Tirdzniecības centrs "Akropole"

FOTO: Maija Zara/LETA

4. aprīlī Rīgā ar vērienu tiks atklāts tirdzniecības un izklaides centrs “Akropole”. Teju 100 000 kvadrātmetru platībā tiks izvietoti simtiem veikalu, kafejnīcu un restorānu. Izņemot minēto - ledus arēna un Latvijā pirmais kino ar IMAX auditoriju. Bet vai centrs spēs sasniegt iecerēto apmeklētāju skaitu? Cik aktuāla ir tirdzniecības centru izvēršanās, ņemot vērā kopējo iedzīvotāju skaita samazināšanos? Uz šiem un citiem jautājumiem TVNET atbildēja ekonomikas eksperti.

Jaunais tirdzniecības un izklaides centrs “Akropole” ikdienā gaida apmēram 20 000 apmeklētāju. Kā apgalvo “Akropole Rīga” vadītājs Kaspars Beitiņš, tirdzniecības centra būtiskākā atšķirība ir vērienīgā ledus arēna.

Kopējais investīciju apjoms jaunajā centrā ir 180 miljoni eiro, portālam TVNET atklāja Beitiņš.

47

Pateicoties ledus arēnai, iedzīvotajiem jau pazīstamu un jaunu zīmolu veikaliem, kafejnīcām un restorāniem kā arī kino, ieguldīto naudu Beitiņš cer atpelnīt apmēram 10 gadu laikā.

“Investīcijas atpelnīt sāksim faktiski ar pirmo darba dienu. Esam droši, ka “Akropole” ar plašāko izklaides un iepirkšanās iespēju piedāvājumu kļūs par vienu no pircēju iecienītākajām vietām, faktiski pat Baltijā, ne tikai Latvijā,” pārliecināts ir tirdzniecības centra vadītājs.

Raugoties uz tirdzniecības centriem kopumā, eksperti ir vienisprātis – neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā kopumā, Rīgā un Rīgas reģionā iedzīvotāju skaits stabilizējas vai pat pieaug. Līdz ar to pastāv pieprasījums pēc izklaides un tirdzniecības centriem.

47

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda: Rīgā un Pierīgā, salīdzinot ar Viļņu vai Tallinu, piesātinājums ar lielveikaliem ir mazāks. Līdz ar to “pieaugums ir potenciāli iespējams”. Turklāt jaunie iepirkšanās centri izspiež vecos.

“Šie jaunie centri zināmā mērā izspiež sliktākas kvalitātes, vecākus centrus. Jauni paņem nost no neefektīvākajiem, no mazākajiem [centriem]. Piemēram, es domāju, ka “Akropole” noteikti paņems nost [klientus] no citiem [centriem], piemēram, Doles,” pārliecināts Gašpuitis.

Vēl viens svarīgs faktors, kas veicina tirdzniecības centru izvēršanos plašumā, ir izteiktas “iepirkšanās ielas” trūkums Rīgā, norāda eksperts. Līdz ar to cilvēku plūsmas “aiziet” uz lielveikaliem, jo tur papildus tiek piedāvāti dažādi pakalpojumi.

Visbeidzot, pēc eksperta domām, iepirkšanās centri ir populāri arī klimata īpatnību dēļ.

“Ja mēs paskatāmies, decembrī mums bija viena saulaina diena, janvārī laikam visas trīs. Mums tie tirdzniecības centri kaut kādā mērā ir daļēji kā tādas laika pavadīšanas [vietas],” saka ekonomists.

47

Pēc “Luminor” bankas eksperta Pētera Strautiņa domām, ar laiku iedzīvotāju skaits stabilizēsies ne tikai Rīgā, bet arī valstī kopumā. Tas augs Rīgas reģionā, bet turpinās samazināties pārējā valsts teritorijā.

“Pieprasījumu pēc tirdzniecības platībām, mājokļiem vai birojiem diezgan maz ietekmē tas, kas notiek vairāk nekā 50 kilometru attālumā [no Rīgas]. Investori ir lieliski informēti par šiem procesiem un pieņem attiecīgus lēmumus. 180 miljonus eiro neviens neiegulda tāpat vien.

47

Bizness vienmēr ir kaut nedaudz riskants. Taču, ja salīdzina tirdzniecības platības Rīgā ar Tallinu un daudzām Rietumeiropas lielpilsētām, tad šķiet, ka vieta tirgū vēl ir,” norāda Strautiņš.

Saskaņā ar marta sākumā publicēto Colliers International Baltijas nekustamā īpašuma tirgus apskatu,

šogad kopējā tirdzniecības platība Rīgā sasniedz jau 700 tūkstošus kvadrātmetru. 2009. gadā, piemēram, kopējā platība bija nedaudz virs 500 tūkstošiem kvadrātmetru.

47

Turklāt jau ir ieplānoti lielveikalu būvniecības projekti 144 865 kvadrātmetru platībā. Šo jauno projektu vidū ir “outlet” veikalu pilsēta “Via Jurmala Designer Outlet”, tirdzniecības centru “Alfa”, “Origo” un “Galerija Azur” paplašināšana, kā arī daudzas citas būves.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO