Man ir tāds sapnis - savākt vienkopus visus Krievijas latviešus. Varbūt sarīkot kaut kādu nometni vai apjomīgu pasākumu. Ja tas kādreiz izdosies, es būšu ļoti laimīga.
- Esmu pamanījusi, ka tamlīdzīgi projekti, un it īpaši tie, kas attiecas uz diasporām un kultūras saglabāšanu tālu no dzimtenes, parasti turas uz entuziastiem.
- Laikam tā arī ir. Varbūt no malas šķiet, ka mēs nedaudz esam no citas pasaules. Reizēm mēdz būt, ka kaut kas nesanāk, rokas nolaižas... Tādos brīžos es sev uzdodu jautājumu: "Bet kurš gan cits, ja ne es?" Un tad saprotu, ka citādi nemaz nevaru. Man tas ir tuvs. Es gribu runāt savā dzimtajā valodā. Jā, dzīvē tā notika, ka aizbraucu. Tomēr cilvēks pats izvēlas savu ceļu.
Daži izvēlas dzīvot Latvijā un neko nezināt par savu valsti. Šeit, Krievijā, ir cilvēki, kas par to, kas notiek Latvijā, zina daudz vairāk nekā daļa Latvijā dzīvojošo cilvēku.
- Nevaru neuzdot šo jautājumu. Šobrīd mēs atrodamies Maskavā, latviešu skolā. Jūs dzīvojat Krievijā jau 30 gadus, ne tikai runājat latviski, bet arī mācāt latviešu valodu citiem. Tajā pašā laikā noteiktas organizācijas Latvijā iestājas pret pāreju uz mācībām latviešu valodā. Kā jums šķiet, kāpēc tā notiek?
- Es nezinu. Viss ir atkarīgs no cilvēka. Es uzskatu - jo vairāk valodu zini, jo labāk tev. Cilvēka smadzenes attīstās tad, kad tās ir nodarbinātas. Ja cilvēks vēlas iemācīties kaut ko jaunu, piemēram, jaunu valodu, no tā viņam būs tikai labāk. Tas viss ir atkarīgs no audzināšanas līmeņa, no vides, kurā atrodas cilvēks, no citiem faktoriem.
Varu pastāstīt piemēru no savas ģimenes. Mana vecmāmiņa dzīvoja Krievijā, Pleskavas apgabalā. Apprecējās ar latvieti, pārcēlās uz Latviju, kur iemācījās latviešu valodu, rakstīja latviešu valodā. Viņa saprata, ka dzīvo šajā valstī, cienīja to. Nebija nekādu problēmu. Es, piemēram, ar viņu tikai latviski sarunājos, lai arī ar citiem tuviniekiem viņa kontaktējās krieviski.
Ko jums nozīmē Latvija? Atbild latviešu skolu apmeklējušo bērnu vecāki
Tatjana Varska: "Latvija man nav tikai Eiropas valsts pasaules kartē. Tā ir arī mana ģimene, mans mīļotais vīrs, viņa vecāki, daudzi radinieki, draugi, paziņas. Tie ir Rīgā un lauku sētā pavadītie gadi. Šajā sarežģītajā laikā dzīvojam pēc principa - lai kur arī strādā, atceries, ka mājās tevi gaida. Tas attiecas arī uz maniem pieaugušajiem dēliem."
Liliana Andrejeva: "Mani radinieki aizbrauca no Latvijas 1915.gadā, Pirmā pasaules kara laikā kā bēgļi. Es izaugu Maskavā. Pirmo reizi aizbraucu uz Latviju, kad biju pavisam pieaudzis cilvēks, ar mani kopā māte un meita. Katru dienu es atklāju kaut ko jaunu. [..]
1993.gadā pirmo reizi biju Dziesmu un deju svētkos. Man radās iespēja piedalīties noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā Mežaparkā. Šis brauciens izmainīja manu dzīvi. Atgriezusies Maskavā, es pamazām sāku apgūt latviešu valodas pamatus, pārrakstīt un mācīties dziesmu tekstus. [..]
Ko man nozīmē Latvija? Esmu maskaviete, dzīvoju un strādāju Maskavā. Bet Latvija man - tā ir iemīļota un sirdij dārga zeme, bez kuras nespēju iedomāties savu dzīvi."
Tatjana Apeļa: "Esmu dzimusi Vorkutā, bet Latvija man ir pasakaina zeme no manas bērnības.
Atceros vecmāmiņas māju ar niedru jumtu zem milzīgas kļavas. Visvairāk pārsteidza tas, ka uz jumta bija ligzda, kurā dzīvoja stārķu ģimene. [..]
Un jūra! Baltijas jūra ir auksta, it īpaši ziemā, bet ar apbrīnojumu pievilcību. ne maiga, bet stipra un godīga."
No Gunas Golubas grāmatas "Latviešu skola Maskavā"
- Antra, ko jūs, kā Krievijā dzīvojoša latviete, gribētu novēlēt mūsu valstij gadā, kad Latvija svin simtgadi?
- Simtgade ir tāds vecums – no viens puses ļoti maz, bet no otras puses ļoti daudz. Ja šos simts gadus pārrēķina dienās, tad sanāk milzīgs skaitlis... Es gribētu novēlēt, lai nākamos simts gadus Latvijā valdītu miers, lai valsts plauktu un neaizmirstu arī par mums - latviešiem, kuri atrodas tālu.
Atgādinām, ka projekta "Koferis. Stacija. Krievija" gaitā mēs ne tikai aprakstījām savu 18 dienas ilgušo ceļojumu pa Transsibīrijas maģistrāli, bet kontaktējāmies arī ar dažādiem cilvēkiem - gan Sibīrijas latviešiem, gan parastajiem Krievijas iedzīvotājiem. Pats interesantākais vēl ir priekšā. Sekojiet līdzi projekta publikācijām portālā TVNET katru nedēļu.