Imantu varētu dēvēt par vienu no Rīgas jaunākajiem rajoniem – kaut arī rajona aizsākumi ir meklējami jau 15. gadsimtā, tomēr dzīvojamo ēku apbūve ir sākusies tikai pagājušā gadsimta beigās un vēl nav apstājusies. Šobrīd Imanta, par spīti dažādiem notikumiem un tenkām, kas to skārušas, turpina strauji attīstīties, kas savukārt piesaista arvien lielāku iedzīvotāju interesi.

Lai arī savulaik Imantu uzskatīja par ne pārāk drošu rajonu, nu tas ir sācis savu augšupeju, par ko liecina tas, ka tieši šeit tiek celti vairāki jauni projekti, plānojas jaunas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, attīstās arī sabiedriskā transporta un satiksmes ceļu infrastruktūra.

Foto: Jānis Škapars

Imantu rada muižkungi

Kaut arī Imanta daudzu rīdzinieku acīs ir rajons, kur atrodas padomju laiku sērijveida dzīvokļu ēkas, tomēr šeit ir pāris vēsturiski nozīmīgas celtnes, kas pārtapušas par sabiedriskajām ēkām. Pirmās ziņas par Imantu un tās apkārtni ir meklējamas jau 15. - 17. gadsimtā. Tolaik turīgie muižkungi īrēja Rīgas centra apkārtnē, tostarp Imantā, esošās teritorijas un tās apbūvēja ar nelielām muižiņām. Sākotnēji šīs muižas kalpoja kā zemnieku saimniecības, ar kuru saražotajiem produktiem apgādāja Rīgu un citas tuvumā esošās lielās pilsētas. Tomēr jau pēc kāda laika apkaimes muižas pārtapa par bagātnieku izklaides un atpūtas vietām. Lielāka piekrišana Imantai un citām Pārdaugavas apkaimēm radās 18. gadsimtā, kad pār Daugavu izbūvēja Peldošo tiltu. Tas ļāva muižniekiem vieglāk pārvietoties un noorganizēt preču pārvadāšanu no Pārdaugavas apkaimes līdz Rīgas centram. Tomēr jau 19. gadsimta beigās muižas zaudēja aktualitāti un to zemes muižnieki izpārdeva.

Foto: Jānis Škapars

Mūsdienās pazīstamā Imanta ir izveidojusies no četru muižu teritorijām – Zolitūdes muižas, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas, taču šobrīd pieņemtās apkaimes teritorijā atradušās arī Zeibarta muiža un Šulcmuiža. Vienīgā, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir Anniņmuižas kunga māja – tagad tur atrodas Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Pārējās muižu ēkas nav saglabājušās, taču to nosaukumi iemūžināti Imantas ielu nosaukumos.

No vēsturiski nozīmīgiem notikumiem jāpiemin Latvijas bruņoto spēku kaujas ar bermontiešiem, kas Imantā norisinājās no 1919. gada 4. līdz 6. novembrim. Neilgi pēc brīvības cīņu beigām Imantā sākās aktīvs būvniecības periods. Šeit ierīkoja meliorācijas sistēmu, izbūvēja ceļus un nosusināja purvu. Līdz pagājušā gadsimta 50. gadiem šeit atradās mazdārziņi un ģimenes mājas, bet vēlāk sākās masveida daudzdzīvokļu ēku celtniecība.

Rajons, kurā mācās topošie pedagogi

Imanta pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā Pārdaugavas apkaime – te mitinās 47 310 iedzīvotāji. Vadoties pēc 2018. gada SKDS pētījumu centra veiktā Rīgas iedzīvotāju aptaujas pētījuma datiem, Imanta ir trešā rīdziniekiem pievilcīgākā apkaime, kuru apsteidz vien Mežaparks un Centra apkaime. Un ne velti – šeit atrodas samērā liela zaļā zona un meži, piemēram, Anniņmuižas parks, tāpat ērta sabiedriskā transporta satiksme – tramvajs, vilciens un autobusi, skolas, tirdzniecības centri, Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāte un citas nozīmīgas iestādes. Tāpat no rajona ir ērti nokļūt līdz Rīgas centram vai tuvākajām apkaimēm, piemēram, Āgenskalnam, Zolitūdei vai Iļģuciemam. No vēsturiski nozīmīgiem objektiem Imantā atrodas “Sudrabkalniņš” - piemineklis latviešu kareivjiem, kuri 1919. gada novembrī cīnījās pret bermontiešu karaspēku un atbrīvoja Bolderāju un Anniņmuižu. Pieminekļa autori ir tēlnieks un Brāļu kapu memoriālā ansambļa un Brīvības pieminekļa autors Kārlis Zāle un arhitekts Ernests Štālbergs. Ik gadu pie pieminekļa norisinās 11. novembra atceres pasākumi.

Lai gan varētu šķist, ka Imantu teju vai pārņēmusi daudzdzīvokļu ēku apbūve, tās aizņem tikai 17% jeb 153 ha no visas apkaimes teritorijas, kas atrodas starp Kurzemes prospektu un Anniņmuižas bulvāri. 14% no Imantas teritorijas aizņem savrupmāju apbūve, kas jau vēsturiski izveidojusies rajona austrumdaļā ap Bebru ielu, ziemeļaustrumu pusē pie Bolderājas dzelzceļa līnijas un apkaimes rietumu daļā starp Kurzemes prospektu un Jūrmalas gatvi. Lielāko platību, 21% jeb 187 ha, aizņem jauktas apbūves teritorijas, bet 16% no Imantas platības aizņem ceļu trases. Zaļo zonu jeb dabas un apstādījumu teritorijas Imantā aizņem 14,2% jeb 127,8 ha.

Imantas jauno projektu segmentā sākusies strauja attīstība

Salīdzinot ar 2017.gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, darījumu skaits Rīgā samazinājies par 7%, līdzīgas izmaiņas ir manāmas arī Imantas dzīvokļu tirgū. Šeit reģistrēto darījumu skaits samazinājies par 6% - 2018. gada pirmajos astoņos mēnešos tas bijis par trīs darījumiem mazāk nekā pērn. Šogad Imantā mēneša ietvaros kopumā vidēji reģistrēti 46 dzīvokļu darījumi, savukārt 2017. gadā tie bija vidēji 49 darījumi mēnesī. Pēc piedāvājuma struktūras analīzes var secināt, ka dzīvokļu piedāvājums Imantā būtiski neatšķiras no citiem lielākajiem Rīgas mikrorajoniem. Šobrīd var uzskatīt, ka piedāvājums un pieprasījums ir balansā, līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas cenu korekcijas vai darījumu skaita pieaugums nav sagaidāms.

Foto: city24.lv

Šobrīd Imantā augstākais pieprasījums ir pēc remontētiem divu un trīs istabu dzīvokļiem, kas, tāpat kā citos Rīgas mikrorajonos, veido 77% no visiem mikrorajonā reģistrētajiem darījumiem. Tāpat saglabājas augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos, kuru piedāvājums vismaz pagaidām nav pietiekams. Pēdējos gados galvenokārt realizēts viens jaunais projekts – Imantas Ozoli, kas savukārt ir noteicis toni jauno projektu dzīvokļu cenām (šī gada pirmajos astoņos mēnešos vidējā dzīvokļa cena jaunajā projektā bijusi no 1450 līdz 2000 EUR/kv.m). Tiesa, šobrīd situācija strauji mainās un uzlabojas, jo gatavi, vai arī būvniecības un projektēšanas stadijā ir vēl vairāki jaunie projekti – Anniņmuižas bulvārī, Akāciju ielā, Jūrmalas gatvē, Slokas ielā un citur. Šī gada pirmajā pusē Imantā reģistrēti darījumi tikai divos jaunajos projektos, kas nodoti ekspluatācijā pēc 2016. gada 1. janvāra.

Foto: city24.lv

Imantā remontēta divu istabu dzīvokļa vidējā cena sērijveida dzīvokļa ēkās 2018. gada pirmajos astoņos mēnešos svārstījās no 790 līdz 940 EUR/kv.m., atkarībā no novietojuma rajonā un apdares. Trīs līdz četru istabu remontētu dzīvokļu vidējās cenas svārstās no 720 līdz 900 EUR/kv.m. Imantā izplatītākās ir 602. sērijas un lietuviešu projekta ēkas, kur augstākas kvadrātmetra cenas novērotas tieši 602. sērijas ēkās, ko var skaidrot ar ērtāku vides pieejamību, kā arī šīs sērijas ēkās ir lifts, ko parasti mēdz pieprasīt jaunie vecāki un sirmgalvji.

Foto: city24.lv

Gar Imantu trieksies "Rail Baltica"

Arī Imanta Rīgas attīstības programmā līdz 2030. gadam nav aizmirsta – šeit plānota Anniņmuižas parka revitalizācija, sporta kvartāla izveide un ilgi gaidītā Rail Baltica sliežu izbūve. Savukārt Imantas pievārtē, Anniņmuižas ielā 8, plānojas zemo cenu veikala "Lidl" būvniecība.

Šobrīd Imantas mazdārziņu teritorijā norisinās arī karkasmāju kvartāla izveide – miniatūru dzīvojamo namiņu būvniecība, kā arī jaunu dzīvojamo ēku projektu realizācija. Tāpat daži no Imantas graustiem tiks likvidēti vai pārveidoti, piemēram, bijušās rūpnīcas "Radiotehnika" administratīvās ēkas vietā jau šobrīd norisinās lielveikala "Depo" celtniecība.

Foto: Jānis Škapars

Lai gan sabiedrisko transporta līniju papildināšana Rīgas Domes plānos nav iekļauta, tomēr vēl aizvien aktīvi norisinās veloceliņa "Imanta – Daugavgrīva" izbūve.

Raksts tapis sadarbībā ar nekustamo īpašumu sludinājumu portālu City24.lv

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams