Es pievienojos tam, ko jau runāja komandā - Žoltoks bija sestais laukuma spēlētājs pēdējās piecas minūtes un palīdzēja mums izdarīt to darbu." Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas hokeja valstsvienība jau otro reizi pēc kārtas piedalīsies Olimpiskajās spēlēs. 2002.gadā Soltleiksitijā Olimpisko spēļu priekšsacīkstēs Latvija ar 4:2 uzvarēja Austriju, cīnījās neizšķirti 6:6 ar Slovākijas valstsvienību, kas tika uzskatīta par favorīti, bet izšķirošajā mačā ar 1:4 zaudēja Vācijai un neiekļuva pamatturnīrā. Latvijas izlases pretinieki Turīnas olimpisko spēļu hokeja turnīrā B grupā būs Zviedrijas, Slovākijas, ASV, Krievijas un Kazahstānas valstsvienība. Pirmā spēlē olimpiskajā turnīrā Latvijai būs tieši pēc gada - 15. februārī pret amerikāņiem. Kazahstānas hokejisti izcīnīja uzvaru kvalifikācijas turnīra C grupā Austrijas pilsētā Klāgenfurtē, kur neapšaubāmi favorīti skaitījās mājinieki. Savstarpējā spēlē viņi zaudēja austriešiem ar 0:4, bet tad izcīnīja divas uzvaras pēc kārtas un, pateicoties labvēlīgiem citu spēļu iznākumiem, ar vissliktāko gūto un zaudēto vārtu starpību (-2) finišēja pirmie. Šveices pilsētā Klotenē, kur notika A grupas spēles, pirmo vietu pārliecinoši izcīnīja Šveice un tāpat kā Latvija un Kazahstāna nodrošināja tiesības spēlēt Turīnas Olimpiskajās spēlēs, kur šveiciešu pretinieki A grupā būs olimpiskie un pasaules čempioni kanādieši, kā arī Čehijas, Somijas, Vācijas un Itālijas izlase.