Valka. Stāvvietā ieripo jauns apvidus auto ar Igaunijas numura zīmi, no tā izkāpj respektabls vīrs ap gadiem četrdesmit un lietišķi ieslīd veikalā. Pēc pusstundas viņš atgriežas ar iepirkumu ratiem, piekrautiem līdz augšai. Seši iepakojumi ar alu, viskija un brendija pudeles, sulu grēda, riekstu pakas, konfektes. Episkais skats raksturo vidējo pierobežas alkohola lieltirgotavas pircēju, kurš vienā apmeklējuma reizē Latvijā atstāj ap 400 eiro. Latvijā pieaugot alkohola akcīzes nodoklim, punkts tiks pielikts arī veiksmes stāstam, kas pierobežā aizsākās pirms dažiem gadiem, pateicoties “alkohola upēm”.

Ja Rīgā par cenu kāpumu alkoholam nopietni uztraucas tikai tie, kas ar grādīgajiem niekojas ik pārvakaru, un vēl nedaudzi rūdīti šņabdeguņi, Latvijas - Igaunijas pierobežā ir pretēji. Alkohola lieltirgošanas efekts te bijis brīnumains - pierobežas teritorijas pēdējos gados sajutušas ekonomisku uzrāvienu.

Lētais šņabis simts reizes labāk par jebkuru tūrisma reklāmas kampaņu uz Latviju atvedis tūkstošiem igauņu un somu, kas dodas aizvien dziļāk Latvijā. 

Ekstra nauda

Tēmu sekām, ko radīs gaidāmās izmaiņas alkohola tirdzniecībā, rosināja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Krauklis, kad pērnā gada nogalē apmeklējām ziemeļu galējo pilsētu.  “Igaunijas pilsoņu pienesums Latvijas budžetam ir milzīgs,” saka pašvaldības vadītājs. “Viena Valkas degvielas uzpildes stacija “Latvijas nafta” valstij plusā ienes četrus miljonus. Pieci specializētie alkohola veikali - desmit miljonus eiro.” 

Kamēr Igaunijas parlaments nolēmis 2019. un 2020. gadā  akcīzes likmi alkoholiskajiem dzērieniem necelt, kā bija paredzēts iepriekš, Latvijā akcīzes nodoklis alkoholam turpinās kāpt, un tas savukārt nozīmē, ka Igaunijas pierobežas tirdzniecība piedzīvos kritumu. Vīnam, alum, stiprajam alkoholam pavasarī ir paredzēts akcīzes kāpums par aptuveni 10 procentiem.

Šogad grādīgo tirdzniecība vēl pilnībā neizsīks, jo neliela cenu starpība saglabāsies, bet pēc 2020. gada, kad Latvijā turpinās kāpt alkohola akcīzes nodokļa likme, pierobežas alkohola tirdzniecībai būs krusts pāri.

Caurums daudzu miljonu apmērā būs arī valsts budžetā, kur bija ieņēmumi no grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa un no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzskata ar alkohola nozari saistītie uzņēmēji. Latvijas Alkohola nozares asociācija aprēķinājusi 45 miljonu zaudējumu valsts budžetā.

“Finanšu ministrija rēķina tikai akcīzi, bet lielākais ieguvums ir no PVN. Igaunis, atbraucis 400 kilometru, nepērk dažas degvīna pudeles. Vidējais pirkums ir no 300 līdz 400 eiro. Viņš pie mums paēd pusdienas, ieiet citos veikalos, apskata apkārtni, pārnakšņo, saprot, ka te ir forši, un nākamreiz brauc uz Valmieru, Cēsīm,” turpina Valkas mērs. Viņš lēš, ka šobrīd pienesums no tā sauktā alkotūrisma ir 150 miljoni eiro gadā.

“Igauņu avīzes raksta, ka cipars mērāms ap 300 miljoniem eiro, bet domāju, ka tas ir pārspīlējums.”

Kad somu un igauņu mediji par alkohola tūrismu  kā par skandālu rakstīja pirmajās lappusēs, tā priekš mums bija iedarbīga reklāma.”

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Krauklis saka, ka igauņu un somu tūristi jau paspējuši iecienīt mūsu konditoreju un amatnieku izstrādājumus.

Tartu universitātes profesors, kurš reizi mēnesī atbrauc uz Valku, nopērk kādu dārgu viskiju, šampanieti sievai un pārējo laiku pavada, aplūkojot Latviju.

"Viņam te iepatīkas aizvien vairāk. Saprotiet, tie nav tikai daži veikali, bet veidojas vesela sinerģija, ko būtu muļķīgi pazaudēt. Tas būtu liels zaudējums visai Vidzemei un ne tikai.” Krauklis piebilst, ka Igaunijas veiksmes stāsts daudzus gadus balstījās uz somu pircējiem. “Politiķi saka, ka Baltija ir maza, tāpēc nodokli vajag izlīdzināt, bet mēs pazaudēsim ekstra naudu, kas mums ir būtiska.”

Igauņi tikai priecājas...

Valkā ir piecas alkoholisko dzērienu lieltirgotavas - divas pieder igauņiem, divas Latvijas tirdzniecības tīkliem, viena Valkas uzņēmējam Aivo Vāram. Pārsteidz, ka alkohola veikali Valkas centrā ir neuzkrītoši - “Latvijas Balzama” krēslainos toņos ieturētais veikals ir pavisam neliels, bet “AlkoShop” no ielas vispār nav redzams - veikals iekārtots pagrabstāvā blakus “Maxima”. Skaļa, ritmiska mūzika, daži apmeklētāji un pārdevēja, kas piekārto plauktus. Tepat satiekam arī īpašnieku, valcēnieti Aivo Vāru.  Lielie veikali “nosmeļ krējumu”, piedāvājot lētāku preci, to iepērkot tieši no ražotāja, tāpēc, lai bizness neapsīktu, jātur roka uz pulsa. 

Šobrīd viņu uztrauc pieaugošais akcīzes nodoklis.

Un ne jau tāpēc, ka izsīks alkohola tirdzniecība, - ja bizness neies, izpārdos atlikušo, aizklapēs veikalu un miers mājās! 

Vāru kaitina neziņa, ko rada valsts politikas nenoteiktība, liedzot normāli attīstīties. Viņš groza rokās savas viesnīcas labiekārtošanas skices un nezina, ko ar tām iesākt. Šobrīd pieprasījums pēc viesnīcas ir liels - brīvdienās visas vietas rezervētas, vajadzētu investēt telpu labiekārtošanā, bet, ja līdz ar cenu kāpumu alkoholam tūristu plūsma uz Latviju apsīks, vai lielie ieguldījumi atmaksāsies? Nē. Redzot reģiona ekonomisko perspektīvu, viņam gribētos attīstīt viesnīcu biznesu, bet šobrīd šķiet, ka valsts politika liek spieķus biznesa riteņos.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

“Igauņi tikai priecājas, ka mums ceļ akcīzi, un jau skaita šo triju gadu laikā zaudēto naudu, ko tagad atgūs.

Ja skriesim līdzi lietuviešiem un igauņiem, mēs viennozīmīgi zaudēsim. Alkohols ir dzīves sastāvdaļa - nevienās kāzās vai bērēs bez tā neiztikt.

Grādīgo tirdzniecība rada ķēdes reakciju - brīvdienās te ir pilns ar igauņu mašīnām. Viņi pērk pārtiku, būvmateriālus Valmieras "Depo".” Ja nebūtu igauņu, Valkai varētu piekarināt atslēgu un aizmirst. Vārs saka, ka nav jau tā, ka viņš būtu pilnībā pret akcīzes nodokļa celšanu alkoholam, bet, viņaprāt, būtu gudri saglabāt cenas zemākas, kas igauņus un somus atvilinātu uz Latviju. 

Vāra tēvs ir igaunis, mamma latviete, tāpēc viņš bez sarežģījumiem varētu reģistrēt dzīvesvietu Igaunijā un par trim bērniem saņemt piecsimt eiro pabalstu. Tomēr Vārs uzskata, ka tas nebūtu ētiski - viņam te ir savas bizness un viņš ir Valkas patriots.

“Es nesaku, ka tā nauda man nav būtiska, bet emocionāli es nespētu šādi rīkoties.”

Ja Vāra alkohola bizness izčākstēs, darbu zaudēs vismaz desmit cilvēki. Varbūt, no Rīgas perspektīvas raugoties, tas ir sīkums, bet pierobežā cīnās par katru darba vietu un cilvēku.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Veikala preču klāstā pārsvarā Igaunijas un Somijas produkcija, jo 90% pircēju esot igauņi. Iecienīti ir vietējie Valkas stiprie uzlējumi “Walk”. Igauņu alus darītavas “Saku” alus “Karl” kaste maksā 11,99 eiro, bet Igaunijā identiska 25 eiro. Labi iet džina kokteiļi nelielās skārda bundžās. Pērkot iepakojumu, var ietaupīt vairāk par desmit eiro.

Dārga konjaka cena pierobežā un citur Latvijā var atšķirties līdz pat 15 eiro par pudeli.

Ja gaidāmas lielākas svinības, ir vērts mērot ceļo no Rīgas, un daudzi tā arī dara. 

Pie puķēm, kur kaimiņiem pulcēties

Jocīgi, bet mazajā Valkā ir četri ziedu veikali. Salonā “Ingra” sajaucies reibinošs rožu un skuju aromāts. Metāla kalumi, svētku kompozīcijas, dekori, svečturi un telpas vidū rožu klajums. Rīgā tik veselīgas un lielas Ziemassvētku zvaigznes podiņos, turklāt par sešiem eiro, neesmu redzējusi. Floriste Olita Ozola noskaņota optimistiski: par pircēju trūkumu nevar sūdzēties. Igauņi un somi pērkot Ziemassvētku kompozīcijas, koka svečturus. Ziedus iegādājas gan vietējie, gan igauņi, gan iebraucēji no Valmieras un Smiltenes. “Mums pašām patīk radīt kompozīcijas, un arī cilvēki pasūta,” saka Olita. Valka ir viņas dzimtā puse. 

Foto: Jānis Škapars/TVNET

“Pēdējā laikā izjūtam, kā pieaugusi aprite. Nevaram sūdzēties par to, ka igauņi mūs nemīlētu. Te - Valkā nav ne gals, ne mala!” Olita saka, ka viņas draugu lokā nav neviena, kas būtu deklarējies Valgā, bet dzirdot, ka par šādu lietu cilvēki runā. Viņai nešķiet, ka Valgas pusē ir lielākas iespējas nekā Valkā. Olita gan iepērkas Valgas veikalos, lai dažādotu pārtikas produktu klāstu. Piemēram, igauņu pusē nopērkama laba kafija un konfektes. 

Pirms gadiem Valkā dzīvokli varēja nopirkt par dažiem tūkstošiem. Cenas ir kāpušas, bet tik un tā ir zemākas nekā citviet Latvijā.

Divu istabu dzīvoklis blokmājā Valkā vidēji maksā 10 tūkstošus eiro. Ķieģeļu mājā ar malkas apkuri trīsistabu dzīvokli var nopirkt par 8 tūkstošiem.

Piedāvājumā ir divu stāvu privātmāja 189 kvadrātmetru platībā par 18 tūkstošiem; no skata nolaistu, bet ne brūkošu 321 kvadrātmetru lielu piecu dzīvokļu ēku var nopirkt par 29 tūkstošiem. 

Intelekta mednieki

Valcēnieši tāpat kā igauņu kaimiņi ikdienā izmanto abu pilsētu infrastruktūru - Valgā nepilna kilometra attālumā ir peldbaseins un moderns stadions, restorāni, tostarp korejiešu un suši bārs. Abas pilsētas savieno izgaismots veloceliņš.

Kur beidzas Valka un sākas Valga, tā arī nepiefiksēju, jo pilsētas saplūst. Tomēr igauņiem tikusī pilsētas daļa ir lielāka un tāda kā bagātāka - te ir nami ar pretenzijām uz greznumu, vairāk dažādu iestāžu un infrastruktūras objektu. Centrā jaušama pilsētnieciska rosība, tomēr pamanu arī vairākas novārtā pamestas mājas, kas bojā iespaidu.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Lielveikalā patīkami pārsteidz bagātīgais jūras velšu klāsts par normālu cenu.

Paliels trauks ar foreles ikriem maksā 11 eiro. Gabalos un šķēlēs lasis - seši veidi. Par pieciem eiro var tikt pie jūras ķemmīšu, astoņkāju, gliemežu un garneļu asorti.

Valkā un Valgā tiek lietotas četras valodas – latviešu, igauņu, krievu un angļu. Abās pilsētās dzīvo daudz krievu – ap 30%, tāpēc pārdevēja, pamanījusi mūs - neigauņus, uzreiz sāk runāt krieviski.

Valgas slimnīcas automašīnu stāvvietā vietu nav. Te strādājot divi ārsti un vairākas medmāsas no Latvijas, kas iemācījušies igauņu valodu.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Jāpiebilst, ka, lasot darba sludinājumus, izbrīna, ka valodas prasme netiek prasīta – labākajā gadījumā pieminēta kā priekšrocība. Pietiek ar angļu vai krievu valodas zināšanām. Vēl igauņu pusē piedāvā kursus, kuros zibens ātrumā apgūt valodu.

Igaunijas medicīnas iestādēs personāls ir no Baltkrievijas, Ukrainas.

“Igaunijā medicīnas darbinieku, it īpaši, medmāsu, trūkst, jo igauņu mediķi dodas strādāt uz Somiju. Savukārt Skandināvijā medicīnas darbinieku trūkst ārpus pilsētām,” mums paskaidro Vents Krauklis.

Skandināvi mērķtiecīgi meklē kvalificētus darbiniekus kaimiņvalstīs un aicina pie sevis, kamēr mēs ar aizdomām raugāmies uz iespēju nodarbināt ārvalstniekus.

Pirms dodamies prom, Valkas mērs Vents Krauklis sola: drīz tiks rekonstruēta viena no galvenajām Valkas ielām. “Redzēsiet, te būs kolosāla mazpilsēta!” 

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams