Pie Saeimas notiek Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rīkotā tautas sapulce, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai JKP deputātu Juri Jurašu. Kā novēroja TVNET, pie Saeimas nama pulcējušies aptuveni 100 protestētāji.

Uz Jaunā konservatīvās partijas (JKP) rīkoto pasākumu daudzi atnākuši ar plakātiem. Daži no tiem vēsta: "Kalnmeiers = korupcijas marionete", "Tauta var", "Korupcija - tautas nabadzība", "Par oligarhijas demontāžu un Satversmes darbības atjaunošanu".

Klātesošos uzrunāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš prognozēja, ka ar deputātu vairākuma balsīm Jurašs tiks izdots.

Tomēr JKP turpinās rūpēties par tieslietu sistēmas sakārtošanu, uzsvēra ministrs. "Nedod Dievs kāds traucēs to darīt, tad te būs vēl vairāk cilvēku," noteica ministrs.

Bordāns joprojām neatklāja, kā viņa partija balsos par izdošanu, norādot, ka savu pozīciju JKP skaidros no Saeimas tribīnes.

Sanākušie ar aplausiem sveica arī Jurašu, kurš uzrunāja viņus.

Pa laikam sapulces dalībnieki izsauc "Kalnmeier atkāpies".

Pasākumu uzrauga policijas darbinieki.

Tikmēr pats Jurašs ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina, ka vēlas ātru  lietas izskatīšanu tiesā, pēc tam solot vērsties pret tās "autoriem".

"Vēlos, lai šī lieta tiktu maksimāli ātri izskatīta tiesā un man būtu iespēja vērsties pret personām, kas ir to safabricējušas, un tādā veidā panākt šo tiesiskumu,"

sacīja politiķis, paužot pārliecību, ka šis process nav vērtējams nekā citādāk kā vēršanās pret trauksmes cēlējiem.

Viņaprāt, valstī ir izveidojusies tiesiskuma krīze. Tam, ne viņa aizstāvībai, arī būšot veltīts šorīt gaidāmas pikets pie Saeimas.

Politiķis ir pārliecināts, ka lielā mērā pie šīs situācijas ir vainojams ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš domā, ka varētu tikt uzsāktas sarunas par Kalnmeiera atbrīvošanu.

Vaicāts, kā viņš aicinās Saeimu šodien balsot, Jurašs aicināja sagaidīt parlamenta sēdi. Tāpat viņš neatklāja, vai noliks deputāta mandātu, ja tiks izdots kriminālvajāšanai.

Raugoties uz iespējamām likuma izmaiņām, Jurašs pauda viedokli, ka prokuroram ir jādod iespēja uzrādīt apsūdzību deputātam, ja tam ir pamats, neprasot atļauju parlamentam. Viņaprāt, esošā sistēma nedarbojas, jo Saeima pēc būtības lietu nevērtē.

Politiķis uzskata, ka, paziņojot par viņam piedāvātu kukuli, viņš nav kaitējis nekādas lietas izmeklēšanai. "Nevar kaitēt lietas izmeklēšanai, ja nav pašas lietas," pauda deputāts, uzsverot, ka viņa motivācija sniegt šo paziņojumu bijusi balstīta tajā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nebija sākta lieta, kurā šo informāciju vērtētu.

Jurašs uzskata, ka kriminālprocess pret viņu tiek uzturēts, lai nerastos pamats vērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Ģenerālprokuratūras un Valsts drošības dienesta amatpersonu atbildību, piemēram, dokumentu falsifikācijā.

Savukārt JKP līderi Juta Strīķe un Jānis Bordāns uzskata, ka šī ir politiska izrēķināšanās un tā neesot netīša sakritība, ka process atjaunots un kriminālvajāšanai nodots tieši jaunās valdības izveides brīdī.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.

Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017. gada 15. jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. "Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," uzsvēris Jurašs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams