FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Uz pirmo sēdi otrdien sanāks 13. Saeima. Sēdē, kura sāksies plkst.10, deputātiem būs jāievēl jauns Saeimas priekšsēdētājs. Vienlaikus, lai nedaudz atskatītos uz iepriekšējās Saeimas darbu, TVNET apkopojis tautas kalpu veikumu, informāciju, kuri kandidāti iekļuvuši 13.Saeimā, kā arī vairāku amatpersonu izteikumus par 12.Saeimas un iepriekšējās valdības darbu.

12.Saeima kopš sanākšanas 2014.gada 4.novembrī kopumā pieņēmusi 990 likumus, kas ir vairāk, nekā bija iespējis iepriekšējais parlamenta sasaukums.

Šis parlamenta sasaukums pieņēmis 187 jaunus likumus un veicis grozījumus 803 likumos, savukārt otrreiz caurlūkoti 11 likumi.

Notikušas 188 Saeimas sēdes. No tām 151 bija kārtējā, 21 ārkārtas sēde un astoņas ārkārtas sesijas sēdes. Tāpat 12.Saeima sanākusi uz astoņām svinīgajām sēdēm.

Atskats uz 12. Saeimu fotogrāfijās

FOTO: Saeimas kanceleja

12. Saeimas pilnvaru laikā izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodoti 1190 likumprojekti, no tiem 883 bija iesniedzis Ministru kabinets, 191 - Saeimas komisijas, bet 113 - Saeimas deputāti. 12. Saeimā trīs likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. Salīdzinājumā ar 11. Saeimu valdības aktivitāte likumu izstrādē ir augusi, savukārt pašu deputātu - nedaudz mazinājusies.

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā -, 12. Saeimā kopumā vērtēti 21 652 priekšlikumi.

12. Saeimas sēdēs debatēs visbiežāk runājuši deputāti Ivars Zariņš (S) - 328 reizes, Valdis Kalnozols (ZZS) - 238 reizes, Artuss Kaimiņš (KPV LV) - 191 reizi, Inguna Sudraba (NSL) - 188 reizes, Juris Viļums (LRA) - 186 reizes un Igors Pimenovs (S) - 176 reizes.

5

Salīdzinoši 11. Saeima bija pieņēmusi 910 likumus - 129 jaunus likumus un veikusi grozījumus 781 likumā. 11. Saeimas pilnvaru laikā bija notikusi 151 Saeimas sēde. No tām 118 bija kārtējās, bet 27 - ārkārtas sēdes.

Izskatīšanai 11. Saeimas komisijās kopumā tika nodoti 1158 likumprojekti, no tiem 855 bija iesniedzis Ministru kabinets, 173 - Saeimas komisijas, bet 123 - Saeimas deputāti.

11. Saeimas sasaukuma sēdēs debatēs visvairāk tika runājuši Andrejs Elksniņš (S) - 227 reizes, Ilma Čepāne (V) - 167 reizes, Zariņš (S) - 160 reizes, Pimenovs (S) - 119 reizes, kā arī Kārlis Seržants (ZZS) - 117 reizes.

Pieņemti svarīgi un pat vēsturiski lēmumi

12. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības par 12. Saeimas darbu paudusi, ka parlaments pieņēmis vairākus ļoti būtiskus, pat vēsturiskus lēmumus.

Atskats uz 12. Saeimu fotogrāfijās

FOTO: Saeimas kanceleja

Mūrniece akcentējusi, ka viņai bija gods un prieks strādāt kopā ar šā sasaukuma deputātiem, pieņemot būtiskus likumus un lēmumus. Strādāt kopā bijis interesanti - deputāti debatējuši un strīdējušies, bet spējuši arī vienoties, sacīja spīkere.

Runājot par paveikto, Mūrniece pauda uzskatu, ka 12. Saeima pieņēmusi būtiskus lēmumus, ko pat varētu saukt par vēsturiskiem. Piemēram, pāreja uz izglītību valsts valodā ir fundamentāls lēmums, ko var pielīdzināt balsojumam par Satversmes preambulu.

Tāpat viņa minējusi Enerģētikas likumu, ko varot saukt par nokāpšanu no Krievijas enerģētisko resursu adatas, lēmumu par Valsts prezidenta atklāto ievēlēšanu, minimālās algas celšanu, kā arī finansējuma palielināšanu aizsardzībai.

"Patiešām ļoti svarīgi un paliekoši lēmumi," teica Mūrniece. Viņa gan piebilda, ka nākamajai Saeimai būs jārisina jautājumi, kas saistīti ar OIK atcelšanu, dalīto īpašumu, 2019.gada budžetu.

Ministru prezidentam nav kauns par pieņemtajiem lēmumiem

Ministru prezidents Māris Kučinskis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) savukārt sacījis, ka viņam nav kauns par pieņemtajiem lēmumiem.

Premjers informēja, ka šā gada 6.novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 13.Saeima, viņa vadītajai valdībai apritēs 1000 dienas.

Ministru prezidents arī pateicies sociālajiem partneriem par kopīgu darbu un atbalstu, jo lēmumu pieņemšana ne vienmēr noritēja viegli. "Es visu šo laiku jutos kā kaujas laukā. Atceros kopīgas kaujas un strīdus, bet tie vienmēr noveda pie produktīva iznākuma," sacīja Kučinskis.

Kučinskis stāstījis, ka, ieņemot Ministru prezidenta amatu, nav bijis, par ko kaunēties, tomēr viņš norādīja, ka laika trūkuma dēļ daži jautājumi netika atrisināti. Kā piemēru premjers minēja izglītības reformu, par kuras pabeigšanu viņam neesot šaubu.

5

Tāpat valdības vadītājs norādīja uz rezultātiem veselības reformas jomā. Viņš pauda cerību, ka nākamā valdība "to nesabeigs". "Lai arī veselības jomā ne viss ir tā, kā gribētos, tomēr mediķu acīs ir cerība. Ar vieglu roku var apsolīt veselības nozarei novirzīt 8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tas nav iespējams. Mēs ar grūtībām nonācām līdz 4% no IKP," sacījis Ministru prezidents.

Atskats uz 12. Saeimu fotogrāfijās

FOTO: Saeimas kanceleja

Politiķu, kuri neiekļuva 13. Saeimā, “iemesli"

Vairāki politiķi, kuri 13. Saeimā neiekļuva, publiski pauda dažādus argumentus, kāpēc, viņuprāt, iedzīvotāji par viņiem vairījās atdot balsi.

Piemēram, pašreizējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs no Nacionālās apvienības kā nepārvēlēšanas iemeslus minēja “kremlistus”, kreisos liberāļus, kuri par viņu esot radījuši nepareizu, mītisku tēlu.

"Mans darbs bija vērsts trijās frontēs. Pirmkārt, pret prokremlisko ideoloģiju, par ko iekļuvu Krievijas melnajā sarakstā. Otrkārt, pret kreisi liberālo ideoloģiju, par ko iekļuvu šos liberāļus pārstāvošo mediju melnajā sarakstā. Treškārt, pret naudas atmazgātājiem, ēnu ekonomikas darboņiem, korumpantiem un administratoriem, par ko iekļuvu viņu melnajā sarakstā," teicis ministrs.

5

Rasnačs sūkstījies, ka viņa nelabvēļi radīja par ministru mītu tēlu un, tā kā 80% sabiedrības ikdienā par politiku neinteresējas, bet saņem informāciju par šo mītu, tad iznākums esot loģisks. Viņš atzinis: lai cīnītos ar šiem mītiem, vajadzēja aktīvāk informēt sabiedrību par paveikto.

Neiekļūst nākamajā Saeimā un rezultātus apstrīd tiesā

13. Saeimas deputāta kandidāts Jānis Klaužs no ZZS ar pieteikumu tiesā vērsās, jo viņam bija šaubas par ZZS mandātu pareizu sadali starp saraksta kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā. Klauža šaubas par vēlēšanu rezultātu pareizību balstījās apstāklī, ka balsu skaitīšanas laikā publiski pieejamā elektroniskajā vietnē attiecībā uz vēlēšanu zīmēs saskaitītajām "+" atzīmēm un svītrojumiem bijušas redzamas, Klauža ieskatā, neizskaidrojamas izmaiņas.

Proti, noteiktā laika posmā attiecībā uz pieteicēju saskaitīto "+" atzīmju skaits samazinājies, bet saskaitīto svītrojumu skaits vienlaikus palielinājies. Turklāt citiem sarakstā esošajiem kandidātiem notikušas pretējas izmaiņas, proti, saskaitīto "+" atzīmju skaits palielinājies, bet saskaitīto svītrojumu skaits samazinājies. Pieteicējs uzskatīja, ka nepamatotas izmaiņas notikušas nevis vēlēšanu iecirkņu komisiju darbā, veicot vēlēšanu zīmju skaitīšanu, bet elektroniskajā skaitīšanas sistēmā.

5

Savukārt Augstākā tiesa, ievērojot pieteicēja iebildumu pamatojumu, lietā pārbaudītos apstākļus, tostarp to, ka lietā nav ziņu, kas varētu pierādīt pretējo, atzina, ka pieteicēja norādīto izmaiņu rašanās pamatā ir elektroniskās sistēmas, kas nodrošina provizorisko datu uzrādīšanu publiskai apskatei pieejamā vietnē, darbības princips. Tas nevarēja grozīt vēlēšanu rezultātu attiecībā uz pieteicēju.

Atskats uz 12. Saeimu fotogrāfijās

FOTO: Saeimas kanceleja

Tiesa nekonstatēja, ka pieteicēja norādīto izmaiņu pamatā būtu bijuši pārkāpumi vai kļūdas vēlēšanu komisiju un elektroniskās sistēmas pārziņa darbībā. Tāpat tiesa guva apstiprinājumu, ka vēlēšanu dati nav mainīti neatļautas iekšējas vai ārējas iejaukšanās un mijiedarbošanās elektroniskajā sistēmā rezultātā.

AT spriedumā skaidroja: lai pēc iespējas ātri informētu sabiedrību par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, atbilstoši elektroniski izveidotai sistēmai publiski pieejamā vietnē tika ievietoti balsu skaitīšanas procesā iegūti dati, kuriem nebija galīgā rezultāta rakstura. Katram vēlēšanu iecirknim saskaitot attiecīgajā sarakstā pie kandidātu uzvārdiem vēlētāju izdarītās "+" atzīmes un svītrojumus un noslēdzot par to balsu skaitīšanas protokolu, dati par to tika nodoti arī apskatei minētajā vietnē.

13. Saeimā iekļuvušie, neiekļuvušie

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai "Saskaņa" jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai "KPV LV" un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" un nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai "Jaunā Vienotība" - astoņi mandāti.

No partijas "Saskaņa" jaunajā Saeimā Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem ticis ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs un Artūrs Rubiks.

Vidzemes apgabalā no "Saskaņas" saraksta nākamajā Saeimā iekļuvusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, deputāts Jānis Ādamsons un bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Latgalē no "Saskaņas" saraksta Saeimā tikusi Daugavpils domes izpilddirektore Inga Goldberga un Daugavpils novada domes deputāts Edgars Kucins, 12. Saeimas deputāti Ivans Ribakovs, Jānis Tutins un Vladimirs Nikonovs, kā arī SIA "Rēzeknes slimnīcas" valdes loceklis Jānis Krišāns.

Kurzemē no "Saskaņas" saraksta nākamajā Saeimā ticis Liepājas domes deputāts Valērijs Agešins, savukārt no Zemgales apgabala - Saeimas deputāti Ivars Zariņš un Vitālijs Orlovs.

Atskats uz 12. Saeimu fotogrāfijās

FOTO: Saeimas kanceleja

Partiju "KPV LV" no Rīgas apgabala nākamā parlamenta pārstāvēs Saeimas deputāts un bijušais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Artuss Kaimiņš, partijas premjerministra amata kandidāts un advokāts Aldis Gobzems, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, bijušais "RīgaTV 24" raidījuma vadītājs Didzis Šmits, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Puga un SIA „Jumburgs” valdes locekle Iveta Benhena-Bēkena.

No "KPV LV" Vidzemes saraksta Saeimā iekļuvusi uzņēmēja Linda Liepiņa, zvērināts advokāts Aldis Blumbergs, reģionālās pašvaldības policijas lietvede Ieva Krapāne un Ādažu novada domes deputāte, bijusī partijas "Saskaņa" deputāta amata kandidāte Karina Sprūde. Zemgales apgabalā no "KPV LV" nākamajā Saeimā iekļūs Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens, Jelgavas novada domes Ralfs Nemiro un SIA "Lietas MD" lielo klientu pārdošanas vadītājs Jānis Vitenbergs.

Saeimas vēlēšanu rezultātā Kurzemē "KPV LV" ieguvusi trīs deputātu mandātus un Saeimā strādās Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa palīgs un Latvijas Lobētāju asociācijas valdes loceklis Atis Zakatistovs, kravas pārvadājumu uzņēmuma SIA "Monēta" finanšu vadītāja Ramona Petraviča un Kuldīgas novada domes deputāts Ēriks Pucens. Savukārt "KPV LV" no Latgales pārstāvēs Saeimas deputāta, "Saskaņas" deputāta kandidāta Anrija Matīsa palīdze Janīna Kursīte.

Jauno konservatīvo partiju (JKP) no Rīgas apgabala Saeimā pārstāvēs Rīgas domes deputāte Juta Strīķe, kādreizējais Latvijas ekonomikas un finanšu uzraudzības administrators Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā Gatis Eglītis, lidostas "Rīga" padomes loceklis un satiksmes jomas eksperts Tālis Linkaits, Rīgas domes deputāte Linda Ozola un SIA "Your move" rīkotājdirektors Reinis Znotiņš. No Latgales apgabala JKP pārstāvēs Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Ilga Šuplinska un Valsts ieņēmumu dienesta vecākais izmeklētājs Juris Rancāns.

JKP no Vidzemes Saeimā pārstāvēs Rīgas domes deputāti, bijušais tieslietu ministrs, partijas premjerministra amata kandidāts Jānis Bordāns un Rīgas domes deputāte, operdziedātāja Evita Zālīte-Grosa, kā arī Jūrmalas domes deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla, Daugmales pamatskolas skolotāja Anita Muižniece un JKP Ētikas komisijas vadītāja vietnieks Normunds Žunna. No Zemgales JKP 13.Saeimā pārstāvēs Rīgas domes deputāti Krišjānis Feldmans un Sandis Riekstiņš, bet no Kurzemes JKP darbu Saeimas deputāta amatā sāks Rīgas domes deputāts, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs Juris Jurašs un SIA "Hubbs" valdes priekšsēdētājs Uldis Budriķis, kurš ierindojies otrajā vietā dziedātājas Ievas Akurateres kandidatūras daudzo svītrojumu dēļ.

Partiju apvienību "Attīstībai/Par" nākamajā Saeimā no Rīgas apgabala pārstāvēs bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzņēmējs Mārtiņš Staķis, Pasaules Dabas fonda valdes locekle Vita Anda Tērauda, ANO Attīstības programmas Ukrainā padomniece pretkorupcijas jautājumos Inese Voika un SIA "RHC Consulting" direktore Marija Golubeva. Vidzemes apgabalā no "Attīstībai/Par" Saeimā iekļuvis Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kardiologs Andris Skride, SIA "ACT" finanšu direktore Inese Ikstena un rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska.

No Latgales apgabala "Attīstībai/Par" mandātu 13. Saeimā ieguvuši Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars, savukārt no Zemgales apgabala - Bauskas novada domes deputāts Artūrs Toms Plešs un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes dekāns Ilmārs Dūrītis. Bet no Kurzemes - bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK no Rīgas apgabala pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde, kā arī Saeimas deputāti Rihards Kols, Ritvars Jansons un Aleksandrs Kiršteins. No Vidzemes apgabala deputāta krēslus iegūs partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, deputāts Jānis Dombrava un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

GALERIJA: Atskats uz 12. Saeimu fotogrāfijās

Nacionālo apvienību no Latgales pārstāvēs Rēzeknes domes deputāts Edmunds Teirumnieks, no Kurzemes apgabala Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule un Talsu novada pašvaldības deputāte Ilze Indriksone, savukārt no Zemgales apgabala - Saeimas deputāti Edvīns Šnore un Inguna Rībena.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) no Rīgas apgabala Saeimā pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša. No Vidzemes apgabala ZZS Saeimā pārstāvēs Ministru prezidents Māris Kučinskis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Saeimas deputāts, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze.

No Latgales apgabala ZZS nākamajā Saeimā pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, no Kurzemes - Saeimas deputāti Gundars Daudze un Jānis Vucāns, bet no Zemgales - Saeimas deputāts Viktors Valainis un satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Partiju apvienību "Jaunā Vienotība" no Rīgas apgabala nākamajā Saeimā pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas deputāti Andrejs Judins un Ojārs Kalniņš. No Vidzemes apgabala "Jauno Vienotību" pārstāvēs Saeima deputāti Inese Lībiņa-Egnere un Ainars Latkovskis, no Latgales - Saeimas deputāts Aldis Adamovičs, no Kurzemes - ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, bet no Zemgales - labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām CVK nebija saņēmusi sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem, kam varētu būt bijusi ietekme uz vēlēšanu rezultātiem, kā arī Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā CVK nav apstrīdēts neviena vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas protokols. Līdz ar to CVK nolēma apstiprināt visu 1078 vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus, kādi tie publicēti 13.Saeimas vēlēšanu interneta vietnē "https://sv2018.cvk.lv".

13.Saeimas vēlēšanas notika šā gada 6.oktobrī. Atbilstoši Satversmei 13.Saeimai uz pirmo sēdi jāsanāk novembra mēneša pirmajā otrdienā - 6.novembrī, kad arī izbeidzas 12.Saeimas pilnvaras.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO