Šī nedēļa pasaulē iezīmējās «Brexit» zīmē. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piedzīvoja vēsturisku zaudējumu parlamentā saistībā ar savas valdības veidoto un Briseles apstiprināto vienošanos. Tikmēr Krievijā tiesas priekšā stājās Kerčas šaurumā sagūstītie jūrnieki, Tuvajos Austrumos ASV gatavojās turpināt «žņaugt» Irānu ar naftas palīdzību, bet Vašingtonā viesojās svarīgs Ziemeļkorejas līderis. Nesnauda arī Latīņamerikas reģions, kurā ASV virzienā jau atkal virzījās migrantu kolonna. Visa pasaule vienuviet!

ASV un ES

15. janvārī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piedzīvoja vienu no smagākajām sagrāvēm Lielbritānijas politiskajā vēsturē. Viņas divu gadu laikā veidoto un Briseles iepriekš apstiprināto «Brexit» vienošanos Lielbritānijas parlaments noraidīja ar balsojumu – 202 par un 432 pret. Dienu vēlāk Meja tika pakļauta leiboristu ierosinātam neuzticības balsojumam, kuru viņai izdevās pārdzīvot.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Noraidītā vienošanās bija galvenais dokuments, kurš būtu veidojis Lielbritānijas un Briseles attiecību juridisko ietvaru pēc Londonas aiziešanas no Eiropas Savienības šā gada 29. martā. Tagad valda liela neskaidrība par to, kā abām pusēm risināt tām svarīgos jautājumus nākotnē. Tāpat nav skaidrības, kādi varētu būt Terēzas Mejas tālākie soļi. Atsevišķi analītiķi jau ir ieskicējuši piecus attīstības scenārijus – 1) jauns referendums, 2) esošās vienošanās pārskatīšana, 3) jaunas vēlēšanas, 4) «Brexit» atlikšana vai arī 5) Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās. Eksperti uzskata, ka visticamākais būtu tieši pēdējais scenārijs, taču arī tā ietvaros Londona centīsies ar Briseli vienoties par vairākām mazākām sadarbības sfērām, lai sasniegtu vismaz kādu attiecību strukturizācijas līmeni.

Foto: Reuters/ScanPix

Postpadomju telpa

24 Kerčas šaurumā sagūstītie jūrnieki un Ukrainas Drošības dienesta darbinieki otrdien, 15. janvārī, stājās Maskavas tiesas priekšā. Minētā pirmstiesas sēde notika aiz slēgtām durvīm, un tajā, pamatojoties uz nepieciešamību veikt padziļinātu izmeklēšanu, tika nolemts aizturētās personas paturēt apcietinājumā līdz pat 24. aprīlim. Viņiem tiek izvirzītas apsūdzības par Krievijas robežas nelegālu šķērsošanu – vaina, kuru apsūdzētie noliedz.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Minētais tiesvedības process ir turpinājums Krievijas novembra beigās veiktajai agresijai Melnajā jūrā, kuras ietvaros Maskava nelegāli sagrāba trīs Ukrainas flotei piederošos kuģus. Ir skaidrs, ka šīs personas ir nokļuvušas Krievijas nagos, un visticamāk, ka tiesas lēmums būs tiem ārkārtīgi nelabvēlīgs. Par šo pieņēmumu arī liecina tas, ka tiesas process līdz šim ir bijis ļoti necaurskatāms un tiesas sēdēs nav tikuši ielaisti mediju un ārvalstu vēstniecību pārstāvji, kā arī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisāre Ludmila Deņisova un sagūstīto jūrnieku tuvinieki.

Tuvie Austrumi

18. janvārī raidsabiedrība Reuters ziņoja, ka ASV valdība maijā, visticamāk, samazinās daļu no tās piešķirtajām atļaujām valstīm iepirkt Irānas naftu. Iepriekš šādas atļaujas tika piešķirtas Turcijai, Ķīnai, Indijai, Japānai, Dienvidkorejai, Itālijai, Grieķijai un Taivānai, bet tagad pēdējās trīs valstis no šā saraksta tiks izsvītrotas. Šāds lēmums ir saistīts ar vēlēšanos samazināt pasaules tirgos esošos Irānas naftas apjomus, kas savukārt būtiski samazinās minētās valsts ienākumus. Trampa administrācija jau iepriekš ir paudusi, ka labprāt vēlētos Irānas naftu no tirgus izgriezt pilnībā. Tiesa, tas ir maz ticami, jo izraisītu būtisku naftas cenu kāpumu – neizdevīgi Trampam politiski, un Ķīna kopā ar Indiju (Irānas naftas lielākās importētājas) ir paudušas asu kritiku pret šādu scenāriju.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Centieni samazināt Irānas naftas eksportu ir viens no veidiem, kā Trampa administrācija cer iegrožot valsts agresīvo un ekspansīvo ārpolitiku Tuvo Austrumu reģionā. Ņemot vērā, ka Irānas ekonomika ir pārsvarā balstīta uz šā produkta pārdošanu, amerikāņi cer, ka minētie ierobežojumi samazinās iespējas investēt tās armijā, sabiedrotajos bruņotajos grupējumos un draudzīgās valdībās. Šādas spēles ar naftas piedāvājumu varam izjust arī mēs, jo nafta ir uzskatāma par globālu preci un notikumi Tuvajos Austrumos ietekmē arī  cenas Latvijas benzīntankos. Par laimi, pagaidām Irānas notikumi nav likuši tām jūtami pieaugt, un visticamāk, ka šāda tendence turpināsies arī nākotnē.

Foto: Pixels.com

Tālie Austrumi

17. janvārī vizītē ASV ieradās Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna vietnieks Kims Jongčuls. Vizītes laikā viņš tikās ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo. Tās mērķis bija pārrunāt jauna Trampa un Kima Čenuna samita iespējamību, kurš fokusētos uz progresa pārrunāšanu Korejas pussalas kodolatbruņošanās sarunās un tālāko soļu ieskicēšanu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Tik augstas Ziemeļkorejas amatpersonas vizīte Vašingtonā varētu tikt tulkota kā iespējams progresa signāls stagnējošajās Vašingtonas-Phenjanas sarunās. Lai gan pagaidām nav redzamas indikācijas, kuras norādītu uz tuvošanos ilgtermiņa atrisinājumam, politika ir simbolu sfēra un vizītes lielākoties simbolizē gatavību iesaistīties dialogā. Iespējams, mēs vēl šogad piedzīvosim jaunu Kima Čenuna firmas zīmes – augstpapēžu kurpju izrādīšanu.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo / Foto: AFP/SCANPIX

Latīņamerika

18. janvārī pasauli pāršalca ziņa, ka jau nākamā migrantu kolonna no Centrālamerikas valstīm ir šķērsojusi Meksikas robežu un dodas ASV virzienā. Pagaidām gan robežas šķērsošana ir notikusi ļoti organizēti, un Meksikas valdība ir jau paziņojusi, ka dos iespēju imigrantiem palikt un atrast darbu. Daži ir izteikuši vēlēšanos to darīt, taču vairums tik un tā plāno doties Amerikas virzienā. Meksikas ārlietu ministrs savukārt ir jau paziņojis, ka drīzumā plāno satikt ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo, lai šo problēmu apspriestu. Tikšanās datums gan vēl nav nosprausts.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Jaunas karavānas ierašanās norisinās laikā, kad Trampa administrācija nespēj vienoties par 2019. gada budžetu. Tajā prezidents vēlas iekļaut papildu 5,7 miljardus ASV dolāru sienas uz ASV dienvidu robežas būvēšanai. Tam savukārt pretojas demokrāti. Rezultātā Amerikas valdība jau gandrīz uz mēnesi ir «slēgta» un valsts sektorā strādājošie darbinieki nevar saņemt algas. Neapšaubāmi, šāda situācija atvieglinās Trampa iespējas pamatot minētās sienas būvniecību un līdz ar to – izeju no valdošās krīzes.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams