Jūras un okeāni absorbē 90% no klimata pārmaiņu radītā liekā siltuma. Tas nozīmē, ka pēdējo 150 gadu garumā pasaules okeāni katru sekundi uzņēmuši siltumu, kas vienlīdzīgs atombumbas sprādzienam, bet pēdējos gados temps pieaudzis un atbilst trim līdz sešiem atombumbas sprādzieniem, raksta "The Guardian".

Jūras un okeāni absorbē vairāk nekā 90% siltumnīcas efekta gāzu emisijas, bet tikai daži procenti sasilda gaisu un kausē ledājus. Okeānu sasilšanas dēļ ceļas jūras līmenis un viesuļvētras kļūst arvien spēcīgākas.

Tā kā okeāna dzīļu temperatūra tiek mērīta tikai dažus pēdējos gadu desmitus, līdzšinējie aprēķini okeānu absorbēto siltuma daudzumu aplēsa vien no apmēram 1950.gada. Tagad pabeigts jauns pētījums, kurā šis aspekts aprēķināts līdz pat 1871.gadam. Izpratne par to, kā laika gaitā mainījies okeānu uzņemtais siltuma daudzums, ir svarīga, lai varētu aprēķināt klimata pārmaiņu sekas nākotnē.

“The Guardian” aprēķini liecina, ka 150 gadu periodā okeāni ik sekundi uzņēma siltuma daudzumu, kas atbilst 1,5 Hirosimas atombumbas sprādzieniem. Taču, palielinoties gāzu emisiju daudzumam, paātrinājies arī okeānu uzsilšanas temps – pašlaik tas atbilst triju līdz sešu atombumbu saražotajam siltumam sekundē.

“Es šāda veida aprēķinus neveicu, jo tas ir satraucoši,” norāda Oksfordas Universitātes fizikas fakultātes profesore Lora Zanna, kura vadīja jauno pētījumu. “Mēs parasti cenšamies salīdzināt uzkaršanu ar cilvēku patērētās elektroenerģijas daudzumu. Tas izklausās mazāk biedējoši.”

GALERIJA: Perito Moreno ledājā Argentīnā izveidojusies arka

“Bet ir acīmredzami, ka mēs klimata sistēmai liekam absorbēt daudz liekas enerģijas, un liela daļa no tās nonāk okeānā. Par to nav nekādu šaubu,” viņa uzsver.

Pēdējo 150 gadu laikā okeāni absorbējuši siltumu, kas apmēram 1000 reižu pārsniedz ikgadējo globālo elektroenerģijas patēriņu.

Pētījums publicēts akadēmiskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.

Jūras līmeņa celšanās ir starp bīstamākajām klimata pārmaiņu ilgtermiņa sekām, kas apdraud miljardiem piekrastes teritorijās dzīvojošo cilvēku. Nākotnes prognozēm jāpievērš uzmanība, lai apdzīvotās vietas varētu labāk nodrošināties.

GALERIJA: Kūstošā Antarktīda

Lai arī okeāna straumes iznēsā silto ūdeni pa visu zemeslodi, tomēr jūru sasilšana nepavisam nav vienmērīga. Jaunais pētījums izseko tam, kā siltais ūdens pārvietojas, kas palīdzēs izveidot konkrētiem reģioniem pielāgotas prognozes.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams