Foto: LIZDA pikets par pedagogu algu paaugstināšanu

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Noslēgusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētā protesta akcija, kurā piedalījās aptuveni 2000 pedagogu, pieprasot iepriekš apstiprinātā darba samaksas pieauguma grafika izpildi.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā protesta akcijā piedalās pedagogi no visas Latvijas, par ko liecina arī viņu līdzpaņemtie plakāti ar pārstāvēto izglītības iestāžu vai pašvaldību nosaukumiem.

Protesta dalībniekiem līdzi ir daudz zilu balonu, uz kuriem rakstīts "750 EUR" - summa par likmi, kas saskaņā ar grafiku pedagogiem būtu jāsaņem jau šī gada 1. septembrī.

Tiešraides ieraksts: Pie Saeimas noslēdzies pedagogu pikets

Virkne protestējošo rokās esošo plakātu vēsta par to, ka šī rīta akcija ir kā "klusums pirms vētras", tādējādi norādot uz iespējamu pedagogu streiku, ja netiks pildīts grafiks. Protesta akcijā netiek izmantoti saukļi, tās dalībnieki neizliedz dažādus aicinājumus, bet pieturās pie "klusuma stratēģijas".

Uz plakātiem rakstīts arī aicinājums deputātiem ievērot pašu pieņemtos likumus, vienlaikus uzsverot, ka valstī nedrīkst veidoties situācija, ka kādi likumi tiek pildīti, bet kādi - ne.

Sistēmas, tostarp izglītības, sakārtošana ir vienīgā šīs valdības jēga, iznākot pie protestējošajiem pedagogiem, šorīt sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ieejot pedagogu pūlī, Kariņš norādīja, ka problēma, ar ko jāsaskaras izglītības sistēmā, ir neefektīva līdzekļu izlietošana.

"Grūtība, kā es viņu saredzu - naudu mēs izdodam valstī. Šogad 799 miljoni eiro, kas ir krietni vairāk kā par visu aizsardzību, tankiem, šaujamajiem, karavīriem utt.

23

Mums ir ceturtais vislielākais ieguldījums Eiropā, bet efektivitātes nav, jo jums alga nav tāda, kādai tai būtu jābūt," sacīja premjers.

Tas risināms, sakārtojot sistēmu, teica Kariņš. "Jāatrod, kur tās naudas aiziet ne tā, lai jums arī varētu algas pacelt. Tas ir mans uzstādījums kā valdības vadītājam," skaidroja Kariņš.

Ministru prezidents norādīja, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sarunās esot iezīmējusi to, kā būtu jāizskatās sistēmai - būtu jāatšķir sākumskola no augstākajiem posmiem, kā arī jānodrošina bērniem laba izglītība, bet pedagogiem - saprātīgs darbs.

"Mums ir tas trakums, ka vietām Latvijā ir ļoti tukšas klases, bet vietām - pārpilnas. Mēs ļoti labi tiekam galā ar tiem gaišajiem, motivētajiem, bet ko par visiem pārējiem? Rīgā risinājums bija tāds, ka lūdza vienkārši atstāt skolu. Bet ko tad? Un, ja jūs esat skolotājs, kas strādā ar grūtajiem bērniem, tad tas ir, manuprāt, krietni grūtāk, nekā strādāt motivēto," teica Kariņš, uzsverot, ka viņš nav pārliecināts, ka viņam pašam būtu pietiekami daudz pacietības strādāt par skolotāju.

Kariņš solīja panākt to, ka tiks uzlabota sistēma. "Tā ir vienīgā jēga no šīs valdības. Ja mēs nevaram sakārtot sistēmu, tad ko gan vispār es te daru," retoriski vaicāja premjers.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga skaidroja, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiež skolotājus doties ielās.

Valdības un Saeimas pārstāvji trešdien Saeimā tiekas ar LIZDA, lai pārrunātu iespējamos finanšu avotus pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei vēl šogad. Saruna starp minētajiem partneriem būs kā turpinājums otrdien notikušajai valdības pārstāvju un arodbiedrības tikšanās reizei, kurā LIZDA neguva pārliecību par to, ka politiķiem ir skaidrs redzējums par to, kur ņemt grafika izpildei nepieciešamo naudu.

Ministru kabinets, izskatot 2019. gada budžetu, neatbalstīja LIZDA priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.

Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka finansējuma pieaugumu iespējams nodrošināt tikai reformu ceļā.

"Ja vēlamies pieaugumu, to var panākt vienīgi reformējot. Šo valdību sagaida vairākas reformas un viena no tām ir administratīvi teritoriālā reforma, kas ļaus sakārtot arī izglītības sistēmu. Tāpēc izglītības un zinātnes ministrei būs liels izaicinājums izveidot tādu izglītības modeli, kas nodrošinās kvalitatīvu izglītību. Lai varētu maksāt pedagogiem atbilstošas algas, vispirms ir jāsakārto sistēma," uzsvēra premjers.

Vanaga pēc valdības sēdes aģentūrai LETA atzina, ka pedagogi pret šādu valdības lēmumu piketēs pie Saeimas, un gadījumā, ja arī parlaments nesadzirdēs pedagogu prasības, viņi streikos.

Dienu pirms protesta akcijas Kariņš atkārtoti aicināja arodbiedrību uz sarunām par iespējamu vienošanos 2019.gada budžeta projektā paredzēt iespēju ievērot algu paaugstināšanas grafiku, taču tas būtu darāms, ievērojot vairākus nosacījumus, tostarp reformu izpildi.

Minētā saruna nevainagojās ar rezultātu, valdības pārstāvjiem nespējot pārliecināt arodbiedrību par iespējamajiem finansējuma avotiem grafika izpildei.

Šuplinska, komentējot sarunu gaitu, sacīja: "Finanšu avota šobrīd nav."

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO