“Māmiņas”; “zelta dūriens”; alkohola komā “nogulēta” kāja, ko nākas amputēt; skābes saēsts sievietes ķermenis; grūtniece pēdējos mēnešos, kas turpina strādāt uz ielas; “beločka”, heroīns, daudz heroīna… Drumslas no “ielu cilvēku” dzīves, kas norit tepat līdzās, mums par tās drūmo kolorītu pat nenojaušot.

Sākot rakstu ciklu “Ielu cilvēki”, TVNET sadarbībā ar biedrību “Dia+Logs” - atbalsta centru visiem, kurus skar HIV/AIDS, dodas reidā pa centra ielām.

Ir piektdienas vakars. Biedrības “Dia+Logs” mobilā komanda četru cilvēku sastāvā gatavojas kārtējam izbraucienam pa Rīgas ielām. Baltajā autobusā tiek iekrautas kastes ar dažāda izmēra šļircēm, prezervatīvi, spirta salvetes, tvertne, kurā tiks saliktas izlietotās šļirces. Medmāsa ar somu HIV, B, C hepatīta un sifilisa eksprestestu veikšanai iekārtojas blakus šoferim.

Mātes vārds

Vienlaikus sāk zvanīt vairāki telefoni. “Kur tu esi? Būsim pēc 15 minūtēm. Uz stūra.” Ne jau vienā dienā sociālais darbinieks Pēteris un ielu konsultants Juris iekaroja “klientu” uzticēšanos - tas ir daudzu gadu darba rezultāts. Tieši tāpēc viņi ir tik piesardzīgi - runā rāmi, laipni, vienojas par ērtāko piebraukšanas vietu.

“Ir nu gan serviss! Pieved klāt, lai klientam ne minūte nav jāgaida,” es saku, un manā intonācijā ir skepse.

Pēteris paskaidro: narkotiku lietotājus var viegli izbiedēt, jo viņi baidās, piemēram, no policijas, kas var izsekot. Nav jau tā, ka biedrība nesadarbotos ar varas iestādēm, tomēr tās galvenais mērķis ir ierobežot HIV/AIDS un citu infekciju izplatību, tāpēc pastāv neoficiāla vienošanās: policija baltā busiņa maršruta tuvumā nerādās.

Riņķojam pa naksnīgajām Rīgas centra ielām, kas no ielu darbinieku skatpunkta atklājas savādāk nekā ierasts. Mūsu pirmā kliente ir žiperīga, neliela auguma sieviete vidējos gados. Uz sejas bieza pūderkrēma kārta, melni krāsotie mati sacelti augstā zirgastē. Sieviete grib pārbaudīties, tāpēc man jākāpj ārā. Viss notiek konfidenciāli - ne vārds, ne uzvārds, ne pases dati netiek prasīti. Sociālā darbinieka telefonā ir numurs un vārds, kādu cilvēks nosauc.

Lai “Ļenas”, “Ilzes” un “Sašas” neputrotos, kā parole tiek izmantots vēl viens - “mammas vārds”.

Man tas viss šķiet dīvaini, bet tā nu tas šajā pasaulē ir. Sieviete paņem veselu maisu ar šļircēm un nozūd tumsā. Viņa kādreiz esot strādājusi “uz ielas”, bet nu gan vairs ne. Jautāju: "Un ja nu viņa tirgo narkotikas, piedāvājot klientiem komplektā ar šļirci?" Man paskaidro, ka būtiskākais ir, lai jaunās šlirces nonāktu pie lietotājiem, bet kā tas notiek, nav tik svarīgi. Otra kliente ir klusa, laipna sieviete, kura šļirces ņem sev un vīram. Tā esot bieži - ja ģimenē sāk lietot viens, otrs pievienojas.

Dia+Logs / Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

“Dia+Logs” HIV profilakses un kaitējuma mazināšanas laukā strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Biedrību finansē Rīgas dome, bet šļirču apmaiņu un citus materiālus nodrošina Slimību profilakses un kontroles centrs. Rīgā un tās apkaimē kursē divi organizācijas autobusi, kopumā strādā vairāk nekā 20 darbinieki. “Dia+Logam” mēdz pārmest vārdu salikumu „kaitējuma mazināšana” (KM), kas sākotnēji nācis no angļu valodas harm reduction - ļaunuma mazināšana, sakot, ka biedrība atvieglo dzīvi narkotiku lietotājiem. Nē, tas noteikti tā nav!

Tomēr jāsaprot, ka ar brutālām, arhaiskām “uzraudzīšanas un sodīšanas” metodēm narkotiku lietošanu un vēl jo vairāk nāvējošu infekciju izplatību samazināt neizdosies.

Mērķis ir likt cilvēkam apzināties riskus un mudināt mainīt dzīvesveidu. Tā sauktajai KM ir garš, sarežģīts teorētiskais pamatojums, kura būtība ir vienkārša: fokusā ir cilvēks: viņa un apkārtējo - mūsu visu veselība un dzīves kvalitāte. Galvenā atziņa - HIV/AIDS radītais apdraudējums indivīda un sabiedrības veselībai ir lielāks nekā narkotiku lietošanas fenomens. Diemžēl Latvija ir visaugstākajā pozīcijā Eiropas Savienībā jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu skaita ziņā.

Dia+Logs / Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Bīstamā "beločka"

“Amfetamīns, heroīns,” par narkotikām visu zina ilggadējais ielu konsultants Juris. Nē, kokaīns šiem cilvēkiem nav pa kabatai. “Dia+Loga” komandā Juris ir jau piecpadsmit gadus. Viņš neslēpj, ka pats reiz bijis lietotājs un dzīvē “visādi gājis”. Tā sakot, “zina drēbi”, un tieši tāpēc “ielu cilvēki” viņam uzticas.

Viena desmitā daļa grama heroīna maksā no 10 līdz 15 eiro. Pie vielas pieradušam cilvēkam ar šo devu nepietiek - vajadzīgas divas, trīs devas. Amfetamīns ir lētāks - gramā maksājot 15 eiro. Ar šo devu pietiekot divām reizēm.

Ielu darbinieki ir nobažījušies: lietotāju vidū pēdējos gadus strauji izplatījies karfentanils - sintētiska narkotika, kas ir ļoti bīstama, jo to viegli var pārdozēt. Juris saka, ka, pēc viņa domām, tā tiek ievesta no Igaunijas. “Fentanilam ir šaurs terapeitiskais platums, un tas nozīmē, ka no iedarbības efekta līdz letālam iznākumam nav tālu. Cilvēks nejūt, cik stipru ir uztaisījis, tāpēc var pārdozēt,” paskaidro sociālais darbinieks Pēteris.

Plašu rezonansi izraisīja gadījums, kad no karfentanila pārdozēšanas 2017. gada janvārī Dobelē savā dzīvoklī nomira laulātie. Mājā atrada no bada mirušu deviņus mēnešus vecu zīdainīti, kā arī trīs, četrus un piecus gadus vecus novājinātus bērnus. Kontrolējamo vielu sarakstā karfentanils, ko narkotiku lietotāji dēvē par “beločku”, ir kopš 2013. gada.

Jautāju, kāpēc lietotāji šļirces aptiekās nepērk paši? Tāpēc, ka to NAV! Šļirces, kādas izmanto narkotiku lietotāji, Rīgā var nopirkt tikai vienā aptiekā - ar uzcenojumu. Citās aptiekās piemērotu šļirču vienkārši nav! Ja narkotiku lietotāji nepaņem sterilas šļirces no “Dia+Loga”, viņi atkārtoti lieto vecās, izmantojot to, kas pa rokai.

Dia+Logs / Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Tikšanās vietu mainīt nedrīkst!

Tas ir mīts, ka narkotiku lietotājs ir trīcošs, nošņurcis, briesmīgs un vispār pa gabalu atpazīstams. Nekā! Četru stundu laikā tādu redzēju tikai vienu - siluets lēnām, it kā cīnoties ar nepārvaramu spēku, pa ielas malu “airējās” pretim trolejbusam. Uz “Dia+Loga” autobusu viņš pat nepaskatījās. Pārējie mobilā autobusa apmeklētāji bija “normāli”, respektīvi, ārēji neatšķīrās no citiem.

Netālu no Lienes ielas rajona autobusā ielec gaišmatains, moderni ģērbies puisis ar mugursomu plecā. Viņš ir labā noskaņojumā, bet no malas nešķiet apreibis. Tik plati un sirsnīgi smaidošu cilvēku stresa un steigas pārņemtajos pilsētas džungļos reti var sastapt. Puisis nolēmis veikt eksprestestu. Promejot viņš piemiedz ar aci un draudzīgi pamāj ar roku. Ierindas cilvēks narkotiku lietotāju viņā nespētu atpazīt. Man paskaidro, ka jaunajam cilvēkam esot ģimene, bērni un viņš strādā.

Atnāk trīs “ielu meitenes”. “Tikšanās vietu mainīt nedrīkst,” priecīgi jau pa gabalu sauc viena.

Vēl kāda, kura izskatās stāvoklī, šķiet, ir piedzērusies. Visas ir mazliet nošņurkušas, tomēr saposušās. Viņām ir garas mākslīgās skropstas, melnas acu līnijas.

Visas meitenes veic eksprestestu, nepiespiesti tērzējot par gelish nagu laku un sifilisu. Pie sevis pasmejos, ka mēs, latvieši, esam tāda pelēka un smagnēja nācija - pat mūsu prostitūtas ir pelēkos mēteļos, platās biksēs un zābakos bez papēža. Tīkliņzeķes, augstpapēžu kurpes, blūzes ar dziļu dekoltē un blondu matu cirtas jāmeklē Eiropas sarkano lukturu rajonos. Seko vairāki mazrunīgi vīrieši - narkotiku lietotāji, kuri ietur “sportisku” stilu - kājās sporta apavi, mugurā viegla vējjaka, pār plecu pārmesta mugursoma.

Tad autobusā ar grūtnieces vēderu pa priekšu ietraušas jauna sieviete, lai paņemtu šļirces un prezervatīvus.

Sociālie darbinieki sāk gādīgi iztaujāt, vai vajadzīgs atbalsts, palīdzība. Sieviete paskaidro, ka esot inficēta - tā sakot, pilna buķete, bet viss kārtībā - regulāri apmeklējot speciālistus. Viņa spriež, ka bērnu laidīs pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, kas samazina mazuļa inficēšanās risku. Sieviete ir akurāta un neizskatās nolaidusies.

Dia+Logs / Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Kur kaifs?

Ironiski jautāju, kuros Pierīgas rajonos “Dia+Loga” pakalpojumi ir aktuālākie. Izrādās, ka narkotiku sērga nešķiro pēc sociālā statusa, bankas konta un privātmājas lieluma. Narkotiku lietotāji ir arī prestižos privātmāju rajonos. Baltais autobuss reizi nedēļā piestāj Babītē un Mārupē. Kopumā pastāvīgo klientu ir ap 200. Katra reisa laikā autobusu apmeklē ap 20. “Kad sākām strādāt, paši meklējām klientus - staigājām pa ielām, uzrunājām cilvēkus. Tagad strādājam daudz mērķtiecīgāk,” skaidro Pēteris.

Jura priekšrocība ir tā, ka viņš var detalizēti izstāstīt, kā tikt vaļā no narkotiku lietošanas.

1978. gadā viņš pats bija “mājražotājs” - no magonēm gatavoja “mājas heroīnu”, tā saukto hanku. Mokas pēc pašbrūvētā esot bijušas briesmīgas.

Prasu: “Kur kaifs?” Juris brīdi padomā: ”Viens ir tajā, ka tev ir drausmīgi slikti un tad lēciens - paliek labi.” Ielu konsultants slavē metadona programmu - eiforijas neesot, bet tiek būtiski atvieglots abstinences stāvoklis - noņemta negatīvā sajūta, bet galvenais - cilvēks var strādāt. Tomēr, ja cilvēks programmā paliek gadus divus, visticamāk, ka neaizies no tās visu mūžu, jo arī no metadona rodas sava veida atkarība. Subutex esot labāks - jaunākas paaudzes preparāts, bet par to pacientam jāmaksā pašam - vairāk nekā 200 eiro mēnesī.

Ilgus gadus strādājot ar narkotiku atkarīgajiem, sociālie darbinieki ir vienisprātis, ka lietošanu vajadzētu dekriminalizēt. Lai gan Pasaules Veselības organizācija (PVO) narkotiku atkarību par slimību atzina jau 1956. gadā, par narkotiku iegādāšanos, glabāšanu (nelielās devās) un lietošanu joprojām draud sods - pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46. panta līdz 280 eiro. Par atkārtotu lietošanu iestājas kriminālatbildība.

“Mēs varam spriest, cik pie tā visa cilvēks pats ir vainīgs, cik nosaka gēni un bioķīmija, tomēr sodīt tikai par to, ka cilvēks ir smagi slims, nav pareizi,” saka Pēteris. Pēc viņa domām, šāda pieeja ir novecojusi un nedod rezultātu.

Ar ko daudz labāks ir alkohols? Ne ar ko! “Dia+Loga” pārstāvji atstāsta šokējošu atgadījumu. Sieviete strādāja uz Lienes ielas - narkotikas nelietoja, bet dzēra gan. Viņa teica: “Nu kā es tā, skaidrā prātā, uz ielas stāvēšu!”

Reiz viņa pārdzērās, nokrita uz grīdas un aizmiga. Alkohola komā viņa ar visu svaru, kas nebija no mazajiem, uzvēlās pati uz savas kājas, nosprostojot asinsvadus. Iestājās nekroze, un kāju nācās amputēt.

Šis nav neticams gadījums. Piemēram, lai rastos izgulējumi, pietiek ar to, ka cilvēks nekustīgi uz cietas virsmas noguļ diennakti.

Prostitūcijā iesaistītajiem vīriešiem ir grūtāk

“Dia+Loga” darbinieki neatlaidīgi cenšas sazvanīt “klientus”. Daudziem telefons ir izslēgts. “Numuri mainās bieži, telefoni tiek nodoti lombardā,” paskaidro Pēteris. Tad viņš cilvēkus meklē pa sev zināmiem kanāliem.

Šobrīd nodarbošanos ar prostitūciju regulē Ministru kabineta noteikumi, kas liedz ar prostitūciju nodarboties nepilngadīgām personām. Ir izstrādāts un teju, teju tiks pieņemts jaunais Prostitūcijas ierobežošanas likums, kurā paredzēts, ka ar prostitūciju nedrīkstēs nodarboties personas, kas jaunākas par 25 gadiem. Tas izraisa bažas, ka gados jaunās prostitūtas nonāks “pagrīdē” un vispār nebūs sasniedzamas.

“Dia+Loga” darbinieki saka, ka realitātē sastaptās prostitūtas ir vecākas par 25 gadiem. “Domāju, ka jaunākas atrodamas internetā vai strādā ārzemēs,” skaidro Pēteris. “Kontingents ir mainījies līdz ar sociālekonomisko situāciju valstī.

Kādreiz uz Maskavas ielas Salaspils virzienā meitenes stāvēja kā ierindā - viena par otru smukāka. Tagad pavisam jaunas meitenes uz ielas vairs nestāv.

Visbiežāk viņām jau ir pāri 30 gadiem un vairāki bērni.” “Maz viņas nopelna, maz,” bēdīgi novelk Juris. “Oi, nav viņas vairs smukas.”

Ar vīriešiem - gejiem, kas nodarbojas ar prostitūciju, biedrības darbiniekiem nav nācies saskarties.

Vīrieši pakalpojumus sava dzimuma pārstāvjiem piedāvājot Matīsa cietuma tuvumā.

“Ja tu esi homoseksuāls, nodarbojies ar prostitūciju un vēl lieto narkotikas - tā ir trīskārša stigma.” Savukārt vīrieši, kas sevi tirgo dāmām, pieejami internetā.

Dia+Logs / Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Vīrs liek nopelnīt devai

Pēteris saka, ka pastāv likumsakarība: no seksuālās vardarbības bērnībā cietušas meitenes izvēlas seksuāli riskantu uzvedību. “Traumas sekas ir dramatiskas - alkohols, narkotikas, prostitūcija.” Ir gadījumi, kad uz ielas strādā sievietes vairākās paaudzēs - māte un meita. Nereti strādāt uz ielas sievieti spiež vīrs, kurš guļ mājās bez darba.

Sievietes, kuras tur bordeļus, dēvē par “māmiņām”. Vecākā dāma, kura strādā uz ielas, ir 62 gadus veca un aizvien pieprasīta. Viņa gan ne narkotikas, ne alkoholu pārmēru nelieto.

Retos gadījumos nodarbošanās ar prostitūciju ir sievietes izvēle: “Mans ķermenis un daru ar to, ko gribu!” Kāda ielu dāma stāstījusi, ka viņai esot liela seksuālā apetīte - ar vienu vīrieti nepietiekot. Tad kāpēc ar savu vaļasprieku naudu nenopelnīt! Ar elitārām eskorta meitenēm, kuru pakalpojumi maksā vairākus simtus, biedrībai neiznāk sastapties. Pēteris atceras traģisku gadījumu: kādai meitenei maniaks uzlēja skābi, kas saēda audus un atstāja dziļas, sāpošas rētas uz vēdera un kājām. “Viņa pirms tam mazliet lietoja, bet pēc šā gadījuma sāka pamatīgi lietot narkotikas.”

Ja citu izeju sieviete neredz, ir pēdējā - “zelta dūriens”. Sieviete sapošas, skaisti apģērbjas, uztaisa frizūru, nopērk pēdējo devu un apzināti pārdozē.

Pēteris saka, ka viņam šāda pieeja nav pieņemama. “Cilvēki par dzīvību ir cīnījušies līdz pēdējam - arī tad, kad kara laikā viņus veda uz Rumbulas mežu nošaut. Mūsdienās nav bezizejas situācijas - var izdzīvot arī ar naktspatversmes palīdzību. Jā, tas ir grūti, bet ir iespējams.”

Jāpiebilst, ka biedrība "Dia+Logs" sniedz pakalpojumus arī centrā, Satekles ielā 2C, kur var saņemt tīras šļirces, prezervatīvus, veikt testus uz HIV, C un B hepatītu, sifilisu. Ir pieejamas sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas. Visi pakalpojumi ir bezmaksas un anonīmi.

Cik maksā minets uz Salaspils apvedceļa? Ko dara, ja "jaunās" dempingo? Drīzumā TVNET lasiet interviju ar sievieti, kura ilgus gadus ir bijusi iesaistīta prostitūcijā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams