Bosnijā-Hercegovinā svētdien notikušajās trīspusējās prezidentālās padomes vēlēšanās no serbu puses ievēlēts nacionālists Milorads Dodiks. Pēc 85% nodoto balsu saskaitīšanas Dodiks ieguvis 56% balsu, sakaujot mēreno Mladenu Ivaniču, kurš līdz šim ieņēma šo amatu.

No horvātu puses prezidentālajā padomē ievēlēts mērenais Žeļko Komšičs, kurš sakāvis līdzšinējo padomes locekli nacionālistu Draganu Čoviču.

Savukārt no musulmaņu puses padomē ievēlēts Šefiks Džaferovičs, paziņojusi vēlēšanu komisija.

Prezidentālajā padomē ir pārstāvēta katra no trim lielākajām reliģiski-etniskajām grupām - serbi, musulmaņi jeb bosņaki un horvāti. Katrs no trīs tās locekļiem ik pēc astoņiem mēnešiem rotācijas kārtībā uzņemas valsts galvas funkcijas.

Foto: AFP/EPA/SIPA/Imago/Scanpix

Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija-Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, joprojām ir ļoti vājas.

Jau ilgāk nekā divas desmitgades tās faktiski pastāvējušas, tikai pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam.

Atzīstot savu sakāvi, Čovičs brīdināja, ka valsti gaida līdz šim nepieredzēta krīze, taču Komšičs solīja kalpot visiem pilsoņiem, tostarp tiem, kuri par viņu nebalsoja.

Bažas par stabilitāti valstī rada Dodiks, kurš iestājas par Bosnijas-Hercegovinas sadalīšanu, kā arī kategoriski noliedz, ka serbi Bosnijas pilsoņkara laikā būtu pastrādājuši kara noziegumus, tostarp arī musulmaņu slaktiņu Srebrenicā.

Dodiks ir arī ļoti nelabvēlīgi noskaņots pret Rietumiem un izrāda atklātas prokrieviskas simpātijas.

Foto: AFP/EPA/SIPA/Imago/Scanpix

Viņš tiek uzskatīts par galveno sabotieri reformām, kuras ļautu Bosnijai tuvināties Eiropas Savienībai (ES).

Līdz ar prezidentālās padomes vēlēšanām svētdien Bosnijā-Hercegovinā notika arī nacionālā parlamenta apakšpalātas vēlēšanas. Serbu Republikā tika ievēlēts arī reģionālais parlaments un prezidents. Savukārt Musulmaņu-Horvātu Federācijā tika vēlētas gan reģionālā parlamenta abas palātas, gan visu desmit federāciju veidojošo kantonu parlamenti. Šo vēlēšanu rezultāti vēl nav zināmi.

Vēlēšanu komisijas publiskoto sākotnējie rezultāti liecina, ka nacionālistu partijas dominēs gan Bosnijas-Hercegovinas parlamentā, gan Serbu Republikas un Musulmaņu-Horvātu Federācijas reģionālajos parlamentos.

Dodika pārstāvētā "Neatkarīgo sociāldemokrātu savienība" (SNSD) izcīnījusi visvairāk vietu Bosnijas-Hercegovinas parlamenta vēlēšanās, bet Džaferoviča pārstāvētā nacionālistiskā Tiešās rīcības partija (SDA) izcīnījusi visvairāk balsu vēlēšanās gan Musulmaņu-Horvātu Federācijas reģionālajā parlamenta vēlēšanās, gan vēlēšanās tajos kantonos, kur vairums iedzīvotāju ir musulmaņi.

Savukārt Čoviča pārstāvētās partijas HDZ vadītā koalīcija, neskatoties uz viņa sakāvi Bosnijas prezidentālās padomes vēlēšanās, izcīnījusi visvairāk horvātu balsu Bosnijas-Hercegovinas parlamenta vēlēšanās, kā arī ieguvusi vairākumu kantonos, kur vairums iedzīvotāju ir horvāti.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams