Rīgas slavenākā grausta Marijas ielā 6 īpašniekiem atlikušas dažas dienas, lai noslēgtu līgumu par būvprojekta izstrādi milzīgās stūra ēkas pilnīgai atjaunošanai. Būvdarbi jāsāk pusotra gada laikā. Tomēr, ja īpašnieki tāpat kā līdz šim neko nedarīs, apburtais loks turpināsies, jo pašvaldībai pietrūkst instrumentu, ar ko piespiest īpašniekus rīkoties. Gadu desmitiem “spoku māja” turpina kropļot Rīgas seju.

Gandrīz divdesmit gadus garāmgājējus biedē ar tīklu, kas atgādina līķautu, apklāts piecstāvu grausts pašā Rīgas sirdī – Marijas ielā 6. Patiesībā baisais spoku nams ir 1904. gadā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektēts, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas pieder UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumam.

Virs galvas redzot biedējošo “monstru”, nav emocionāli viegli uzticēties regulāri veiktajām pārbaudēm un atzinumiem, ka ēka ir stabila.

Acīmredzot sajūta, ka ēka kuru katru mirkli var nobrukt pār gājēju galvām, ir pietiekami stipra, lai daudzus aizdzītu ielas pretējā pusē. Pašvaldība apliecina, ka jūlijā un augustā veikti ārsienu vertikāles monitoringi (tos veikuši īpašnieki), kas būtiskas izmaiņas sienu kustībā neuzrāda.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Sarunas ar īpašniekiem par ēkas rekonstrukciju  bez panākumiem norit jau 19 gadus – viss velti. Avārijas situācija tiek novērsta, bet soļi īpašuma sakārtošanas virzienā netiek sperti. Šobrīd ēkai ir divi īpašnieki: Igaunijas pilsonis Tomass Tols un Jevgēņijs Petrovs, kurš šā gada sākumā īpašuma tiesības saņēma dāvinājumā no Ludmilas Baumanes. Tolam daļa īpašuma pieder kopš 1997.gada.

Nesen abi īpašnieki Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) iesniedza dokumentus ēkas nojaukšanai, bet VKPAI šādam scenārijam nepiekrita.

Ņemot vērā ēkas atrašanos Rīgas vēsturiskajā centrā un tās arhitektūras pieminekļa statusu, sarunas var būt tikai par dažu bīstamu elementu demontāžu un ēkas pārveidi, bet pilnīga nojaukšana ir izslēgta, paskaidro VKPAI Rīgas nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Foto: Ieva Čīka/LETA

“Māja nosēžas, bet nav avārijas stāvoklī un garāmgājējus neapdraud. Manuprāt, ir skaidrs, ka šis ielas stūris ir pilsētbūvnieciski svarīgs.” Asaris norāda, ka īpašniekiem, kuri gribēja nojaukt māju, nebija plāna, kā tālāk attīstīt teritoriju. Īpašums Rīgas centrā sastāv no zemes vienības 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma.

Daudzu gadu garumā izveidojušos situāciju ar ēku pieminekļu inspektors dēvē par “absurdu un jocīgu”, ņemot vērā paaugstināto nodokļa maksu, kas tiek samaksāta. Ēka ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve, par ko jāmaksā paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme. Līdz ar to nav pamata domāt par mājas iekonservēšanu.

Savukārt ideja par nolaistā īpašuma atsavināšanu atbalstu ekspertu vidū neguva. Pašvaldības iespējas ietekmēt situāciju, ja ēka nav katastrofālā stāvoklī un nodokļi tiek samaksāti, ir tuvas nullei.

Asaris saka, ka lielas ticības, ka īpašnieki ievēros termiņus, viņam nav, tomēr, ņemot vērā, ka viens no īpašniekiem dāvinājumā savu daļu saņēma nesen, ir cerība, ka notikumi ar māju beidzot sāks risināties straujāk.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Kārtējais mēģinājums tikt galā ar graustu notika aprīlī, kad Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija īpašniekiem noteica konkrētus rīcības termiņus. Tostarp līdz 10. septembrim jānoslēdz līgums par būvprojekta izstrādi.

Ja tas netiks izdarīts, īpašniekiem uzliks sodu 10 000 eiro.

Sešu mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas būvprojekts jāsaskaņo būvvaldē, pusotra gada laikā jāsaņem būvatļauja un jāsāk būvdarbi. Ēka jāsakārto ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas. Noteikts, ka līdz 5.oktobrim jāpārbauda fasādes un jumta tehniskais stāvoklis. Apskate jāveic ik pēc sešiem mēnešiem.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams