Šajā nedēļā pasaules uzmanība tika pievērsta notikumiem Vācijā, kurā kanclere Angela Merkele praktiski paziņoja par savas ēras beigām. Tikmēr Pakistānā norisinājās spraigi notikumi saistībā ar «zaimojošas» kristietes atbrīvošanu. Turpināja attīstīties arī notikumi saistībā ar Hašogi lietu un Centrālamerikas migrantu kolonnu. Visbeidzot, nesnauda arī mūsu austrumu kaimiņš, kurš nāca klajā ar kādu nepatīkamu pārsteigumu. Portāls TVNET apkopojis svarīgākos nedēļas notikumus, kuri jāzina!

ASV un ES

Pirmdien, 29. oktobrī Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka nekandidēs uz viņas partijas «Vācijas Kristīgie demokrāti» (CDP) vadītājas posteni decembrī gaidāmajās partijas iekšējās vēlēšanās. Tika arī izplatīta informācija, ka pašreizējais kancleres pilnvaru termiņš būs viņas pēdējais un politiķe 2021. gadā uz varu pretendēt vairs negrasās. Merkele par šādiem soļiem izšķīrās pēc kristīgo demokrātu un viņas koalīcijas sabiedroto Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SDU) ievērojamajiem zaudējumiem Hesenes landtāga vēlēšanās 28. oktobrī.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Merkeles pakāpeniskā aiziešana no Vācijas politiskās skatuves ir izraisījusi plašas diskusijas par valsts nākotni. Daudzi analītiķi uzskata, ka līdz ar Merkeles ēras beigām varētu mainīties arī valsts ārpolitika Eiropas Savienībā. Daudz kas būs atkarīgs no viņas pēcnācēja, taču jau pašlaik ir iespējams paredzēt, ka Vācija tuvākajā laikā starptautiski nebūs pārāk aktīva spēlētāja. Galvenokārt tāpēc, ka tā būs aizņemta ar iekšpolitisko haosu, kas radīsies no cīņas par Merkeles mantojuma pārdali. Tās savukārt ir bēdīgas ziņas visam blokam, jo Vācija ir ES spēcīgākais spēlētājs un tās vadība ir akūti nepieciešama. Īpaši tādēļ, ka eiropieši tagad saskaras ar neskaitāmiem izaicinājumiem (migrāciju, ekonomikas problēmām, «Brexit» un citiem).

Foto: TASS/Scanpix

Postpadomju telpa

Ceturtdien, 1. novembrī, Krievija paziņoja, ka ievieš sankcijas pret 322 Ukrainas pilsoņiem un 68 uzņēmumiem. Tās paredz iesaldēt šo personu Krievijā esošos aktīvus. Sankciju sarakstā ir arī bijusī Ukrainas premjere Jūlija Timošenko, tagadējais iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs un prezidenta Petro Porošenko dēls Aleksejs Porošenko. Sankcijas tika izplatītas dienā, kad Ukrainā viesojās kanclere Angela Merkele, kura paziņoja par gatavību saglabāt pret Krieviju vērstās ES sankcijas. Kremlis šāda pasākuma piemērošanu pamatoja ar Ukrainas nedraudzīgo attieksmi pret Krievijas pilsoņiem un juridiskajām personām. Domājams, ka ar to Krievija apzīmēja Kijevas piemērotās sankcijas Krievijai saistībā ar tās darbībām Austrumukrainā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Domājams, ka ar šāda gājiena palīdzību Krievija centās parādīt savus muskuļus laikā, kad galvenais atbildīgais par piemērotajām starptautiskajām sankcijām atrodas Rietumu un Maskavas galvenajā sadursmes punktā. Sankciju piemērošana ļauj valstij signalizēt saviem iedzīvotājiem, ka tā kontrolē situāciju un Maskavai vienmēr būs atbilde uz «ļauno» Rietumu shēmām. Šāda Krievijas darbība savukārt padara Krievijas-Ukrainas konfliktu vēl mazāk atrisināmu, un tā vien šķiet, ka Putins savu galveno mērķi – apturēt Kijevas virzību uz Rietumiem - spēs realizēt vēl ilgi.

Bijusī Ukrainas premjere Jūlija Timošenko / Foto: Zumapress/Scapix

Tuvie Austrumi

Trešdien, 31. oktobrī, Turcijas ģenerālprokurors Irfans Fidans paziņoja, ka Turcijā nogalinātais saūdarābu žurnālists Džamals Hašogi ir ticis nožņaugts, bet viss viņa ķermenis ir pēc tam sagriezts gabalos un iznīcināts. Paziņojums sekoja dažas stundas pēc tam, kad Stambulā uz sarunām bija ieradies Saūda Arābijas ģenerālprokurors. Turcijas puse paziņoja, ka bijusi spiesta publikai atklāt šīs detaļas, jo sarunas beigušās bez vērā ņemamiem rezultātiem.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Turcijas varas iestāžu apgalvojums kārtējo reizi nesaskan ar Saūda Arābijas apgalvojumu, ka žurnālists ir miris kautiņā, kas izcēlies miermīlīgas nopratināšanas laikā, un jau atkal pamatoti liek apšaubīt Rijādas varas iestāžu uzticamību. Par spīti valsts pūlēm noslēpt savu atbildību žurnālista nogalināšanā, saūdu karaļnams saskaras ar pieaugošu starptautisku kritiku, kurš varētu spiest karali nedaudz iegrožot galveno atbildīgo notikušajā – kroņprinci Muhamedu bin Salmanu. Iegrožošanas ietvaros varētu tikt nomainītas kroņprincim pietuvinātās atslēgas pozīcijas. Viss ar mērķi nepieļaut līdz šim valdošo patvaļu.

Nogalinātais saūdarābu žurnālists Džamals Hašogi / Foto: AFP/SCANPIX

Centrālāzija

Trešdien, 31. oktobrī, Pakistānas Augstākā tiesa atbrīvoja par islāma zaimošanu notiesāto kristieti – Asiju Bibi. Lēmums par sievietes atbrīvošanu ir izraisījis plašus protestus sabiedrībā, kurus vada islāmistu kustība «Tehreek-i-Labaik». Pakistānas nesen ievēlētais premjers Imrans Hans jau ir aicinājis cilvēkus saglabāt mieru un nenostāties pret valsti. Tikmēr islāmisti ir apsolījuši protestus turpināt.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Kristiete Asija Bibi tika aizturēta jau 2009. gadā. Aizturēšanas iemesls – padzeršanās no ūdens bļodas un tās pasniegšana musulmaņu sievietēm, ar kurām Bibi kopā lasīja ogas. Minētās sievietes uzskatīja, ka nedrīkst dzert no trauka, kuram ir pieskārusies kristiete, un pieprasīja, lai viņa pāriet islāmā. Bibi to darīt atteikusies. Zaimošana Pakistānā ir ar nāvi sodāms noziegums, taču realitātē nāvessods nekad netiek izpildīts. Tā vietā sabiedrība bieži vien nežēlastībā nonākušo cilvēku nolinčo pati (bieži vien tiesas procesa laikā). Asijas Bibi gadījumā viņas tuvinieki turpināja cīnīties par sievietes dzīvību un iesniedza vairākas apelācijas prasības. Šā iemesla dēļ viņas nāvessoda izpilde tika vairākas reizes atlikta, un sieviete turpināja dzīvot ieslodzījumā.

Iespējams, ka viņas atbrīvošana tika saistīta ar Bibi lietai pievērsto starptautisko uzmanību un Rietumvalstu izdarīto spiedienu. Lai gan Pakistānas valdība negribēja sadusmot islāmiski noskaņoto sabiedrību (kā ir noticis pašlaik), tai bija nepieciešams turpināt saņemt Rietumu finansiālo palīdzību un arī saņemt aizdevumu no ASV dominētā Starptautiskā valūtas fonda, lai aizpildītu milzīgo robu valsts budžetā. Imranam Hanam tagad nenoliedzami būs jāpieliek lielas pūles satrakotās sabiedrības nomierināšanai.

Foto: AP/Scanpix

Latīņamerika

Šajā nedēļā ASV virzienā cauri Meksikai turpināja plūst migrantu kolonna, kurā nu jau ietilpst aptuveni 4000-6000 cilvēku. Tā septembrī sāka ceļu no Hondurasas un citām Centrālamerikas valstīm (piemēram, Salvadoras un Gvatemalas). Iemesls, kāpēc cilvēki ir izvēlējušies veikt pārvietošanos šādā formātā, ir saistīts ar augstajiem drošības riskiem, kuri pavada nelegālu migrāciju. Ja cilvēki, nolīgstot kontrabandistu, izvēlētos pārvietoties klasiskajā variantā – uz vilcienu jumtiem un vagonu sakabēm, pastāvētu liels risks ne tikai nokrist, bet arī kļūt par vardarbības, noziedzības un cilvēku tirdzniecības upuriem. Lai gan ceļš kājām ir ievērojami ilgāks, tomēr migrantu savstarpējais atbalsts palielina iespēju, ka līdz galamērķim nonāks lielāks cilvēku skaits.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Migrantu kolonna ir kļuvusi par būtisku politisku instrumentu ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš to pamato kā attaisnojumu savai pret iebraucējiem vērstajai politikai. Tas ir īpaši svarīgi drīzumā gaidāmo vidustermiņa vēlēšanu kontekstā, kurā republikāņiem būs nopietna cīņa ar demokrātiem par vietām kongresā un senātā. Migrantu kolonna varētu kalpot kā labs atspēriena punkts pēc haosa Džamala Hašogi lietā, kurā cilvēki apšauba Trampa nepieciešamību brāļoties ar starptautisku slepkavu. Jau pašlaik Tramps ir nosūtījis karavīrus uz ASV dienvidu robežu un apsolījis nekādā gadījumā neielaist migrantus valstī.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams