Bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs šodien tiesā lūdza samazināt savam klientam piemēroto drošības naudu no 500 000 eiro līdz 200 000 eiro, savukārt lietas prokurors Uldis Cinkmanis lūdza nomainīt drošības līdzekli pret apcietinājumu.

Prokurors Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai savu lūgumu pamatoja ar to, ka, viņa ieskatā, Sprūds esot pārkāpis viņam noteikto aizliegumu tikties ar konkrētām personām, proti, iepriekšējā tiesas sēdē Sprūds tiesai iesniedza Artjoma Gridņeva notariāli apstiprinātu liecību, taču Sprūdam ir noteikts aizliegums tikties ar diviem Gridņeva radiniekiem, kuri abi strādā kopā ar Gridņevu.

Sprūda aizstāve Sandra Sleja tiesai uzsvēra, ka "jābūt interesantai fantāzijai", lai secinātu, ka, tiekoties ar vienu personu, Sprūds ticies arī ar citām personām. "Mēs atkal dzirdam tukšas frāzes, kaut kur citur saklausītus vārdus, kas tiek izmantoti, lai aizstātu drošības līdzekli ar apcietinājumu. [..] Manuprāt, tas ir jurista necienīgi - mētāties ar tukšām frāzēm," tiesai pauda Sleja.

Bez lūguma samazināt drošības naudu aizstāvība arī pieteica lūgumu atcelt Sprūdam noteiktos drošības līdzekļus - pieteikšanās policijas iecirknī, aizliegums apmeklēt Antonijas ielu 7, aizliegums tikties ar noteiktām personām.

Savus lūgumus aizstāvība pamatoja ar to, ka Sprūds izmeklēšanas laikā ir aktīvi sadarbojies ar izmeklēšanu un sniedzis liecības. Tāpat aizstāvība uzsvēra, ka Sprūds ir ievērojis visus sev noteiktos drošības līdzekļus un veicis visas nepieciešamās darbības. Sprūds arī pauda, ka viņš makā nēsājot līdzi sarakstu ar personām, ar kurām viņam ir liegts tikties un sazināties.

Komentējot Sprūda puses pieteiktos lūgumus, prokuratūra norādīja, ka nav mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu drošības līdzekļu piemērošanai. Procesa virzītāji uzsvēra, ka vēl aizvien pastāv risks, ka Sprūds varētu ietekmēt lieciniekus.

Arī citi lietā apsūdzētie lūdza mainīt tiem piemērotos drošības līdzekļus, proti, uzņēmējs Guntars Slišāns lūdza atcelt viņam piemēroto aizliegumu izbraukt no valsts, toties kādreizējais Sprūda padotais Oskars Ercens lūdza atcelt visus viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Tāpat finansista Jorena Raituma bijusī sieva Vineta Raituma tiesā bija iesniegusi lūgumu atcelt arestu vienam nekustamajam īpašumam, uzsverot, ka pēc abu laulības šķiršanas tas pienākas viņai.

Tiesa savu lēmumu par pieteiktajiem lūgumiem paziņos 30.janvārī plkst.10.45.

Šodienas tiesas sēdē tiesnesis arī noraidīja Sprūda pieteikto noraidījumu prokuroram Cinkmanim.

Jau ziņots, ka tiesa aizvadītajā piektdienā lietu nesāka skatīt pēc būtības, jo tiesas sēdes gaitā apsūdzētie un viņu pārstāvji tiesai norādīja, ka prokuratūra nav izsniegusi apsūdzētajam Īrijas pilsonim Timotijam Džozefam Kellijam un apsūdzētajam Vjačeslavam Holminam pārtulkotus lēmumus par lietas nodošanu tiesai, kā arī līdz galam nav pabeigta lietas materiālu tulkošana, tādējādi traucējot aizstāvības veidošanu.

Lai nodrošinātu visu lietas materiālu iztulkošanu, kā arī visu lietas dalībnieku klātbūtni, nākamā tiesas sēde, kurā, iespējams, lietu varētu sākt skatīt pēc būtības, notiks 31.maijā.

Šo krimināllietu prokuratūra tiesai nodeva pērn novembra beigās. Tajā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas.

Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Slišāns - par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Džozefs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Apsūdzēts arī Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks. Tiesas priekšā stāsies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts: ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksusklases automašīnas un vairāki simti tūkstošu eiro skaidrā naudā.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šī ir lielākā drošības nauda Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams